Vairāk nekā puse pacientu nelieto ārsta izrakstītos medikamentus, bet trešā daļa aptaujāto iedzīvotāju savu dzīvesveidu vērtē kā neveselīgu. Vismaz katrs desmitais cilvēks izjutis nepieciešamību vērsties pie psihologa vai psihoterapeita, taču to nav varējuši izdarīt. Šādus datus atklāj Mana Aptieka&Apotheka Veselības indekss. Tas rāda, ka iedzīvotāji salīdzinājumā ar pagājušo gadu kritiskāk vērtē savu dzīvesveidu un arvien vairāk uzskata, ka nedara pietiekami savas veselības labā.
Vairāk nekā puse aptaujāto iedzīvotāju - 63 procenti - atzinuši, ka pārāk maz nodarbojas ar dažādām fiziskām aktivitātēm, un salīdzinājumā ar pagājušo gadu tā domājošu cilvēku īpatsvars ir būtiski palielinājies. Šos datus nevajadzētu uztvert kā kaut ko traģisku, jo, pēc pētījumu centra SKDS direktora Arņa Kaktiņa teiktā, tie dod cerību, ka cilvēki, reāli novērtējot savu situāciju, varētu to arī mainīt. «Iespējams, iedzīvotāji patiešām objektīvi mazāk nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm un mazāk pievērš uzmanību veselīgam dzīvesveidam, taču, visticamāk, cilvēki kritiskāk sākuši novērtēt savu dzīvi un savas fiziskās aktivitātes - vai to ir pietiekami veselīguma nodrošināšanai,» datus skaidrot A. Kaktiņš. Īpaši kritiski pret savu dzīvesveidu ir rīdzinieki.
Kopumā trešā daļa iedzīvotāju norādījuši, ka neveic regulāras sportiskās aktivitātes, un 34 procenti savu dzīvesveidu uzskata par neveselīgu. Šie dati ir interesanti sociālā griezumā: jo augstāks ir izglītības līmenis, jo vairāk cilvēki ir gatavi darīt savas veselības labā, tieši tāpat atklājas dati par fiziskajām aktivitātēm ikdienā, piemēram, 39 procenti iedzīvotāju ar pamata izglītību nav fiziski aktīvi, savukārt cilvēku vidū ar augstāko izglītību šādu mazkustīgo ir daudz mazāk - 20 procenti. Tāpat atšķiras atbildes pēc aptaujāto dzīvesvietas: Rīgā nekādas fiziskās aktivitātes neveic piektā daļa cilvēku, citās pilsētas - 30 procenti, savukārt laukos - jau 35 procenti. Visneaktīvā vecuma grupa savukārt ir cilvēki no 45 līdz 55 gadiem.
Fiziskās aktivitātes šajā aptaujā nebūt nenozīmē kādu sporta veidu - populārākās fiziskās aktivitātes ir biežas pastaigas, riteņbraukšana un vingrošana. 44 procenti aptaujāto norādīja, ka ikdienā cenšas pēc iespējas biežāk pārvietoties kājām, bet 18 procenti norādīja, ka ikdienā regulāri brauc ar riteni. Interesanti, ka biežās pastaigās biežāk dodas vecāka gadagājuma cilvēki, ar riteni brauc - jaunieši, bet vidēja vecuma ļaudis - biežāk vingro mājās. Šīs fiziskās aktivitātes vienlīdz bieži veic cilvēki ar dažādiem ienākumu līmeņiem, taču sporta zāles visbiežāk apmeklē aptaujātie ar augstiem ienākumiem.
VESELĪBAS INDEKSS. Aptaujas rezultātus skaidro SKDS direktors Arnis Kaktiņš: «Ja cilvēki teic, ka par maz veic fiziskās aktivitātes, tas nozīmē, ka viņi saprot, ka tas ir jādara, un tāpēc mums ir cerība, ka kādreiz viņi sāks to īstenot / Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency
Veselības indeksā šogad pievērsta uzmanība iedzīvotāju garīgajai un psihiskajai labsajūtai. Aptauja liecina: lielākā daļa aptaujāto atzīst, ka nav saskārušies ar panikas vai trauksmes lēkmēm, bezmiegu, taču 12 procenti atklājuši, ka izjūt vajadzību pēc psihologa vai psihoterapeita konsultācijas, tomēr nav speciālistu apmeklējuši. 18 procenti cilvēku cīnījušies ar bezmiega problēmu. Psihoterapeits Jānis Vītiņš uzskata, ka šī aptauja zināmā mērā atklāj pareizo tēlu, kādu cilvēks vēlas par sevi radīt citiem, nevis reālo situāciju. «Tas ir saistīts ar psihes fenomenu - cilvēki slēpj no sevis informāciju par emocionālo pašsajūtu, un tas ir saistīts ar paša cilvēka dabisku vajadzību idealizēt savu stāvokli, tā var būt kā reakcija uz nedrošo apkārtējo vidi,» stāsta J. Vītiņš. Nereti cilvēki neatpazīst psihes traucējumus, jo tie izpaužas kā fiziskas veselības problēmas. Pēc psihoterapeita domām, dati, ka vismaz katrs desmitais cilvēks saprot, ka palīdzība ir vajadzīga, bet nevar to saņemt, ir ļoti nopietns signāls. Visbiežāk cilvēki nevar atļauties šādu palīdzību materiālu apstākļu dēļ.
