Saeima bez aizķeršanās pieņem grozījumus Ārstniecības likumā, lai pakāpeniski atceltu pagarināto normālo darba laiku ārstniecības personām tieši no datuma, kad mediķi pieteikuši protesta akciju.
Lai gan līdz šim papildu naudas pieprasījumi vienmēr atdūrušies pret finanšu disciplīnu, šoreiz ne Finanšu ministrija, ne premjerministrs nav likuši nekādus šķēršļus finansējuma piešķiršanai, par to liecina labvēlīgā tonī sarakstītie un Saeimā iesniegtie atbildīgo amatpersonu atzinumi.
Saeima par grozījumiem Ārstniecības likumā lēma steidzamības kārtā un jau ceturtdien apstiprināja šo likumprojektu galīgajā lasījumā. Grozījumus bija sagatavojusi Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, un tie paredz pakāpeniski atteikties no pagarinātā normālā darba laika mediķiem, sākot ar šā gada 1. jūliju. Likuma izmaiņas paredz no 2020. gada pilnībā atgriezties pie standarta virsstundu darba apmaksas medicīnā, taču pārejas periodā no šā gada jūlija līdz 2019. gada 31. decembrim mediķi varēs strādāt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 55 stundas nedēļā. Pašlaik ārstniecības personai var noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 60 stundu nedēļā un 240 stundu mēnesī, paredzot par tām visām vienādu darba samaksu. Citās nozarēs strādājošajiem normālais darba laiks nedrīkst pārsniegt 40 stundu nedēļā.
Atbildību uzliek valdībai
Te arī sākas šā stāsta interesantā daļa. Saeima pasniedz šos likuma grozījumus kā lielu sasniegumu, tomēr, kā liecina Saeimas apstiprināto grozījumu teksts, tad pagarināto darba laiku plānots samazināt tikai šogad no 60 uz 55 stundām, un tieši tas ierakstīts likumā. Taču nevienā no likuma grozījumiem nav noteikts, vai un par cik pagarinātais darba laiks tiks samazināts 2018. un 2019. gadā. Likumā ir vien noteikts, ka 2020. gadā likuma norma par pagarināto laiku zaudē spēku. Tas faktiski nozīmē, ka divus gadus pēc šā gada jūlija nenotiek nekāda pakāpeniska pagarinātā darba laika samazināšana. Saeimas deputāti, likumprojektu izstrādājot, atbildību par nākamajiem gadiem uzlikuši valdībai, proti, likumā teikts: «Ministru kabinets izstrādā un 2018. gada valsts budžeta likumprojektu paketē iesniedz Saeimā grozījumus Ārstniecības likumā, kas paredz pakāpenisku atteikšanos no pagarinātā normālā darba laika ārstniecības personām.» Tas nozīmē, ka valdībai būs jālemj, vai samazināt pagarināto normālo darba laiku, cik strauji un cik lielu koeficientu maksāt mediķiem par virsstundām, turklāt tas viss būs pilnībā atkarīgs no budžeta situācijas. Proti, Saeima mediķu atalgojumu uz nākamajiem diviem gadiem atstājusi izlemšanā valdībai.
Labs darbs vai bleķis?
Mediķu arodbiedrības vadītājs Valdis Keris vienā vārdā to sauc «par bleķi», jo Saeima pretēji solītajam nav likumā ierakstījusi konkrētu grafiku pagarinātā normālā darba laika pakāpeniskai atcelšanai. Līdz ar to mediķiem pirms jūlijā plānotās protesta akcijas - atteikšanās strādāt pagarināto darba laiku - nav skaidras politiķu atbildes, vai mediķu atalgojums ir prioritāte vai nav. Iespējams, no valdības un Saeimas puses tas ir stratēģisks gājiens, lai Satversmes tiesā, kas pieņēmusi izskatīšanai divas lietas par Ārstniecības likuma konkrēto normu atbilstību Satversmei, taisnotos: lūk, esam sākuši jau apstrīdētā likuma normas mainīt.
Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks tomēr uzskata, ka labāk kaut ko sākt darīt, nekā neko nedarīt, domājot, ka tam nebūs naudas. Tieši tāpēc nākamajiem diviem gadiem tas ir atstāts kā valdības pienākums ar konkrēti izstrādātu plānu. Arī Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča atzīst, ka finanšu situācija neļauj rīkoties tik strauji, kā gribētos, taču «pašlaik medicīnā strādājošajiem piedāvājam reālistisku un saprātīgu kompromisu». «Svarīgi, ka esam izvirzījuši mērķi atteikties no līdzšinējās papilddarba apmaksas sistēmas, kas izsaukusi asu mediķu reakciju, un šī apņemšanās ir ierakstīta likumā,» saka A. Barča.
Divus miljonus atrod ātri
Šogad pagarinātā normālā darba laika apmaksai papildus nepieciešami divi miljoni eiro, liecina Veselības ministrijas sniegtie aprēķini. Ar finansējumu šim gadam nav problēmu, jo atšķirībā no citām reizēm gan valdības vadītājs, gan finanšu ministre bijuši ļoti atsaucīgi. «Finanšu ministrija veiks operatīvu Veselības ministrijas sagatavotā pieprasījuma izskatīšanu, lai pilnībā nodrošinātu nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta likumprojektā ietverto normu izpildei,» raksta ministre Dana ReiznieceOzola. Savukārt premjers Māris Kučinskis atbild: «Izprotot minētā jautājuma nozīmīgumu un to, ka nepieciešams rast steidzamu risinājumu [..], pilnībā atbalstām, ka no 2017. gada 1. jūlija tiek samazināts pagarinātā normālā darba laika apjoms.» Līdzekļi tiks piešķirti no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
