Tikai pagājušajā nedēļā Saeima par spīti nozares iebildumiem apstiprināja likumprojektu, kas nosaka, ka, sākot ar nākamā gada aprīli, Latvijā būs aizliegts pārdot alkoholu lielajās plastmasas pudelēs. Bet pilsoniskajā sabiedrībā dzimusi jauna alkohola tirdzniecību ierobežojoša ideja – aizliegt stipro alkoholu pārdot tirdzniecības centros.
Sabiedrības iniciatīvu portālā manabalss.lv sākta parakstu vākšana, lai panāktu, ka alkoholiskos dzērienus, kuros alkohola īpatsvars pārsniedz 4,2%, drīkstētu tirgot tikai specializētos, valsts kontrolētos veikalos vai īpašās nodaļās ar atsevišķu kasi. Izņēmums tiktu piemērots dzirkstošajiem un parastajiem vīniem, kuros alkohola īpatsvars nepārsniedz 11%.
Iniciatīvas, kura pirmajā diennaktī savākusi vien 40 parakstu, autors Mārtiņš Bambals skaidro: «Manuprāt, Latvijas apstākļiem pārejas periodā pietiktu ar 4% vai 4,2% robežu, jo tagad bez Aldara Dlight alus un Cēsu Ligt alus nekas cits viegls nav tirgū pieejams. Bet reālajā dzīvē ik dienu redzu, kā večuki ziliem deguniem pērk Apinīti 7% divlitrīgās plastmasas pudelēs vai lēto šņabi.»
M. Bambals uzskata, ka šādas iniciatīvas rezultātā, pēc viņa domām, gados jauni cilvēki nepirktu stipros alkoholiskos dzērienus, bet, ja pirktu alkoholu lielveikalos, alkohola procentuālais sastāvs būtu mazs. «Salīdzinājumam - izdzerot vienu litru 40% šņabja, lai uzņemtu tādu pašu alkohola daudzumu, būtu jāizdzer 10 litri 4% alus, bet tas nav fiziski iespējams,» uzsver iniciatīvas autors.
Taču maz ticams, ka gana spēcīgais alkohola ražotāju un tirgotāju lobijs pieļaus šīs iniciatīvas ieviešanu dzīvē pat tad, ja tā savāks nepieciešamos 10 tūkstošus Latvijas pilsoņu parakstu. Piemēram, Latvijas Tirgotāju asociācijas izpilddirektore Zane Štolcere šo iniciatīvu vispār neuztver nopietni. «Ja mēs uzreiz vērtētu visas dīvaiņu reakcijas un piedāvājumus, tad mēs neko citu nedarītu,» skaidrojot, kādēļ vismaz pagaidām negrasās komentēt šo iniciatīvu, saka tirgotāju pārstāve.
Jāpiebilst, ka cīņa ar alkohola patēriņu Latvijā velkas jau krietnu laiku - ieviesti dažādi ierobežojumi, taču eksperti uzskata, ka tie joprojām nav devuši vēlamo rezultātu. Pēdējo četru gadu laikā reģistrētais alkohola patēriņš bijis robežās no 9,9 līdz 10,2 litriem absolūtā alkohola uz vienu iedzīvotāju, un kopš 2009. gada visvairāk patērētais reģistrētā alkohola dzēriens ir alus.
Turklāt alkohola patēriņš Latvijā joprojām ir viens no augstākajiem Eiropā un pasaulē. Pārmērīga alkoholisko dzērienu lietošana rada papildu izmaksas veselības aprūpē un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, kā arī materiālus zaudējumus darbavietās, tādējādi negatīvi ietekmējot tautsaimniecības ekonomisko attīstību un sabiedrību kopumā.
No šīs Latvijai neglaimojošās statistikas mēs netiekam vaļā, par spīti tam, ka ar alkohola tirdzniecību ierobežojošiem likumiem eksperimentējam jau daudzus gadus. Divtūkstošo gadu sākumā tika ieviesta norma, kas liedza tirdzniecības vietām alkoholu pārdot pēc pulksten desmitiem vakarā. Šo normu komersanti veiksmīgi apgāja, joprojām neaizliegtajos nakts veikalos ierīkojot kafejnīcas, kur alkoholu varēja iegādāties ne tikai lietošanai turpat, bet arī pudelēs. Šo parādību likumdevējs centās izskaust, ieviešot papildu regulējumus. Papildus tika noteikts, ka stiprā alkohola tirdzniecību var veikt tikai nodalītās tirdzniecības telpās.
Mēģinājumi ietekmēt alkoholisko dzērienu tirgu bijuši arī no pretējās ierakumu puses. Pirms pieciem gadiem aktīvistu grupa, kuras sastāvā bija arī alkohola atlaižu meklētāja internetā iedzert.com pārstāvji, solījās savākt nepieciešamo parakstu skaitu, lai referendumā atceltu likuma normu, kas liedz alkoholu pārdot pēc pulksten 22. Apņēmības pilnais ambīciju pieteikums bija viss, kas šai grupiņai izdevās.
