Ceturtdiena, 19.oktobris
Latvijā | 17.maijs, 10:09
Jānis Lasmanis

Partiju kasieriem KNAB brūvē galvassāpes

Sods partijām par dažiem valsts finansējuma tērēšanas noteikumiem esot pārāk smags, tāpēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aicina Saeimu, veicot grozījumu likumā, mīkstināt to. Taču, ar vienu roku padarot politiķu dzīvi vienkāršāku, ar otru birojs mēģina panākt grozījumus likumā, kas partiju kases piepildīšanu padarīs krietni sarežģītāku.

Analizējot līdzšinējo pieredzi, KNAB radies priekšstats, ka partijām piešķirtā valsts finansējuma tērēšanu regulējošie noteikumi aptver pārāk šauru izdevumu pozīciju loku, bet pa to pārkāpšanu paredzētais sods - valsts finansējuma atņemšana - pārāk bargs.

Šobrīd cita starpā valsts finansējumu partijas drīkst tērēt telpu īrei, sakaru un interneta pakalpojumu apmaksāšanai un pētniecības darbiem. KNAB šķiet, ka pants nav pietiekami izsmeļošs, tādēļ tas aicina Saeimu apsvērt iespēju precizēt atsevišķas izdevumu pozīcijas, tajā skaitā izvērtējot iespēju papildināt tās ar jaunām pozīcijām.

Vienlaikus birojs pauž nožēlu, ka, darbojoties likuma robežās, tam gadījumā, ja kāda partija šo ierobežojumu nav ievērojusi, nekas cits neatliek, kā pieņemt lēmumu par valsts budžeta finansējuma turpmāku pārtraukšanu neatkarīgi no pārkāpuma smaguma.

F64

Tādēļ birojs aicina šīs normas «saprātīgi pārskatīt, lai par formāliem pārkāpumiem nenāktos apturēt valsts finansējumu. Viens no risinājumiem - valsts finansējumu liegt tikai tad, ja neatbilstoši regulējumam iztērēts vairāk par 10% valsts naudas. Tajā pašā laikā KNAB aicina sankcijas par pārkāpumiem saglabāt pietiekami ietekmīgas, lai tās turpinātu pildīt savu preventīvo pārkāpumu novēršanas lomu.

Ja šos priekšlikumus politiskās partijas, visticamāk, uzņems ar sajūsmu, tad nākamais KNAB solis var tikt vērtēts diametrāli pretēji, jo būtiski sarežģīs partijas darbam un it īpaši priekšvēlēšanu aģitācijai nepieciešamo līdzekļu piesaisti.

Proti, KNAB vēlas ar likumu noteikt, ka fiziska persona partijai nevar ziedot vairāk par 30% no iepriekšējā gadā deklarētajiem ienākumiem. Saskaņā ar biroja ieceri šis ierobežojums būtu attiecināms arī uz partijas biedru iestāšanās naudām un ik mēnesi maksājamām biedra naudām.

Nonākt pie šāda risinājuma KNAB mudinājuši 2014. gada 12. Saeimas priekšvēlēšanu ziedojumu partijām analīzes rezultāti.

Saskaņā ar biroja rīcībā esošo informāciju visas lielākās politiskās partijas un to apvienības vēlēšanu gadā ziedojumos saņēmušas 4,55 miljonus eiro. Veicot šo ziedojumu analīzi, birojs secinājis, ka no šīs summas 1,04 miljonus fiziskas personas partijām saziedojušas, atsakoties no vairāk nekā puses savu deklarēto ienākumu, vai pat ziedojuši visus savus pēdējos trīs gados gūtos ienākumus.

Lielākā daļa no šiem ziedojumiem ir no četriem līdz 15 tūkstošiem eiro. Līdz ar to KNAB secinājis, ka apmēram par ceturtdaļu no politisko partiju saņemtajiem dāvinājumiem pastāv pamatotas šaubas par to izcelsmes avotu atbilstību likumam.

Saskaņā ar spēkā esošo regulējumu fiziska persona gada laikā vienai partijai drīkst ziedot summu, kas nepārsniedz 50 minimālo mēnešalgu (šogad - 19 tūkstoši eiro). Ņemot vērā, ka dažiem turīgākajiem valsts uzņēmējiem vēlme finansiāli stimulēt kādu partiju ir krietni lielāka, nereti tie naudu nodod trešajām personām, kas to nu jau savā vārdā ziedo attiecīgajai partijai. Dažādu juridisku nianšu dēļ, kurām šobrīd pievēršas KNAB, šādu mānīšanos ir sarežģīti atklāt.

Otrdien ar KNAB priekšlikumiem vajadzēja iepazīties Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai, taču tai nebija kvoruma, tādēļ lēmumu par KNAB ierosinājuma atbalstīšanu tā varētu pieņemt nākamajā sēdē - 18. maijā. Pagaidām Sergeja Dolgopolova (Saskaņa) vadītās komisijas deputāti KNAB iniciatīvu vērtē pozitīvi.