Sarežģītas birokrātiskas procedūras līdz šim daudzus iedzīvotājus atturējušas no apkārtējās vides labiekārtošanas likumīgā ceļā. Turpmāk veikt sīkus būvniecības darbiņus būs krietni vienkāršāk – lai dārza vidū iesēdinātu betona vardi, celiņu ieklātu vai riteņu novietni līdzās mājai pieskrūvētu, vairs nebūs jāpasūta pie arhitekta paskaidrojuma raksts un jāpiesaista dižciltīgi topogrāfijas speciālisti.
Sīkajai būvniecībai dokumentu kalni turpmāk netiek prasīti, jo stājušies spēkā jaunie Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi. To 6. punktā nosaukti objekti, kuriem nevajag nekāda veida būvniecības dokumentāciju. Ārpus publiskās ārtelpas īpašnieks bez saskaņošanas būvvaldē drīkst uzsliet vaļēju terasi vai, piemēram, karoga mastu. Var arī elektrības vadu atvilkt dārza apgaismojumam. Pats uzzīmē, pats izdara, un tā ir daudz lētāk. Kā skaidro Ekonomikas ministrija: «Ar noteikumu spēkā stāšanos mazināts administratīvais slogs privātpersonām un citiem pasūtītājiem pirmās grupas inženierbūvju būvdarbiem. Būvniecības ierosinātājs pats var izstrādāt nepieciešamo būvniecības ieceres dokumentāciju atsevišķu labiekārtojuma elementu un žogu būvdarbiem un apliecināt, ka tā atbilst būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem un vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, lokālplānojumam vai detālajam plānojumam.» Tātad formāli arī žoga projektēšanai privātmājām vairs nevajag sertificēta arhitekta vai cita būvspeciālista palīdzību.
Ekrānšāviņš no avīzes
Tomēr nav skaidrs, kā būvvaldes traktēs daudzdzīvokļu māju iekšpagalmus, un - vai tur žogus drīkstēs taisīt bez saskaņošanas būvvaldēs, jo publiskās ārtelpas definīcija pašlaik tiek pārveidota. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija virza izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Vispārīgajos teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumos un tajos arī noformulēs, kas ir publiskā ārtelpa. Pašlaik piedāvāta šāda versija:
«2.21. publiskā ārtelpa - teritorijas un telpa, ko veido ceļi, ielas, bulvāri, laukumi, publisku ēku pagalmi, pasāžas, krastmalas, promenādes, parki, dārzi, skvēri, meži, publiskie ūdeņi, kā arī citas vietas, kas ir sabiedrībai brīvi vai daļēji pieejamas».
No šīs definīcijas atkarīgs, kā būvvaldes tulkos Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumus.
Rīgas būvvalde komentē, ka beņķītis vai atkritumu urna turpmāk vairs nebūs jāsaskaņo, tas skaidrs, taču par žogiem jautājums vēl esot strīdīgs. Konceptuāli ideja, ka visu veidu sīkbūvniecība, ko iecerētajā vietā var atvest un uzstādīt, nav jāsaskaņo, būvvaldei šķiet pareiza. Jo līdz šim pat velonovietnes uzstādīšanai bija nepieciešams sertificēta projektētāja sacerēts paskaidrojuma raksts un vēl topogrāfijas uzmērījums, kas ir nesamērīgi augstas prasības tik pieticīgam būvniecības pasākumam.
***
BŪVNIECĪBAS IECERES DOKUMENTĀCIJA NAV NEPIECIEŠAMA
6. Paskaidrojuma raksts (1. pielikums), paskaidrojuma raksts inženierbūves konservācijai (2. pielikums), apliecinājuma karte (3. pielikums) vai būvniecības iesniegums (4. pielikums) (turpmāk kopā - būvniecības ieceres iesniegums) vai cita būvniecības ieceres dokumentācija nav nepieciešama:
6.1. avārijas novēršanas vai tās seku likvidēšanas būvdarbiem;
6.2. žoga novietošanai, ja to, pildot normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, veic valsts pārvaldes iestāde;
6.3. saskaņojot ar zemes gabala īpašnieku, būves īpašnieku vai, ja tāda nav, tad ar zemes gabala, būves tiesisko valdītāju un trešajām personām, kuru tiesības tiek skartas, ja normatīvajos aktos par saskaņojuma nepieciešamību nav noteikts citādi, un ievērojot citos normatīvajos aktos noteiktās prasības:
6.3.1. iekšējo inženiertīklu būvdarbiem (izņemot elektroenerģijas vai elektronisko sakaru iekšējo inženiertīklu būvdarbus un šo noteikumu 15.2.3. un 15.2.4. apakšpunktā un 17. punktā minētos gadījumus);
6.3.2. hidranta, aizbīdņa, kapes vai citas ierīces nomaiņas darbiem;
6.3.3. pirmās grupas inženierbūves (izņemot gāzes inženiertīklu pievadu ostas teritorijā un naftas produktu inženiertīklu pievadu) atjaunošanai;
6.3.4. atsevišķu labiekārtojuma elementu (soliņi, celiņi, vaļēja terase (kas nav saistīta ar ēku), bērnu rotaļu ierīces, sporta aprīkojums, atsevišķas laternas un apgaismes ķermeņi, karogu masti ar augstumu līdz 12 m (ieskaitot), dārza kamīni, ielu norādes stabi, ceļa zīmes, brīvi stāvošas atkritumu tvertnes, velosipēdu statīvi u. tml.), žoga un pirmās grupas sporta laukuma (bez inženiertīkliem) būvdarbiem ārpus publiskās ārtelpas, kā arī kapavietas aprīkojumu (kapavietā uzstādīta piemiņas zīme, piemineklis, soliņš, apmales, sēta u. tml.) būvdarbiem;
6.3.5. šo noteikumu 15.1.2. apakšpunktā minētās inženierbūves nojaukšanai;
6.3.6. būvtāfeles novietošanai un nojaukšanai;
6.3.7. pirmās vai otrās grupas inženierbūves novietošanai uz publiska pasākuma vai ielu tirdzniecības atļaujā norādīto laiku.
Avots: Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi (MK noteikumi Nr. 253)
