Latvijā: Knibinās ap Pēterbaznīcas likumu 2 komentāri
 
Latvijā

Knibinās ap Pēterbaznīcas likumu

 
SAEIMĀ. Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca ne reizi vien norādījusi, ka ir gatava gādāt par Rīgas Svētā Pētera baznīcas ēku un tajā notiekošajām norisēm «rīdzinieku un mūsu galvaspilsētas viesu garīgai izaugsmei». Šogad martā Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums, ar kuru noteiktas Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas īpašuma tiesības uz Rīgas Svētā Pētera baznīcas ēku un zemi zem tās, kā arī pienākumi ēkas uzturēšanā un saglabāšanā. Par likumprojektu tagad diskutē Saeimas deputāti / F64

Rīgas Svētā Pētera baznīca ir bezsaimnieka manta tik ilgi, kamēr likumdevēji nebūs izstrādājuši un pieņēmuši īpašu likumu, pie kura rakstīšanas un labošanas atkal ķērušies.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks ironizē, ka līdz Saeimas vēlēšanām atlicis gads, un diez vai tik ātri lēmums Pēterbaznīcas lietā parādīsies, ja šo jautājumu nevarēja atrisināt līdz šim. Gadiem ilgi Pēterbaznīcas piederības jautājums pamazām tiek knibināts gan Ministru kabinetā, gan Saeimā. Strīdi, diplomātiskāk izsakoties, sarunas par dievnama īpašumtiesībām sākušās līdz ar Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu, un līdz šim laikam nav konkrēta rezultāta - likuma un īpašnieka ar visām no tā izrietošām tiesībām un pienākumiem. Patlaban Svētā Pētera baznīcas ēka un zeme zem baznīcas zemesgrāmatā nav ierakstīta, bet tās tiesiskais valdītājs ir Rīgas dome.

«Doma baznīcas likumu izmocīja, bet par Pēterbaznīcu lēmums joprojām nav pieņemts,» saka A. Ameriks. «Kamēr likums nav pieņemts, tikmēr baznīca ir bezsaimnieka manta. Par to diskutē regulāri, bet Saeimas deputāti šajā jautājumā sper vienu soli uz priekšu, divus atpakaļ, uzvedas kā zaķpastalas, jo nevar pieņemt ne šādu, ne tādu lēmumu.» Latvijas Republikas Augstākā padome 1992. gadā noteica, ka valstij īpaši nozīmīgiem kultūras pieminekļiem - Doma baznīcai un Rīgas Svētā Pētera baznīcai - statuss tiek noteikts ar īpašiem likumiem. 2005. gadā Saeima pieņēma Doma baznīcas un klostera ansambļa likumu, ar ko tika noteiktas Doma baznīcas īpašuma tiesības. Attiecībā uz Rīgas Svētā Pētera baznīcu speciālais likums nav pieņemts.

Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB) dievnamu vēlas savā īpašumā, bet līdz šim Rīgas pašvaldība ir iebildusi pret baznīcas atdošanu draudzei. Krīzes gados, kad arī notika aktīvas diskusijas par Pēterbaznīcas īpašumtiesībām, Rīgas domes deputāti izteica aizdomas, ka LELB finansiālu problēmu dēļ nespēs pienācīgi rūpēties par šo īpašumu, bet Pēterbaznīca, kas bija pašvaldības Kultūras departamenta struktūrvienība, spējusi nodrošināt savu finansiālo patstāvību. Tagad pretenzijas sākuši izteikt citi šī īpašuma pretendenti - Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas un Vācu evaņģēliski luteriskā baznīca Latvijā, kas šogad pavasarī iesniedza alternatīvu likumprojektu par Pēterbaznīcas īpašumtiesību jautājumu. Jautājums, kas tika aktualizēts: kuras īpašumtiesības uzskatāmas par spēkā esošām? Vai tādas tiesības ir vācu luterāņu draudzei, kas bija dievnama zemesgrāmatā reģistrētā īpašniece starpkaru periodā, vai tomēr luterāņu baznīcai, kuras virsvaldei 1940. gadā tika nodoti vācu luterāņu draudžu īpašumi, tām likvidējoties. Vai arī dievnams pieder Rīgas domei, jo tā būvēta par Rīgas pilsoņu naudu un bijusi pakļauta Rīgas rātei, proti, pilsētai?

Komentāri [2]
#
juridiskā puse 9.jūnijs 2017 17:24 atbildēt
Pētera baznīca ir Rīgas pilsētas zemei piederoša. Ir vēstures piemineklis. Pēterbaznīca vispār teorētiski , gluži līdzīgi zemes teritorijai, vai dabas resursiem. Nevar atrasties fizisku vai juridisku personu mantiskā īpašumā.
Viņai var būt apsaimniekotāji , vai lietotāji. Baznīcai ir ēkas mantojuma lietošanas tiesības, kuras nav īpašnieka tiesības.
 
#
viks 9.jūnijs 2017 16:24 atbildēt
Ēvaņģēliski luteriskā baznīca izandalēja kapus, pārdos arī baznīcu. Vajag tikai dabūt savos nagos.
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers