Latvijā: "Ventspils siltums" trešo reizi samazina tarifu Komentēt
 
Latvijā

"Ventspils siltums" trešo reizi samazina tarifu

 
Skatīt 2 bildes
STRATĒĢIJA IR SVARĪGA. Tikai pateicoties stratēģiskam skatījumam un sekmīgai sadarbībai starp pašvaldību un uzņēmumu, ir iespējama nemitīga attīstība, uzsver Atis Mertens / Ojārs LŪSIS, Neatkarīgā
STRATĒĢIJA IR SVARĪGA. Tikai pateicoties stratēģiskam skatījumam un sekmīgai sadarbībai starp pašvaldību un uzņēmumu, ir iespējama nemitīga attīstība, uzsver Atis Mertens / Ojārs LŪSIS, Neatkarīgā
JAUNI TĪKLI ir nepieciešami gan ražošanas uzņēmumu infrastruktūras pilnveidošanai, gan pašvaldības administrēto iestāžu efektīvai darbībai, vēsta Arnis Uzaris / Ojārs LŪSIS, Neatkarīgā
 
"Ventspils siltums" trešo reizi samazina tarifu
1 / 2 Bildes 
 
 

Par siltumapgādes attīstību Ventspilī Neatkarīgā vaicā SIA Ventspils siltums valdes priekšsēdētājam Arnim Uzarim (A.U.) un valdes loceklim Atim Mertenam (A.M.).

- No marta Ventspilī stājas spēkā jaunais Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātais siltumenerģijas apgādes pakalpojuma tarifs - 54,90 eiro par megavatstundu, kas ir par 5,8% mazāks nekā līdz šim spēkā esošais tarifs. Kādi procesi deva iespēju piedāvāt iedzīvotājiem zemākus maksājumus par siltumu?

A.U. - Atzīmēšu, ka siltuma tarifs pēdējo četru gadu laikā ir samazināts jau trešo reizi. Process ir tiešā veidā saistīts ar iepriekšējo četru gadu laikā veikto uzņēmuma modernizāciju, veicot investīcijas mūsdienīgos tehnoloģiskajos risinājumos. Sākām ar katlu māju rekonstrukciju un pāreju uz šķeldas kurināmo, kā arī siltumtrašu rekonstrukciju un citām investīcijām, kas ietaupa kurināmā un cilvēkresursu izmaksas, būtiski samazina zudumus siltuma pārvades tīklos, kā arī dod cita veida ietaupījumus, kas kopumā atsaucas uz vienas megavatstundas pašizmaksu.

Salīdzinot ar citām Latvijas reģionu lielajām pilsētām, Ventspilī nav pieejama dabasgāze, kurai cena pēdējos gados samazinājusies gandrīz divas reizes, un tas būtiski ir ietekmējis siltuma tarifus citās Latvijas pilsētās. Šķeldai cenu samazinājums šajā periodā bija tikai 6 līdz 8 procenti, un tā ir liela atšķirība. Jāpiemin, ka arī iekārtas, kas nepieciešamas dabasgāzes sadedzināšanai, ir sešas līdz septiņas reizes lētākas un vienkāršākas. Tāpēc šajā gadījumā būtu nekorekti salīdzināt siltuma tarifu Ventspilī ar tām pilsētām, kur jau vēsturiski siltuma ražošanai izmanto pašlaik salīdzinoši lēto dabasgāzi. Mēs esam strādājuši, lai uzlabotu tehnoloģijas, un tarifu samazinājums Ventspilī ir nopietna un mērķtiecīga darba rezultāts. Cenas korekti var salīdzināt tikai ar tām pilsētām, kurās kā kurināmais katlu mājās pamatā tiek izmantots biokurināmais, piemēram, Liepāju, kur tarifs ir līdzīgs kā Ventspilī.

- Vai iespējams, ka tuvākajā periodā iedzīvotāji varētu sagaidīt vēl kādu tarifa samazinājumu?

A.M. - Jebkurā gadījumā mēs uz to tiecamies, padarot savu darbību efektīvāku, jo ventspilnieki ir prasīgi klienti, kas no mūsu uzņēmuma un līdz ar to arī pašvaldības pieprasa augstus standartus it visās jomās. Uzņēmuma stratēģija paredz pilnveidošanos un attīstību, kuras ietvaros visi kompleksie pasākumi ir vērsti arī uz tarifa samazinājumu.

A.U. - Es gribētu uz šo jautājumu paskatīties no citas puses - iedzīvotāju maksājumi par siltumu nav saistīti tikai ar siltuma tarifu, bet arī ar konkrētās mājas energoefektivitāti jeb tehnisko stāvokli. Tāpēc arī pašiem iedzīvotājiem ir jādomā par māju siltināšanu, jo, tikai veicot kompleksus pasākumus gan no iedzīvotāju, gan apsaimniekotāju, gan mūsu uzņēmuma un pašvaldības puses, iespējams ietaupīt naudu iedzīvotāju maciņos.

- Viens no argumentiem par labu atjaunojamo resursu izmantošanai ir CO2 izmešu samazinājums, taču iedzīvotājiem tas maz ko izsaka. Kādi vēl ir argumenti attiecībā uz biokurināmā izmantošanu?

A.U. - Visā civilizētā pasaulē domā par vides saglabāšanu, un viens no instrumentiem ir tieši biokurināmā izmantošana, ar to aizstājot fosilo kurināmo. Ventspilī gandrīz 90 procentus siltumenerģijas saražo ar biokurināmo. Tas ir labs sasniegums, un šī iemesla dēļ Ventspili pamatoti var saukt par vienu no zaļākajām pilsētām Latvijā. Salīdzinot ar 2011. gadu, CO2 emisijas atmosfērā uzņēmumā samazinājušās gandrīz piecas reizes. Manuprāt, skaitļi runā paši par sevi. Tas, ko pamana iedzīvotāji, ir pilsētvides tīrība un svaigs gaiss, jo atmosfērā vairs netiek izmestas cietās daļiņas.

A.M. - Mūsu skatījumā svarīgs ir vēl viens aspekts - iegādājoties no vietējiem uzņēmumiem šķeldu, faktiski tiek atbalstīta reģiona ekonomika. Nauda neaizplūst uz ārvalstīm, bet paliek tepat Latvijā - es pat teiktu - Ventspils apkārtnē. Līdz ar mūsu uzņēmuma ievērojamo pieprasījumu pēc šķeldas ir radītas jaunas darba vietas.

- Ventspilī rekonstruētas abas centrālās katlu mājas, turklāt Brīvības ielas katlu mājā uzstādīts arī dūmgāzu kondensators. Kādus rezultātus esat sasnieguši, uzstādot šo iekārtu? Vai paredzēts līdzīgu uzstādīt arī Talsu ielas katlu mājā?

A.U. - Dūmgāzu kondensators darbojas kopš 2014. gada 28. augusta un dod iespēju palielināt iegūtā siltuma apjomu, nepalielinot kurināmā daudzumu. Šādā veidā tiek palielināta siltumenerģijas ražošanas efektivitāte, ietaupot vairāk nekā 18% kurināmā jeb samazinot izmaksas par 200 tūkstošiem eiro gadā. Dūmgāzu kondensatoru tuvākā gada laikā plānots uzstādīt arī Talsu ielas katlu mājā.

A.M. - Kā jau iepriekš valdes priekšsēdētājs teica, tarifu samazināšana ir mērķtiecīga darba rezultāts Ventspils siltumapgādes attīstībā un ekonomija summējas no veikto pasākumu kompleksa - trašu un katlu māju modernizācijas, dūmgāzu kondensatora uzstādīšanas tajā skaitā. Tas ir ilgu gadu pakāpeniska un neatlaidīga uzņēmuma darbinieku darba nopelns, realizējot kopā ar pašvaldību uzstādītos stratēģiskos mērķus.

- Uzņēmuma nākotnes plānos paredzēta arī siltumtrašu paplašināšana, kas kopumā Latvijā ir netipisks gadījums, jo visas pašvaldības cenšas optimizēt centrālos tīklus. Kādi ir tīklu paplašināšanas argumenti?

A.M. - Paaugstinot Ventspils pilsētas siltumapgādes sistēmas efektivitāti, 2017.- 2019. gadā plānots īstenot projektus, kas paredz izbūvēt jaunus siltumtīklus vairāk nekā 4 km garumā. Līdz ar to realizēšanu daudziem uzņēmumiem, iestādēm un privātpersonām pavērsies iespēja pieslēgties centralizētajam siltuma apgādes tīklam, kas, no vienas puses, nodrošina siltuma apgādi par konkurētspējīgu cenu, no otras puses, noņems rūpes par lokālo apkures sistēmu darbības nodrošināšanu. Uzņēmums ļoti rūpīgi izvērtē, kur, kad un ko būvēt, sekojot ne tikai vietējām, bet arī ES komisijā izvirzītajām prioritātēm. Gaidāms, ka līdzīgi kā tika nodalīta elektroenerģijas ražošana no sadales tīkliem, sekojot ES prasībām, siltuma ražošana būs jāatdala no siltumenerģijas pārvades, kā tas noticis Latvenergo un Sadales tīklu gadījumā.

A.U. - Gribu piebilst, ka Ventspilī praktiski visas esošās siltuma pārvades trases 45 km kopgarumā jau ir rekonstruētas - atlikuši vien daži nelieli posmi ar kopgarumu ap 500 m, kurus rekonstruēt plānots tuvākajā laikā. Tas nozīmē, ka esošā sistēma būs sakārtota, tāpēc varam plānot nākotni. Šāda garuma jauni siltuma tīkli nav būvēti kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem, pa šiem gadiem pilsēta ir būtiski mainījusies - radīti jauni objekti, kā arī pieaugušas patērētāju prasības. No vienas puses raugoties, 4 km nav daudz, bet vienlaikus tie ir gandrīz 10% no esošo trašu kopgaruma, un, no šī aspekta raugoties, tas arī nav maz.

Pamatā jaunās trases plānots izbūvēt virzienos, kur jau tagad skaidri zināmi potenciālie siltuma patērētāji, piemēram, Piejūras kempings, kas šobrīd apsildei izmanto elektrību. Tāpat arī pludmales akvaparka baseinos ūdeni silda ar elektrību, savukārt muzejs izmanto ogles. Teātra nams Jūras vārti apsildi nodrošina ar lokālo katlu māju, kurā izmanto granulas un naftas produktus. Siltumtrašu izbūve plānota arī uz industriālajām zonām, topošajam Zinātnes inovāciju centram, kā arī tuvumā esošajai, šobrīd degradētajai zonai, kuru ieplānots pārvērst par uzņēmējdarbības vidi.



Komentāri [0]
Nav pievienots neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers