Šī vasara nebūs izdevusies, saka laika zīmju vērotājs Vilis Bukšs. Vasarā sals būs no abiem galiem, pa vidu kāds zaļums arī uzplauks, bet dienvidniecisku svelmi, šķiet, varam negaidīt.
Savukārt Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa skeptiski izturas pret dabas vērojumiem, kad laikapstākļiem vienā noteiktā dienā varētu piesaistīt, piemēram, visu vasaru vai mēnesi. Ņemot vērā klimata datus, esot iespējams veidot arī ilgtermiņa prognozes, taču Eiropā tām ir zema attaisnošanās pakāpe. Viņa saka - noslēdzies apjomīgs klimata pētījums, kurā secināts, ka klimata pārmaiņas notiek un tās ietekmē arī Latviju - vidēji gads kļūst siltāks, vasaras - tropiskākas, ziemās vairs nav raksturīgs ilgstošs sals.
V. Bukšs uzskata, ka ilgus gadus vērotām pazīmēm ir pamatojums. «Tās signalizē un zīmē nākotnes kontūras,» saka dabas vērotājs. Piemēram, māllēpes šogad uzziedējušas vietās, kur pat gadus desmit nebija manītas. Tas liecina par ne īpaši siltu vasaru. Dabas vērojumiem nozīmīgās dienās iegriezušies ziemeļpuses vēji, tātad tādi gaidāmi arī vasarā. Savukārt uz agrām rudens salnām norāda gan apsalušās papardes un apiņi, gan sasalušās varžu oliņas. Vasarā sals gaidāms no abiem galiem - sākumā un beigās, prognozē V. Bukšs. Maija pirmajā dekādē jau piedzīvojām gan krusu, gan sniegu un puteni, lai gan nekas neparasts tas nav. Izņēmumi ir bijuši: 1990. gada maija beigās sniga slapjš sniegs, 1953. gada 29. maijā tika reģistrēta piecu centimetru bieza sniega kārta, savukārt 1951. gadā fiksēta desmit centimetru bieza sniega sega vēl 25. maijā. Salīdzinoši nesen - 2007. gada maija sākumā - arī bija sniegs.
V. Bukšs sola salnas arī jūnija pirmajā pusē ierastajās salnu vietās un dzestras naktis, kā arī salnas atkal augusta beigās. Viņš gan smejas, ka nevar apgalvot, vai Laikavecis būtu kļuvis neprātīgs tieši tagad, uzsūtot šādus laikapstākļus. Gan 60., gan 80. gados bijuši vēlīni pavasari un agri rudeņi, vien cilvēku atmiņa ir īsa. «Grūti pateikt, kas ir norma, vai tas, kas notiek tagad, vai tas, kas iepriekšējās desmitgadēs,» saka V. Bukšs.
Šopavasar viss notiekot ar apmēram desmit dienu nobīdi. Austrumpusē ievas zied atturīgi, iepriekš tās uzplauka maija sākumā. Taču, piemēram, 80. gados maija vidus līdzinājās pašreizējiem laikapstākļiem. V. Bukšs raksturo: «Tādā ilggadējo vidējo pavasaru līmenī.»
Siena laiku viņš prognozē neizdevušos, jo sadīgusi kosa. Šis esot viens no retajiem gadiem, kad kosa redzama tik daudz. Tagad varot pētīt odus. Ja odu daudz, tad būs bagātīga augļu raža.
