Kaut arī baņķierim Valērijam Belokoņam Kirgizstānas tiesa piespriedusi brīvības atņemšanu uz 20 gadiem, visticamāk, viņam, atrodoties Eiropas Savienībā, par iespēju nonākt cietumā šā sprieduma dēļ nav jāuztraucas. Vienlaikus nav skaidrs, kādā mērā šajā procesā iesaistījušās Latvijas varasiestādes, lai aizstāvētu savu pilsoni.
V. Belokoņs jau ilgstoši tiesājas ar Kirgizstānu par tās varas iestāžu 2010. gada lēmumu pārņemt viņam piederošo banku Manas Bank. Šajā strīdā jau stājies spēkā Starptautiskās Arbitrāžas lēmums, kas no Kirgizstānas par labu V. Belokoņam piedzen 16,5 miljonus dolāru. Tādēļ V. Belokoņs uzskata, ka Kirgizstāna, piespriežot viņam cietumsodu, atriebusies.
Saskata atriebību
«Mēs uzskatām, ka lēmums pieņemts, atriebjoties par Kirgizstānas valdībai nelabvēlīgo Starptautiskās Arbitrāžas lēmumu, kas nosaka, ka Kirgizstānai Latvijas pilsonim Valērijam Belokoņam jāmaksā 16,5 miljoni dolāru kompensācija. Kirgizstānas tiesas lēmums nekādi neietekmē Kirgizstānas valdības pienākumu samaksāt Belokoņam Starptautiskās Arbitrāžas piespriesto kompensāciju, bet dod iespēju iekšpolitiski skaidrot Kirgizstānas zaudējumu Starptautiskajā Arbitrāžā,» teikts paziņojumā medijiem.
V. Belokoņs skaidro, ka 12. maijā Kirgizstānā, nebrīdinot advokātus, tika sasaukta slepena tiesas sēde, kurā dažu stundu laikā aizmuguriski pieņemts notiesājošs spriedums pret Latvijas pilsoņiem - bijušajām Manas bankas amatpersonām - V. Belokoņu, Anitu Lasi, Juriju Kačnovu, Jevgēņiju Verbicki, piespriežot 20 gadu cietumsodu katram un mantas konfiskāciju.
Uzņēmējs uzsver, ka Kirgizstāna pieļāvusi būtiskus krimināltiesību pamatprincipu pārkāpumus, un tāpēc spriedums netiks atzīts un izpildīts Latvijā, Eiropas Savienībā un citās civilizētās valstīs.
Ignorēts līgums
Jāpiebilst, ka Latvija ar Kirgizstānu jau tālajā 1997. gadā noslēdza līgumu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās. Bijušais tieslietu ministrs un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš skaidro, ka šis līgums atrunā - tiesības piedalīties tiesas sēdē, pieaicināt advokātu un klātienē būt uzklausītam. Tādas pašas tiesības kā tās valsts pilsoņiem šeit.
«Ja šis līgums netiek ievērots, ir jāreaģē Ārlietu ministrijai, kas ir tā institūcija, kas seko līdzi mūsu pilsoņu aizsardzībai jebkur pasaulē. Viens no ministrijas rīcībā esošajiem instrumentiem ir mūsu vēstnieka vēršanās pie Kirgizstānas varas iestādēm vai izsaukt Kirgizstānas vēstnieku pie sevis,» skaidro G. Bērziņš.
Taču ziņas par Latvijas Ārlietu ministrijas iesaistīšanos šajā procesā nav pieejamas. Jautāta par šo gadījumu, vai tā iesaistījusies, Ārlietu ministrija vien norāda, ka saskaņā ar tās rīcībā esošo informāciju Ģenerālprokuratūra Kirgizstānai V. Belokoņa lietā tiesisko palīdzību ir sniegusi.
Jāinteresējas pašam
Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta Starptautiskās sadarbības nodaļa apstiprina faktu, ka no Kirgizstānas ir bijuši saņemti vairāki tiesiskās palīdzības lūgumi pirmstiesas izmeklēšanas procesā, kas tika daļēji apmierināti. Taču, «komentēt personai nodrošināto iespēju ņemt dalību tiesas procesā nevaram, tā kā tā jau ir cita stadija, kur centrālā sadarbības iestāde ir Tieslietu ministrija».
Savukārt Tieslietu ministrija norāda, ka jebkāda informācija šajā un tai līdzīgās lietās, tajā skaitā par Kirgizstānas tiesas sprieduma atzīšanu Latvijā, ir ierobežotas pieejamības. Kuru var pieprasīt tikai pati persona vai tās pilnvarota persona.
«Papildus uzsveram, ka Tieslietu ministrija nepiedalās personas tiesību realizēšanas procesā ārvalstī. Tikai gadījumā, ja lūgta ārvalsts sprieduma atzīšana un izpilde Latvijā, tas sūtāms caur Tieslietu ministriju un tālāk nododams tiesai izvērtēšanai. Tiesa ir institūcija, kas vērtē ārvalstī taisīta sprieduma atzīšanu un izpildīšanu Latvijā katrā gadījumā atsevišķi, saskaņā ar procesuālajām normām un saistošajiem normatīvajiem aktiem,» skaidro Tieslietu ministrija.
Savukārt uzņēmējs V. Belokoņs atgādina, ka pēc Arbitrāžas tiesas sprieduma izpildīšanas viņš gan saņems miljoniem lielu kompensāciju, taču nodokļos Latvijas valstij viņš samaksās aptuveni miljonu eiro. Taču, neraugoties uz to, viņam neesot nekādas liecības par Latvijas ieinteresētību aizstāvēt viņa tiesības Kirgizstānā.
