Saeimas deputāti Alkoholisko dzērienu aprites likuma grozījumu projektu šodien skatīs otrreizējā caurlūkošanā. No deputātu lēmuma būs atkarīgs, vai alus nozarei tiks dots laiks sagatavoties gaidāmajām pārmaiņām, vai arī jaunās prasības stāsies spēkā jau pēc dažiem mēnešiem, radot uzņēmumiem zaudējumus 3,3 miljonu eiro apmērā viena gada laikā un prasot 9 miljonu lielas papildu investīcijas.
Saeima šī gada 11. maijā ar 82 deputātu atbalstu pieņēma izmaiņas Alkoholisko dzērienu aprites likumā, aizliedzot pārdot alkoholu lielajās plastmasas pudelēs no 2020. gada 1. septembra. Valsts prezidents Raimonds Vējonis likumprojektu nosūtīja parlamentam otrreizējai caurlūkošanai. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, skatot likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai, nolēma, ka alkoholu lielajās plastmasas pudelēs vajadzētu aizliegt pārdot jau pēc nepilniem sešiem mēnešiem, tas ir, no 2018. gada 1. janvāra, paredzot pārejas periodu produkcijas realizācijai ne ilgāk kā līdz nākamā gada 31. martam. Alus ražotāji par šīm straujajām izmaiņām, kas prasīs ļoti lielus finanšu līdzekļus, ir tik sašutuši, ka vajadzības gadījumā ir gatavi vērsties Satversmes tiesā.
Ekrānšāviņš no avīzes
Alus ražotāji ir gatavi sadarboties
Pēc Alkoholisko dzērienu aprites likuma atgriešanas otrreizējai caurlūkošanai alus ražotāji tikās ar Latvijas Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, lai pārrunātu alkoholisko dzērienu aprites regulējumu. Tikšanās laikā Latvijas alus ražotāji pauda atbalsta Valsts prezidenta nostājai PET iepakojuma jautājumā un izteica gatavību pakāpeniski no šī iepakojuma veida atteikties vispār, investējot videi draudzīgāku materiālu izmantošanā. Arī R. Vējonis atzinīgi novērtēja ražotāju apņemšanos nākotnē atteikties no alkohola tirdzniecības lielu tilpumu plastmasas pudelēs.
Alus darītāji uzsver, ka pārejai no viena iepakojuma uz otru ir jānotiek pakāpeniski, lai izvairītos no nesamērīgām izmaksām, kas var būtiski ietekmēt vietējo ražotāju konkurētspēju, kā arī netiktu pārkāpts tiesiskās paļāvības princips. Alus ražotāji kā pirmo soli ceļā uz atteikšanos no PET iepakojuma piedāvā ieviest divu litru PET iepakojuma aizliegumu divu līdz četru gadu laikā.
«Alus industrija ir vienisprātis ar Valsts prezidentu un ir gatava pakāpeniski atteikties no PET iepakojuma un pāriet uz videi daudz draudzīgāku stikla iepakojumu, bet tam jānotiek saprātīgos termiņos. Citu Eiropas valstu pieredze rāda, ka parasti pārejas periodi iepakojuma vai produktu sastāva maiņai ir divi līdz četri gadi, lai uzņēmumi spētu pārorientēties un varētu plānot savas izmaksas. Ja pārmaiņas tiek pēkšņi uzspiestas ar noteikumu tās veikt dažu mēnešu laikā, tad industrijas zaudējumi ir nesalīdzināmi lielāki, jo var nākties uz laiku apstādināt ražošanu, kā arī iepriekš ieguldītie līdzekļi iekārtu modernizācijā faktiski ir norakstāmi,» pēc tikšanās atzina Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone.
Ekrānšāviņš no avīzes
Alus industrija ir apņēmusies pēc divu litru PET iepakojuma aizlieguma alkohola nozarē neveikt investīcijas viena litra PET iepakojuma attīstībā, bet gan stikla iepakojumā, tādējādi dabiskā veidā samazinot arī PET iepakojuma īpatsvaru tirgū.
Arī Zemkopības ministrijas (ZM) parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis uzskata, ka nepieciešami saprātīgi pārejas periodi, lai uzņēmumi, kas ir investējuši ražošanā, varētu tikt galā ar pārmaiņām un pārorientēt ražošanu. ZM rosināja noteikt samērīgu pārejas periodu, tas ir, no 2019. gada 31. decembra atsakoties no PET iepakojuma, un pilnībā pāriet uz jauno iepakojumu.
Cietīs reģioni
Alus ražotāji uzskata, ka aizliegt divu litru PET iepakojuma izmantošanu alus ražošanā jau 2018. gadā ir ļoti nesamērīgi, ņemot vērā uzņēmumu veiktās investīcijas ražošanas modernizācijā un eksporta tirgu iekarošanā. Uzņēmumiem ir nepieciešams laiks, lai pārorientētu savu ražošanu uz videi draudzīgāku stikla iepakojumu, bet to nav iespējas paveikt, neciešot lielus zaudējumus, dažu mēnešu laikā, kā to vēlas atsevišķi politiķi. Alus ražotāji atgādina, ka alus tirgus pēdējos 4-5 gados krītas un pēdējos trīs gados strādā ar zaudējumiem 6,2 miljonu eiro apmērā, un šādas straujas un negaidītas izmaiņas nozari var iedragāt vēl vairāk.
Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka pagājušajā gadā Latvijā kopumā saražoti 7,395 miljoni dekalitru alus, kas ir par 13,66% mazāk nekā 2015. gadā. Tajā pašā laikā Latvijā pērnā gada laikā tika ievesti 8,693 miljoni dekalitru alus, un tas ir par 10,66% vairāk nekā 2015. gadā. Septiņu gadu laikā alus imports ir trīskāršojies.
Vienlaikus alus nozare ik gadus nodokļos samaksā miljoniem eiro. Akcīzes nodoklī vien pērn samaksāti vairāk nekā 30 miljoni eiro, pēdējo trīs gadu laikā teju 85 miljoni eiro.
Ekrānšāviņš no avīzes
Ar alus darīšanu Latvijā šobrīd nodarbojas gandrīz 80 uzņēmumu, tajā skaitā 38 mazās alus darītavas, kas lielākoties atrodas reģionos. Kopumā nozarē ir nodarbināti 1200 cilvēku. Taču nozare rada arī papildu darba vietas saistītajās nozarēs, piemēram, loģistikā, tirdzniecībā, mārketingā, ražošanas nodrošināšanā u.c.
Pieļauj vēršanos Satversmes tiesā
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure Neatkarīgajai apstiprināja, ka nozare apsvērs vēršanos Satversmes tiesā, ja Saeimas deputātu lēmums būs nelabvēlīgs, ignorējot alus nozares aicinājumu ieviest saprātīgu pārejas periodu.
«Ar Satversmes tiesas palīdzību mēs ceram panākt, ka politiķi ievēros tiesiskās paļāvības principu un netiks mainīti spēles noteikumi tad, kad viņiem vienkārši tas ienāk prātā. Kā jau esam iepriekš publiski teikuši, mēs neesam pret divu litru PET aizliegumu, bet tam jānotiek veselā saprāta robežās, nevis dažu mēnešu laikā, kā to iedomājas atsevišķi politiķi. Acīmredzot daudzi no viņiem nekad nav vadījuši uzņēmumu un nesaprot, ka ražošanas procesus nav tik vienkārši pārkārtot un ka uzņēmumiem tā vienkārši kontos nestāv lieki miljoni, kurus investēt iepriekš neplānotās aktivitātēs,» teica I. Šure.
Arī citu Eiropas valstu pieredze rāda, ka parasti pārejas periodi iepakojuma vai produktu sastāva maiņai ir divi līdz četri gadi, lai uzņēmumi spētu pārorientēties un varētu plānot savas izmaksas. Ja pārmaiņas tiek pēkšņi uzspiestas ar noteikumu tās veikt dažu mēnešu laikā, tad industrijas zaudējumi ir nesalīdzināmi lielāki, jo var nākties uz laiku apstādināt ražošanu, kā arī iepriekš ieguldītie līdzekļi iekārtu modernizācijā faktiski ir norakstāmi, norādīja I. Šure.
Mērķis labs, instruments vājš
Likuma grozījumu autors Romāns Naudiņš (NA) uzskata, ka alkoholisko dzērienu lietošana rada papildu izmaksas veselības aprūpē un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, kā arī materiālus zaudējumus darbavietās. Viņaprāt, pareizākā iespēja apkarot zaļo pūķi ir aizliegt pārdot alkoholu, tajā skaitā alu, lielajās plastmasas pudelēs. Neatkarīgās aptaujātie eksperti gan uzskata, ka aizliegums pārdot alu lielajās plastmasas pudelēs alkoholisma problēmu Latvijā nerisinās. Ja nebūs iegādājams alkohols šādā iepakojumā, apreibināties kārie pirks, piemēram, stiprināto vīnu tetrapakās, kas ražots citās valstīs. Rezultātā alkohola patēriņš nesamazināsies, bet cietīs Latvijā strādājošie uzņēmumi, turklāt pieaugs izmantotā iepakojuma apjoms, pērkot vienas pudeles vietā, piemēram, četras stikla pudeles, skārdeņu četrpaku.
SIA Alus nams (alus darītava Brālis) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Bērziņš Neatkarīgajai pauda izbrīnu, ka Latvijā tiek lemts par alus pārdošanu plastmasas pudelēs, lai gan alus lielvalstīs - Vācijā un Čehijā - alus ir brīvi nopērkams arī šādā iepakojumā. Turklāt no Latvijas uz Vāciju, tiesa, nelielos daudzumos, tiek eksportēts alus divu litru PET pudelēs.
I. Šure zināja stāstīt, ka arī citu valstu pieredze liecina, ka šāda veida aizliegumi nedod vēlamo rezultātu - alkohola patēriņš nesamazinās, jo patērētāji pārslēdzas uz citiem segmentiem. Piemēram, Lietuvas veikalu plauktos pēc ierobežojumiem tirgot alu divu litru plastmasas jeb PET iepakojumā parādījās vīns plastmasas divlitrenēs, teica I. Šure.
Alus ražotāji ir pārliecināti, ka alkohola ierobežošanā noteikti ir jāizvērtē arī citi instrumenti, kas šajā situācijā var būt daudz efektīvāki, piemēram, rūpīgāka nelegālā alkohola kontrole, kas varētu kļūt vēl aktuālāks jautājums, ja ierobežotu alus tirdzniecību divu litru iepakojumā, alkohola procentu samazināšana grādīgajos dzērienos, jauniešu izglītošana.
VIEDOKĻI
Ināra Šure, Latvijas pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja:
- Divu litru PET pudeļu aizliegums, protams, var atstāt iespaidu daudz lielākā mērogā, jo ar alus industriju ir saistītas arī daudzas citas nozares, kas noteikti arī izjutīs šīs pārmaiņas. Politiķi šo jautājumu šobrīd skata ļoti šaurā mērogā, nerēķinoties ar darba vietām Latvijas reģionos un potenciālo nodokļu ieņēmumu kritumu. Tāpat diemžēl divu litru PET aizliegums nerisinās pārmērīga alkohola patēriņu, jo, kā rāda Lietuvas pieredze, aizliedzot divu litru PET iepakojumu, sākotnēji alus patēriņš samazinājās, bet kopējais alkohola patēriņš mūsu kaimiņvalstī tik un tā turpina palielināties. Arī Latvijā alus tirgus katru gadu krītas, bet kopējais alkohola patēriņš aug, kas norāda, ka patērētāji pārslēdzas no viena dzēriena segmenta uz citu, nevis atsakās no alkohola.
Mārtiņš Bērziņš, SIA Alus nams (alus darītava Brālis) valdes priekšsēdētājs:
- Visvairāk satrauc tas, ka Latvijā uzņēmēji nevienu brīdi nevar būt droši par tiesiskās paļāvības principa ievērošanu. Kad 2015. gada beigās, investējot 200 000 eiro un samaksājot valstij PVN, iegādājāmies jaunu PET pudeļu pildīšanas līniju savu laiku nokalpojušās vietā, mums ne sapņos nerādījās, ka pēc pusotra gada Saeima lems par aizliegumu tirgot alkoholiskos dzērienus, tajā skaitā alu, plastmasas pudelēs. Ja mēs to būtu zinājuši, tad noteikti nebūtu pirkuši šo iekārtu. Tā kā šobrīd 30% no visas mūsu produkcijas tiek pildīta PET pudelēs, mums ir jārēķinās ar 30% apgrozījuma kritumu, kamēr pārorientēsimies. Un pārkārtoties nepilnu sešu mēnešu laikā ir neiespējami. Taču arī tas prasīs papildu līdzekļus, jo pašreizējā PET pildīšanas līnija ir paredzēta alus pildīšanai viena vai divu litru pudelēs. To nevar izmantot, piemēram, dzeramā ūdens pildīšanai.
Sāpīgākais ir tas, ka aizliegums pārdot alkoholu plastmasas pudelēs mērķi nesasniegs. Ja sākotnēji bija plānots aizliegt lēta un stipra alus pārdošanu lielos iepakojumos, tad tagadējā iecere ir pārvērtusies par absurdu, kā dēļ alkohola patēriņš Latvijā tāpat nesamazināsies.
Nav izslēgts, ka pēc PET pudeļu aizlieguma varēs nopirkt divus litrus stipra alus, sapildītu skārdeņu četrpakā. Tā kā tas šo pirkumu sadārdzinās tikai nedaudz, visticamāk, stiprā alus patēriņš būtiski nesamazināsies. Un vai nevar būt tā, ka pēc gada tautas kalpi lems par skārdeņu aizliegumu?
Stiprā alus īpatsvara samazināšanu efektīvāk risinātu, piemēram, daudzkārt augstāka akcīze stiprajam alum.
Gustavs Zatlers, alus darītavas Cēsu alus tirdzniecības un mārketinga direktors:
- Jāatzīst, ka tagad novērtēt nākotnes attīstību ir ļoti riskanti, jo ir zudusi paļāvība uz valsti un valdības lēmumus ir grūti prognozēt. Latvijā šobrīd tiek radīta vide, kurā nav droši attīstīt ražošanu. Šis ir nebijis precedents Eiropā, kad ar tik straujiem lēmumiem tiek apdraudēta veselas nozares darbība un attīstība.
Izmaiņu gadījumā ietekmi izjutīs gan Cēsu alus, gan citi alus ražotāji - tie būs tūlītēji un vērā ņemami zaudējumi, kas būtiski ietekmēs vietējo ražotāju konkurētspēju. Lai attīstītu PET segmentu un ražošanu, uzņēmums ir ieguldījis investīcijas. Likumam stājoties spēkā, šīs investīcijas būs jānoraksta, un tie ir vairāku miljonu eiro zaudējumi. Prognozējams, ka būtiski kritīs arī alus ražošanas apjomi - pat 20-30% apmērā. Būsim spiesti sašaurināt ražošanu - diemžēl šādā termiņā ir grūti rast investīcijas un jaunas attīstības nišas, lai saglabātu ražošanas apjomus un darbiniekus.
Eiropas Savienībā pārejas periods tiek noteikts 2-4 gadi, lai uzņēmumi plānveidīgi spētu pārorientēties un plānot izmaksas. Mēs gribētu, lai saprātīgi un plānveidīgi termiņi tiktu ievēroti un noteikti arī Latvijā.
Cēsu alus ir lielākā Latvijā ražojošā alus darītava - brūvējam 70% no Latvijā saražotā alus. Kopējais investīciju apmērs uzņēmuma attīstībā pēdējo gadu laikā ir 45 miljoni eiro - starp pārtikas rūpniecības uzņēmumiem mēs esam vienīgais uzņēmums, kas ir veicis tik lielas investīcijas ražošanas attīstībā. Tāpat uzņēmums jau vairākus gadus tiek novērtēts un atzīts par labāko darba devēju Vidzemes reģionā, nodrošinot darba vietas vairāk nekā 200 darbiniekiem.
Nikolajs Turuta, Krāslavas avots valdes loceklis:
- Ja aizliegums izmantot divu litru PET pudeles stāsies spēkā jau pēc sešiem mēnešiem, tas uzņēmumiem būs smags trieciens. To izjutīs gan lielie alus ražotāji, gan reģionālās nelielās alus darītavas. Maziem uzņēmumiem pildīt produkciju mazā iepakojumā ir daudz sarežģītāk nekā lielajām alus darītavām, jo katrs iepakošanas veids, katra līnija prasa lielus ieguldījumus. Tāpēc mēs šobrīd pusi savas produkcijas pildām plastmasas pudelēs, pusi kegos. Tas mums ir bijis optimālais variants, lai sabalansētu ražošanu un tirdzniecības prasības. Jaunās prasības liks pārkārtot ražošanu, un turklāt, ja to prasīs izdarīt tik īsā laikā, tas neizbēgami radīs zaudējumus.
Aizliegums pārdot alu noteiktā iepakojumā nekādā veidā nesasniegs iecerēto mērķi. Cik jau nav bijuši piemēri, ka šāda veidā problēmu risināt nevar. Tā vietā valstij būtu vairāk jārūpējas par jauniešu izglītošanu. Savukārt jebkurš aizliegums rada pretreakciju un tikai saasina situāciju.
