Piektdiena, 19.aprīlis

redeem Fanija, Vēsma

arrow_right_alt Latvijā

VID jāsargā Amserv no publicitātes

© NRA arhīvs

Pirms pusgada Neatkarīgā Valsts ieņēmumu dienestam iesniedza sarakstu ar automašīnām, kas, iespējams, izmantotas PVN shēmās un saistītas ar kompāniju Amserv, – Toyota un Lexus marku dīleri. Izmeklēšanas gaitā VID uzdevums ir noskaidrot, vai un kurā ķēdes posmā pazudis PVN. Un – vai tas noticis nelikumīgi vai tikai viltīgi. Taču uzzināt par pārbaudes rezultātiem ir neiespējami, jo likumi shēmotājus sargā no publicitātes.

Jāatgādina, ka faktus un dokumentus par dārgu auto izmantošanu nodokļu shēmās Neatkarīgajai nodeva anonīms avots pagājušā gada nogalē. Nekavējoties pārbaudot automašīnu reģistrācijas Ceļu satiksmes drošības direkcijā, tika gūts apstiprinājums, ka tādas patiešām ir notikušas.

Mazliet vēstures

Kopumā shēmoto automašīnu sarakstā ir uzrādītas 28 konkrētas automašīnas, kas reģistrētas 2015. un 2016. gadā. Un vairums no tām īsā laika posmā tika pārreģistrētas uz arvien jauniem īpašniekiem. It kā jaunie īpašnieki nekavējoties būtu vīlušies savos pirkumos un pēc iespējas ātrāk vēlētos no tiem atbrīvoties. Kādam greznam Lexus NX autiņam deviņu mēnešu laikā Latvijā veiktas pat 19 dažādas reģistrācijas operācijas un nomainījušies septiņi īpašnieki. Turklāt anonīmais avots pavadvēstulē apgalvo, ka no 2011. līdz 2013. gadam īstenoti vairāk nekā 200 darījumu ar fiktīva eksporta pazīmēm. VID darbinieki, saņemot šo informāciju, tā dēvēto buferfirmu nosaukumos uzreiz atpazina vairākus blēžu kantorus, kuru darbība tobrīd jau bija izbeigta. Savukārt, kas attiecas uz šā stāsta galveno varoni Amserv - tā darbība vēl 2014. gadā tikusi pētīta Igaunijā, iesaistījās VID Finanšu policijas pārvalde, taču izmeklēšana iestrēgusi, jo no darba aizgāja galvenā izmeklētāja.

Disciplinārlieta kā atgādinājums

Ziemā tika prognozēts, ka rezultāti uzsāktajā pārbaudē varētu būt gaidāmi pavasarī, tomēr nekāda publiskojama informācija tā arī nav parādījusies. Drīzāk šķiet, ka pašai Nodokļu kontroles pārvaldei radušies sarežģījumi. Uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku no amata atstādināta pārvaldes direktore Sandra KārkliņaĀdmine. Saskaņā ar oficiālo versiju, tiekot pārbaudīts, vai VID uzsāktais pievienotās vērtības nodokļa audits pret kādu komersantu bijis pamatots. Saskaņā ar neoficiālo - viņa izpaudusi neizpaužamu informāciju. Tas gan noticis nevis saistībā ar auto tirdzniecību, bet būvniecības jomu. Tagad šī disciplinārlieta visiem VID darbiniekiem kalpo par atgādinājumu, ka saskaņā ar likumu nodokļu maksātāji ir jāsargā no negatīvas publicitātes, pat tad, ja viņi ir ļaunprātīgi nodokļu nemaksātāji.

VID preses dienests gan izsaka pateicību par sniegto informāciju: «Šāda atbildīga un godprātīga iedzīvotāju rīcība patiešām ļoti palīdz VID uzraudzības un kontroles darbā.» Taču arī piebilst: «Diemžēl likuma Par nodokļiem un nodevām 22. pants joprojām ir nemainīgi spēkā, un tādēļ mēs pie labākās gribas nevaram un nedrīkstam izpaust Jūs interesējošo informāciju, jo tā skar konkrētu nodokļu maksātāju.»

Pasargāts katrs bizness

Un ir vēl citi likumi un panti, kas VID uzliek pienākumu klusēt. Likuma Par Valsts ieņēmumu dienestu 21. pants VID darbiniekam aizliedz izpaust par nodokļu maksātāju jebkādu informāciju, kas kļuvusi zināma, pildot dienesta pienākumus. Savukārt Krimināllikuma 329. pants noteic, ka par neizpaužamu ziņu izpaušanu VID darbinieks nokļūs uz gadu cietumā.

Jautājums par konfidencialitātes prasību mīkstināšanu tiek aktualizēts teju pēc ikviena lielāka nodokļu skandāla, kad galvenie varoņi izsprūk sveikā. Arī šopavasar tas nonācis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas dienaskārtībā. Politiķi domās, kā atcelt pienākumu klusēt gadījumos, ja tas skar būtiskas sabiedrības intereses. Tomēr līdz konkrētām izmaiņām viņi pagaidām nav tikuši, un VID uzliktais klusēšanas zvērests sargā ikvienu biznesu, vienalga - godīgs tas vai nē.

Bet nodokļu maksātājs Amserv Motors un tā mātes kompānija Amserv Grupi mazgā rokas nevainībā un savā 25. jubilejas gadā izvērš plašu reklāmas kampaņu Igaunijā, Latvijā, kā arī kaļ attīstības plānus, ieiešanai Lietuvas tirgū.