Sestdiena, 20.aprīlis

redeem Mirta, Ziedīte

arrow_right_alt Latvijā

Dīvainības mediju apdalītāju komisijā

© Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Valsts Kultūrkapitāla fonda komisijā, kas sabiedriski nozīmīga satura veidošanai atvēlēto valsts naudu sadalījusi saviem mīļākajiem medijiem un paziņām, atklājušās jaunas dīvainības, par kurām Kultūras ministrija negrib neko dzirdēt

Neatkarīgā jau vēstīja, ka valsts atvēlētais pusmiljons eiro privātajiem medijiem būtu ļoti nozīmīgs atbalsts sarežģītajā tirgus situācijā un vēl informācijas kara apstākļos. Taču caur konkursa komisiju sadalītā nauda ceļu atradusi pamatā uz pietuvinātajiem medijiem. Tā vietā, lai maksimāli veicinātu daudzveidību, kas ir viens no mediju politikas uzdevumiem, nauda dota vieniem un tiem pašiem saņēmējiem par vairākiem projektiem, paredzot viņiem arī nozarē kopumā neraksturīgi lielu atalgojumu. 56 pieteikumi un tikai 16 atbalstītie. Visvairāk saņem portāls Delfi, žurnāla Ir izdevējs Cits medijs un raidījuma Nekā personīga producenti no Red Dot Media. Taču, pateicoties konkursa komisijas īpatnībām, sava tiesa tikusi arī dažiem citiem pareizajiem medijiem.

Konkursa komisijas loceklis Andis Mizišs, kurš pats ir producents Latvijas Televīzijas raidījumam 4. studija, ar punktiem dāsni algojis Latvijas Televīzijas iesniegtos projektus. Kaut gan nav skaidrs, ko valsts televīzija vispār dara komercmedijiem izsludinātajā konkursā. Diāna Baranova, kura konkursā pārstāvēja Valsts kanceleju, šajā iestādē vispār nestrādā. Kā noskaidroja Neatkarīgā, darba attiecības viņa izbeidza tieši tajā dienā, ar ko datēts žūrijas vērtējuma protokols - 13. aprīlī.

Savukārt cita komisijas locekle - Sigita Kušnere - pērn saņēmusi honorāru no AS Lauku Avīze un tagad sirsnīgi vērtējusi šo mediju. Faktiski šis ir interešu konflikts, tāpat kā Miziša gadījumā. Dokumentus par konkursa dīvainībām publiskojis portāls Pietiek.com.

Žūrijas locekļu vērtējumā skaidri redzams, kā atsijāti nevēlamie projekti. Projektiem, ko, piemēram, vairākums komisijas locekļu novērtējuši gana augstu, viens piepeši ieliek uz pusi mazāku vērtējumu vai pat nulli. Tādējādi nevēlamais saņēmējs automātiski tika izmests no pretendentu loka. Vērtējuma atšķirības ir tik lielas, it kā izmantoti tiktu pilnīgi subjektīvi kritēriji, nevis vērtēta atbilstība konkrētajam konkursa nolikumam. Visskarbāk ar atzīmēm mētājusies Dita Arāja - sabiedrisko attiecību speciāliste, kura komisijā pildījusi žurnālistikas lietpratēja lomu. Piemēram, Tukuma Ziņām trīs komisijas locekļi iedod vērtējumu virs 50 punktiem, savukārt Arāja un Kušnere nulli.

Kultūras ministrijai ir zināms par mediju konkursā notikušajām aplamībām. Vairāki mediji ir rakstījuši protesta vēstuli, taču ministrija savu attieksmi nemaina. Atbildē uz neapmierināto mediju atklāto vēstuli tā ziņo, ka ar mērķprogrammas gaitu viss ir kārtībā, konkurss izdevies lieliski. Un bagātie Delfi, kā izriet no šā teksta, ar trīskāršu atbalstu aplaimoti, lai novērstu ekonomiski spēcīga uzņēmuma komercializācijas tendences.