Vasara ir laiks, kad daudz biežāk uzturamies ārā, līdz ar to var rasties vairākas situācijas, kurās vecākiem, domājot par bērnu drošību un veselību, būtu jāpievērš īpaša uzmanība. Kādas ir biežākās kļūdas, ko pieļauj vecāki un kā no tām izvairīties, stāsta pediatre, Rimi bērniem eksperte Sanita Mitenberga.
Vasarā bērni salīdzinoši daudz laika pavada laiku rotaļu laukumos, kur viens no bīstamākajiem objektiem ir šūpoles. Viens bērns šūpojas, cits, gaidot rindā, pieiet pārāk tuvu. Bērns nokrīt no šūpolēm un, nesagaidot, kad šūpoles apstāsies vai kāds pieaugušais tās apstādinās, ceļas kājās un saņem triecienu pa galvu. Tas nozīmē, ka vecākiem ir rūpīgi jāpieskata bērni, kamēr tie šūpojas un jāizstāsta atvasēm, kā pareizi jāuzvedas to tuvumā. Otrs biežākais traumu iemesls bērniem vasarā, ir nepareiza batuta lietošana. Nepareizi izmantoti, tie var radīt sevišķi smagus galvas, mugurkaula sasitumus, kā arī kāju un roku mežģījumus un lūzumus. Vecākiem ļoti nopietni jāuztver ražotāju nosacījumi, ka batutu drīkst lietot vienīgi tad, ja tam ir uzlikts aizsargsiets. Tāpat tajā bērni drīkst lēkāt pa vienam, nedrīkst līst zem tā apakšā - vecākiem ar bērniem kopā ir jāizlasa batuta lietošanas drošības nosacījumi.
Sportojot bērnam jālieto nepieciešamais aizsargekipējums. Galvas traumas, roku un kāju lūzumi, smagi nobrāzumi ir tikai dažas no traumām, ko bērni gūst, braucot ar velosipēdu, skrituļslidām vai citiem vizināšanās rīkiem bez atbilstoša aizsargekipējuma. Vecākiem būtu jāraugās, lai minētais ekipējums bērnam derētu, kā arī būtu uzvilkts pareizi. Un ne mazāk svarīgi - vecākiem jārāda bērniem labais piemērs.
Katrīna Vinčele/F64 aģentūra
Vasaras mūsu platuma grādos ir salīdzinoši īsas, tādēļ ļoti kārojas saulaino laiku pavadīt ārā - dārzā vai pie kādas ūdenstilpnes. Ārā, protams, drīkst un vajag iet, atceroties, ka tiešos saules staros nav ieteicams uzturēties no plkst. 11.00 līdz 15.00. Šajā laikā nedrīkst aizmirst arī par saules aizsargkrēma regulāru lietošanu, ieziežot visas atklātās ādas virsmas, arī seju, ausis, apakšstilbus. Tāpat jāņem vērā, ka mazuļiem jāvelk gaišs un plāns apģērbs, cepurīte. Arī ūdenstilpņu tuvumā ir jāievēro īpaša piesardzība. Bērni drīkst peldēties tikai pieaugušo uzraudzībā! Tāpat mazus bērnus nepieskatītus nedrīkst atstāt ne pie jūras, ezera vai piemājas karjera, ne arī pie pagalma dīķa vai baseina. Māci bērnam, ka kategoriski aizliegts uz galvas lēkt ūdenī, īpaši nepazīstamās peldvietās.
Uzmanība jāpievērš arī uzņemtajam ūdens daudzumam. Ūdens pietiekamā apjomā jāuzņem ne tikai tad, kad ārā ir pamatīga svelme, bet arī jebkurā citā dienā. Kļūda, ko mēdz pieļaut vecāki - pietiekami neatgādināt bērnam, ka regulāri jāpadzeras ūdens. Otra kļūda - ūdens vietā bērnam piedāvā saldinātus un pat gāzētus dzērienus. Zināšanai 3-5 gadus veciem bērniem dienā jāizdzer litrs ūdens, vecākiem bērniem pat līdz 1,5 litriem ūdens.
Neatkarīgi no tā, vai bērni vasaru pavada laukos vai pilsētā, vecākiem ar bērniem jāpārrunā ceļu satiksmes noteikumi, jo tie neattiecas tikai uz laika periodu, kad skolā notiek mācības. Ir jāatgādina bērniem, ka nedrīkst spēlēties uz ielām, ceļiem vai to tuvumā, kā arī brauktuves jāšķērso tam paredzētajās vietās. Un arī šajā gadījumā vecāku piemēram ir ļoti liela nozīme!
Lai arī par to daudz runāts, joprojām daļa vecāku atstāj savus iemigušos mazuļus vietās, kas tam nav piemērotas. Ratiņu kulba tiešos saules staros ir kā siltumnīca - tajā parasti var rēķināt pat līdz + 10 grādiem pēc Celsija vairāk, nekā ir gaisa temperatūra. Līdzīgi ir ar automašīnas salonu - tajā pavisam īsā laikā temperatūra var uzkarst līdz bērna veselībai kaitīgai robežai.
Ik dienu Latvijā no suņu kodumiem un kaķu skrāpējumiem cieš vairāki bērni. Taču tie nav ne sveši, ne klaiņojoši dzīvnieki, visbiežāk tie ir mājas mīluļi. Suns parasti iekož, kad bērns pieiet pie dzīvnieka ēdiena bļodas vai kaitina viņu. Bērnu var apdraudēt arī mājas kaķis, kura skrāpējumi var būt dziļi un slikti dzīstoši.
Citus padomus par bērnu audzināšanu, bērnu un ģimenes veselību, kā arī svētkiem var iegūt programmas Rimi Bērniem platformā www.rimiberniem.lv. Šeit pieredzē par uztura, veselības un aktīva dzīvesveida tēmām, bērnu izglītību un kvalitatīvu izklaidi dalās septiņi eksperti - psiholoģe Iveta Aunīte, pediatre Sanita Mitenberga, fitnesa treneris Kārlis Birmanis, fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča, pavārs Normunds Baranovskis, uztura speciāliste Olga Ļubina un skolnieks Klāvs Smildziņš. Bērniem un jauniešiem platformā ir iespēja iedvesmoties no dažādiem video padomiem, idejām un piemēriem.
