Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Latvijā

Dižkoku skaitīšanai dots starts; to varētu būt ap 30 000

DIŽI UN VECI. Rīgā, Ēbelmuižas parkā aug trīs dižozoli un viena diža liepa. Par to liecina ozollapas zīmīte pie koka. Ēbelmuižas parkā tika dots starts iniciatīvai LV100 Dižošanās. © Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Viens no Latvijas simtgades gaidīšanas pasākumiem ir itin ambiciozs, bet arī praktisks – apzināt dižkokus. Latvijā varētu būt ap 30 000 dižkoku, taču saskaitīti un reģistrēti Dabas aizsardzības pārvaldes reģistrā ir tikai 8625.

Lauvas tiesa dižkoku uzieta Vidzemē - 45 procenti no visiem reģistrētajiem, 45 procenti Kurzemē, Zemgalē un Latgalē pa desmit un 12 procentiem, Rīgā - divi procenti. Kultūras ministrija un Dabas aizsardzības pārvalde šonedēļ uzsāka iniciatīvu LV100 Dižošanās. Tīmekļa vietnē dizosanas.lv100.lv Latvijas iedzīvotāji var ne tikai uzzināt, kā pareizi apmērīt koku un kā to pieteikt, bet arī testā noskaidrot savai personībai visatbilstošāko dižkoku.

Dižkoki ir saudzējami un aizsargājami, bet, ja liels koks kļuvis bīstams, kā redzams fotogrāfijā no Ogresgala pagasta, par to jāziņo Dabas aizsardzības pārvaldei. Ja koks jau nolūzis, pirms dabas speciālisti atbraukuši, ieteicams nenozāģēt celmu, lai var redzēt, ka milzenis nolūzis pats / Publicitātes foto

Iniciatīvai LV100 Dižošanās starts tika dots Rīgā, Ēbelmuižas parkā, kur par savu attieksmi pret kokiem izstāstīja sabiedrisko attiecību speciāliste Inese Libere, aktieri Mārtiņš Meiers un Elīna Vaska, kā arī radoša personība Inese Indāne. Pieredze ir bijusi dažāda. I. Libere kopā ar domubiedriem dodas atbrīvot dižkokus, I. Indāne atgādināja, ka latvieši mēdz sarunāties ar kokiem, un aicināja novērtēt koka simbolisko nozīmi - saknes sazemē, galotne stiepjas debesīs, bet stumbru var apkampt, un tas nozīmē dzīvošanu šeit un tagad. E. Vaska pastāstīja, ka dzimtas māju pagalmā pirms desmit gadiem mērīja osi un nosprieda, ka šajā gadsimtā tas par dižkoku vēl netaps. «Šogad pārmērījām un sapratām, ka mērījām nepareizi. Mūsu mājas pagalmā augošajam osim apkārtmērs bija 3,9 metri,» viņa teica. Dižkoka statusam pietiek ar 3,5 metriem.

Līdz šim visvairāk atrastie dižkoki ir ozoli, priedes un liepas, mazāk apzinātas - egles, kļavas, vīksnas, vītoli, oši un bērzi. Dižkokus vairāk var ieraudzīt klajās vietās, senlejās, upju ielejās, parkos, alejās, senās mājvietās, parkos un kāpās. Dabas aizsardzības pārvaldes vadītājs Juris Jātnieks aicina pievērst uzmanību dižkoka zīmītei - ja tāda ir, tad koks ir uzmērīts, bet, ja uz aci šķiet, ka tas ir iespaidīgs un vecs, tad vēlams to nomērīt, nofotografēt un piereģistrēt iepriekšminētajā tīmekļa vietnē. Pēc tam eksperti pārliecināsies, vai atrastais koks ir iekļaujams oficiālajā dižkoku reģistrā. Viņš koku salīdzināja ar filmas Avatars dzīvības koku - dižkokā dzīvu radību netrūkst, tajā slēpjas ne tikai putni, bet arī kukaiņi, uz tā aug sūnas un ķērpji, koks dzīvo savu dzīvi.

Dabas aizsardzības pārvaldes speciālists Dainis Ozols atgādināja, ka katrai koku sugai atšķiras izmēri. Pīlādzis nekad nesasniegs ozola apkārtmēru. Koka apkārtmēru mēra 1,3 metru augstumā, ja šajā augstumā stumbrs ir resnāks nekā zem tā, tad koka apkārtmēru mēra tievākajā vietā.