Pavasarī plaši izskanēja informācija par legionelozes izplatību Latvijā. Līdz martam pēc inficēšanās ar legionellām bija miruši vairāki cilvēki.
Veselības ministre un ekonomikas ministrs nāca klajā ar priekšlikumiem - grozījumiem Ministru kabineta noteikumos par dzīvojamo māju sanitāro apkopi, bet grozījumu realitātē vēl nav, jo tie netika pieņemti. Savukārt Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) Neatkarīgā noskaidroja, ka šogad līdz 30. jūnijam konstatēti 17 legionelozes gadījumi. Plašāka situācijas analīze tiek solīta rudenī, kad varēs salīdzināt laika posmus un konstatēt, kāda bijusi saslimšanu skaita dinamika.
SPKC atzīst, ka sabiedrības interese par to, kā pasargāt sevi no inficēšanās, ir liela. Interesējas gan māju apsaimniekotāji, gan dzīvokļu īpašnieki. Legionellas baktērijas ūdensvadā dzīvo visu laiku, bet dažādu faktoru ietekmē tās kļūst aktīvas un savairojas dzīvībai un veselībai bīstamā skaitā. Arī pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts Bior ziņoja, ka vismaz 50 procentos gadījumu Rīgas daudzdzīvokļu māju ūdens apgādes sistēmas ir inficētas ar legionellām. Bior veic ūdens paraugu analīzes.
Grozījumi Ministru kabineta noteikumos paredzētu mājas pārvaldnieka pienākumus - nodrošināt būvnormatīvu par ēku iekšējo ūdensvadu noteikto ūdens temperatūras režīmu un temperatūras kontroles pasākumus. Pārvaldniekam būtu regulāri jāveic siltummezglu un ūdensvadu apsekošana. Tiklīdz atklāta bīstama situācija, par to jāinformē dzīvokļu īpašnieki.
Infekcijas avots ir legionellu baktēriju saturošs ūdens. Cilvēks var inficēties, ieelpojot baktērijas saturošas aerosolizētas ūdens daļiņas, kas veidojas no sīkiem ūdens pilieniņiem, kad ar legionellām piesārņotais ūdens atsitas pret cietām virsmām, piemēram, ja ilgstoši nav lietota duša vai ūdens krāns. Tāpēc karstā un aukstā ūdens sistēmās nepieciešams nodrošināt apstākļus, kas kavētu legionellu savairošanos - aukstā ūdens temperatūrai jābūt zem plus 20 ºC, bet karstā - virs 50 ºC. Atgriežoties pēc ilgstošas prombūtnes, ūdens jānotecina, pašam izejot no vannasistabas. Inženierzinātņu doktore Maija Rubīna norāda, ka bīstami kā potenciāli infekcijas perēkļi, kam jāpievērš uzmanība, ir arī aukstā ūdens stāvvadi, ja pārvades šahtās tie atrodas tuvu neizolētajiem karstā ūdens vadiem, no kuriem aukstais ūdens regulāri sasilst virs 20 ºC.
M. Rubīna dzīvo ēkā, kurā tika atklāta legionāru slimība - Rīgā, Vesetas ielā 8. Viņas pārdomas tika publicētas portalā nra.lv jūnijā. M. Rubīna uzskata, ka «daudzu pēdējo gadu laikā situācija ar legionelozes izplatību un tās sekām nav īpaši satraukusi nevienu valsts un pašvaldību pārvaldes iestādi un amatpersonu. Martā uzvirmojusī interese jautājuma risināšanai no Ekonomikas ministrijas un Veselības ministrijas puses, ko sekmēja skaļais skandāls ar tikko dzimuša bērniņa saslimšanu Aizkrauklē un Rakstnieku mājas Rīgā apsaimniekotāju Vesetas ielā 8 izdarībām legionellas infekcijas slēpšanai, nu jau ir noplacis ar cerību kārtējo reizi svarīgāku prioritāšu dēļ (vēlēšanas, valsts budžeta sabalansēšana u.c.) paslaucīt problēmu zem tepiķa un nerisināt». Inženierzinātņu doktore norāda, ka jau pastāvošajā likumdošanā ir samērā skaidras norādes par veicamo darbu veidiem, apjomu un profilakses pasākumiem, lai nepieļautu legionellu invāzijas rašanos, taču tas nav nodrošinājis nepieciešamo rezultātu iedzīvotāju veselības aizsardzībai, īpaši Rīgā.
Viņa ierosina reizi mēnesī temperatūru vismaz uz diennakti paaugstināt uz 65 ºC, kuras laikā termoapstrādi saņem ne tikai visa karstā ūdens apgādes sistēma, bet to var nodrošināt arī iedzīvotāji dzīvokļos retāk lietotajiem ūdens pievadiem, dušām, virpuļvannām u.c. elementiem.
