Latvijā: Rozenberga: Mazās valsts iestādes jau tagad strādā efektivitātes maksimumā 3 komentāri
 
Latvijā

Rozenberga: Mazās valsts iestādes jau tagad strādā efektivitātes maksimumā

 
Edmunds Brencis/ F64 Photo Agency

Doma efektivizēt valsts pārvaldi ir apsveicama, jo vienmēr var atrast kaut ko uzlabojamu, tomēr mazās valsts iestādes jau strādā to efektivitātes maksimumā, šādu viedokli pauž Latvijas Institūta direktore Aiva Rozenberga.

Komentējot Valsts kancelejas (VK) direktora Jāņa Citskovska ideju veikt mazo valsts iestāžu reformu, viņa sacīja, ka LI jau šobrīd ir daudz funkciju, ko pilda viens cilvēks, atšķirībā no lielajām valsts iestādēm, kur konkrētas funkcijas pilda daudzi. Tāpat viņa norāda, ka LI jau finanšu krīzes laikā mainījis statusu un darbinieku skaits samazināts līdz minimumam.

"Vēsturiski LI ir bijis noteikts cits statuss, kas ir pieļāvis vieglāku finansējuma piesaisti ārpus valsts budžeta, un arī ārvalstu žurnālistu acīs ir ļoti svarīgi, ka šāda iestāde ir ar zināmu neatkarības statusu, kas rada lielāku ticamību piedāvātajām programmām, atšķirībā no valstīm, kur ir, piemēram, savi propagandas departamenti. Mēs noteikti tādi neesam," uzsver Rozenberga.

LI direktore skaidro, ka institūta mērķis ir veicināt Latvijas atpazīstamību caur stratēģiskās komunikācijas domāšanu, un šajā ģeopolitiskajā laikā šīs funkcijas būtu tikai jāstiprina. Cits jautājums, kā valsts to lemtu darīt, par ko Rozenberga viennozīmīgi ir gatava diskutēt.

Vladislavs Proškins/ F64 Photo Agency

"Es nekādā veidā negribētu teikt, ka LI tikai domā par to, kā saglabāt sevi un siltās vietas, tas ir pilnīgs absurds. Savā laikā arī bijušajam VK direktoram Mārtiņam Krieviņam biju iesniegusi scenārijus, kā LI varētu attīstīties," viņa norāda.

Rozenberga domā, ka centieni centralizēt grāmatvedību un personāla lietvedību, par ko dzirdamas runas, LI būtu lieki, jo atsevišķs darbinieks personāla lietvedībā institūtā nepastāv jau sen, savukārt grāmatvedības pakalpojums ir ārpakalpojuma. "Ja LI pievienotu citai iestādei, vienīgais ko valsts šajā ziņā ietaupītu, būtu daži simti eiro," viņa uzsver.

Pēc LI direktores domām, vērtējot iestādes darbu, svarīgi arī, vai tā sasniedz tai izvirzītos rādītājus. Institūts šos rādītājus dažos aspektos pat daudzkārt pārsniedzot, tāpēc runāt par to, ka LI nespēj īstenot kādus plānus, nebūtu pamata, uzskata Rozenberga.

"Mēs esam darījuši visu, kas gandrīz nekāda finanšu resursu ietvarā ir iespējams, lai veicinātu Latvijas vārda atpazīstamību. Te mēs nerunājam par miljoniem - LI bāzes budžets ir aptuveni 100 000 eiro, kas ir mazāk nekā nomazgāt Latvijas Nacionālo bibliotēku," pārliecināta LI direktore.

Viņasprāt, veicot pārmaiņas, strikti jānošķir grāmatvedības puse no satura puses un LI vajadzētu būt neatkarīgākam, nekā tas ir šobrīd. Visbeidzot Rozenberga uzsver, ka kopā ar visām iesaistītajām pusēm labprāt izrunātu iespējamās pārmaiņas un to īstenošanas procesu pie viena sarunu galda.

Jau ziņots, ka jūnija sākumā Valsts kancelejas direktors Citskovskis sacīja, ka lielākā daļa no valsts pārvaldes reformu plānā ietvertajiem pasākumiem jau tiek īstenoti, taču par pārējo pasākumu - valsts pārvaldes darbinieku skaita samazināšanu un mazo valsts iestāžu reformu - izpildi skaidrība gaidāma šomēnes.

Viņš atzina, ka iepriekšējā Valsts kancelejas direktora Mārtiņa Krieviņa izstrādātajā valsts pārvaldes reformu plānā jau bija ietverti būtiskākie reformu pasākumi, tāpēc Citskovskis nav radījis jaunu plānu, bet modificējis jau esošo.

Komentāri [3]
#
par mūsdienu "leiputriju" 19.jūnijs 2017 13:09 atbildēt
Valsts iestāžu personāla lietvedību , savā laikā, kārtoja Lietu pārvalde (tagdējā Valsts kanceleja) un aldziņu savu u.c. ministri saņēma Lietu pārvaldes grāmetvedībā, un visi bija dzīvi. Rozenberga tādus laikus nav pieredzējusi. Tagad visiem vajaga strādāt no attāluma, lai varētu darboties vēl 12 vietās... Skat, kā peinberga, tiklīdz radās iespēja, amatus atguva iepriekšējie līderi, aši paplašināja departamentu, lai sēdētu galvgalī un, droši vien, domātu, kādu vecu protokolu apkopojuma grāmatu vēl izdot, lai varētu nopelnīt papildus. Un kāpēc Valsts kancelejas juristi nevar atbildēt par Ministru kabineta sēdē pieņemta lēmuma juridisko pamatojumu, bet nosūta iesniegto jautājumu atbilstīgai ministrijai atbildes sniegšanai? Valsts kancelejas juristi taču ir pēdējā instance pirms lēmuma pieņemšanas, kura dod/nedod juridiski zaļo gaismu. Formāls darbs vai ir daudz citu darbu? u.t.t. Ālgas, mīļie, jāttaisno. Mums jums nav jāmaksā par to, ka jūs esiet kaut kas...
 
#
savādnieks 18.jūnijs 2017 15:24 atbildēt
Arī iepriekš esmu paudis viedokli,ka LI ir pilnīgi nevajadzīga valsts iestāde,jo pamatfunkcijas ( valsts atpazīstamību) pilda sportisti ,mākslinieki un dalība izstādēs.Tā kā,''nieka'' 100'000 būtu sadalāmi starp viņiem.Satraukumu var saprast,jo apdraudēta ir viena ''šofera meitas'' darba vieta ( strādāja VVF kancelejā + Straujumas kancelejā),bet nekas nav mūžīgs,arī ietekme/lobijs
 
#
Antiņš 18.jūnijs 2017 14:32 atbildēt
Pat pārsniedzot efektivitātes maksimumu strādā( pareizāk kalpo, jo strādā strādnieki fabrikās) mazajā valsts iestādē VIDā.
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers