Latvijā: Vējonis: Tikai kā vienota tauta mēs spējām pieprasīt savu valsti 60 komentāri
 
Latvijā

Vējonis: Tikai kā vienota tauta mēs spējām pieprasīt savu valsti

 
Skatīt 28 bildes
Kaspars Krafts/ f64 photo agency
Kaspars Krafts/ f64 photo agency
Kaspars Krafts/ f64 photo agency
Kaspars Krafts/ f64 photo agency
Kaspars Krafts/ f64 photo agency
Kaspars Krafts/ f64 photo agency
Kaspars Krafts/ f64 photo agency
Kaspars Krafts/ f64 photo agency
Kaspars Krafts/ f64 photo agency
Kaspars Krafts/ f64 photo agency
Kaspars Krafts/ f64 photo agency
Kaspars Krafts/ f64 photo agency
Kaspars Krafts/ f64 photo agency
Kaspars Krafts/ f64 photo agency
Kaspars Krafts/ f64 photo agency
Kaspars Krafts/ f64 photo agency
Kaspars Krafts/ f64 photo agency
Kaspars Krafts/ f64 photo agency
Kaspars Krafts/ f64 photo agency
Kaspars Krafts/ f64 photo agency
Kaspars Krafts/ f64 photo agency
Kaspars Krafts/ f64 photo agency
Kaspars Krafts/ f64 photo agency
Kaspars Krafts/ f64 photo agency
Kaspars Krafts/ f64 photo agency
Kaspars Krafts/ f64 photo agency
Kaspars Krafts/ f64 photo agency
Kaspars Krafts/ f64 photo agency
Kaspars Krafts/ f64 photo agency
 
Vējonis: Tikai kā vienota tauta mēs spējām pieprasīt savu valsti
1 / 28 Bildes 
 
 

Latgales simtgades kongresa plenārsēdes pirmajā dienā valsts augstākās amatpersonas savās uzrunās uzsvēra būtisko lomu pirms 100 gadiem notikušajam Latgales kongresam, kas veicināja Latvijas neatkarības pasludināšanu.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzrunājot kongresa dalībniekus atgādināja, ka Latvijas simtgades svinības tiek sāktas ar Latgali. "Pirms simts gadiem šeit tika nolemts, ka mēs visi esam viena tauta un nākotne mums var būt tikai kopīga. Latgales latvieši apvienojās ar Vidzemes un Kurzemes latviešiem vienā tautā un likteņa kopībā. Tikai kā vienota tauta mēs spējām pieprasīt savu valsti. Tikai visi kopā mēs bijām spēks, kas to izcīnīja," sacīja prezidents.

Pēc viņa domām Latgales kongress mūsu tautai deva ticību pašiem sev un spēku nākotnei. "Šeit pirms simts gadiem ar nesatricināmu paļāvību skanēja mūsu tautas lūgšana "Dievs, svētī Latviju". Latgales kongresā degtā ticības liesma veda mūs pretī Latvijas valsts proklamēšanai 1918.gada 18.novembrī un uzvarai Brīvības cīņās, kuras vainagoja tieši Latgales atbrīvošana," piebilda prezidents.

Kaspars Krafts/ f64 photo agency

Viņaprāt Latgales kongresā tika mācīts būt vienotiem un uzticēties viens otram. "Mēs mācījāmies, ka lielas lietas var sasniegt, meklējot kopīgo, kas vieno, nevis šķir un šķeļ. Latgales kongress mums atgādina, ka Latvija kļuva iespējama tad, kad mēs domājām vairāk par visas tautas nākotni, nevis sava pagasta vai novada labumu. Katram atsevišķi meklējot labāko nākotni, visdrīzāk mums pašiem savas valsts nebūtu bijis. Vienoti Latvijai - tas ir Latgales kongresa vēstījums nākotnei, kas iekalts arī Latgales Māras piemineklī," atzina Vējonis.

Savukārt Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) papildināja Valsts prezidenta teikto, ka Latgales kongresā uzvarēja tās idejas, kuras Latviju redz kā brīvu, vienotu, neatkarīgu un demokrātisku valsti, kas vērsta uz Eiropu un Eiropas vērtībām, piebilstot, ka šīs vērtības savu nozīmi nav zaudējušas arī mūsdienās.

Saeimas priekšsēdētāja, uzsverot Latgales kongresa nozīmi mūsu valsts tapšanā, norādīja, ka tas licis pamatus tādai Latvijai, kādu mēs to pazīstam vēl šodien. Latgales kongresā pirms 100 gadiem tika nolemts, ka Latgales, Vidzemes un Kurzemes latvieši ir viena tauta un Latgalei jāapvienojas ar pārējiem topošās Latvijas valsts novadiem vienā zemē.

Kaspars Krafts/ f64 photo agency

"Latvijas vēsturē ir vēl daudz lappušu, kuras varam izzināt plašāk, un gatavošanās Latvijas simtgadei bagātina mūs ar jaunām zināšanām, tostarp palīdz izcelt Latgales kongresa lomu mūsu valsts tapšanā. Tā mums ir devusi stāstu par Latvijas trešo zvaigzni - Latgali -, un no jauna stāstāmus stāstus par izcilām personībām, kas devušas milzīgu ieguldījumu mūsu valsts tapšanā," sacīja Mūrniece.

Kā vienu no spilgtākajām personībām Saeimas priekšsēdētāja izcēla garīdznieku, literātu, laikrakstu izdevēju un sabiedrisko darbinieku Franci Trasūnu, kurš bija arī pirmais latgalietis neatkarīgās Latvijas valdībā. Tāpat Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra strēlnieku virsnieku Jāni Rubuli, jo tieši strēlnieki kopā ar Latgales jauniešiem bija tie, kuri nosargāja kongresa norisi.

Tomēr Mūrniece īpaši izcēla priestera Jāzepa Rancāna lomu Latgales kongresā, aicinot apsvērt iespēju viņa vārdu ierakstīt līdzās vēsturiskajiem Latvijas prezidentu vārdiem. "Rancāns, viens no Latgales kongresa stiprajiem balstiem un arī visu četru pirmskara neatkarīgās Latvijas Saeimu deputāts vēlāk trimdā no 1947.gada līdz pat savai nāves dienai 1969.gadā bija Latvijas prezidenta vietas izpildītājs, līdz ar to bija Latvijas Republikas Valsts prezidents "de jure"," sacīja Mūrniece.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) uzrunājot kongresa dalībniekus, norādīja, ka Latgales vēsture ir atsevišķa un ļoti īpaša Latvijas vēstures lappuse. "No vienas puses, Latgale ir novads, kurā dzīvo drosmīgi un apņēmīgi ļaudis, kuri lepojas ar savu zemi, kopj savu kultūru un valodu, tiecas saglabāt savu unikālo identitāti. No otras puses, Latgale tiek dēvēta par novadu, kurš attīstās lēnāk nekā Vidzeme vai Kurzeme, par novadu, kurā sociālās problēmas ir daudz asākas, nekā jebkur citur Latvijā," sacīja premjers.

Kaspars Krafts/ f64 photo agency

Tāpēc Kučinskis akcentēja jautājumu par Latgales reģiona attīstību, norādot, ka latgaliešus allaž ir pieņemts uzskatīt par strādīgiem, mērķtiecīgiem, uzticamiem un prasmīgiem cilvēkiem.

"Šī mērķtiecība un drosme ir jāizmanto, runājot par sava novada attīstību. Latgalei ir dotas lielas iespējas piesaistīt investorus, izmantot atvieglotus nodokļu nosacījumus. Tiesa gan, viss notiek ļoti lēnām. Latgale nedrīkst būt bēdu ieleja, kura izmisīgi sauc pēc palīdzības. Vajag vairāk iniciatīvas, vairāk drosmes un apņēmības," sacīja Kučinskis.

Jau ziņots, ka šodien Rēzeknē sācies un 6.maijā turpināsies vēsturiskā Latgales kongresa simtgadei veltīti pasākumi, aģentūru LETA informēja pasākumu organizatoru pārstāve Inga Vasiļjeva.

Tos ievadīja dievkalpojums, kuram sekoja svinīgs gājiens no katedrāles līdz Latgales kongresam simtgadei veltītajam mākslinieka Visvalža Asara veidotajam piemineklim "Latgales kongresam 100". Gājienā piedalījās Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Saeimas, pašvaldību, robežsardzes, zemessardzes, jaunsardzes pārstāvji un dažādu dzīves gājumu un profesiju ļaudis.

Latgales simtgades kongresa pirmās dienas plenārsēdē Latgales vēstniecībā "Gors" ir iespēja dzirdēt valsts augstākās amatpersonas, kā arī Egila Levita ziņojumu par 1917.gada kongresa juridisko pusi, vēsturnieces Inese Runces priekšlasījumu par 1917.gada vēsturisko kontekstu, eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas pārdomas par drošības jautājumiem, kā arī Annas Rancānes un Viestura Kairiša viedokļus par latgaliskā izpratni un vērtību mūsdienās.

Pasākums simboliski turpināsies visu nakti, jo no plkst.18 Festivāla parkā "Latgaliešu valodas naktī" būs iespēja dzirdēt gan latgaliešu dažādu stilu mūziķus, gan klausīties latgaliešu dzeju un prozu.

Otrajā kongresa dienā, 6.maijā, Latgales simtgades kongresa darbs ritēs piecās sekcijās, skarot Latgales reģionam būtiskus jautājumus tautsaimniecības, tiesību zinātņu, mediju un latgalistikas jomās, diskutējot par problēmjautājumiem un akceptējot kongresa rezolūciju, kas ietvers aktuālākos starpkongresu laikā risināmos uzdevumus Latgales reģiona stiprināšanai un vēsturisko 1917.gada lēmumu īstenošanai praksē. Plānots, ka kongresu apmeklēs arī latgalieši no Sibīrijas.

Komentāri [60]
#
gib 6.maijs 2017 9:20 atbildēt
tu vejoni pat sajedz ko muldi laikam esi nozombets
 
#
Mans Vārds » gib 6.maijs 2017 18:19 atbildēt
Neatbalstu šādu neatkarīgas redakcijas viedokli.
 
#
Mans Vārds » Mans Vārds 7.maijs 2017 15:32 atbildēt
Nepiekrītu šādam neatkarīgās redakcijas un tās saimnieka viedoklim.
 
#
Mans Vārds » gib 7.maijs 2017 15:36 atbildēt
Atbalstu šādu neatkarīgās redakcijas un tās saimnieka viedokli.
 
#
ome 6.maijs 2017 8:56 atbildēt
Izslasīju kārtējo Vājoņa iestudēto frāzi, viņš to saka tautai vai pats sev. Galīgais sviests ko tādu kladzināt. Tūlit nebūs ne Latvija ne tautas , un to visu panākusi mūsu nožēlojamā valdība. Kur ir mūsu jaunatne, mūsu cerība kur???????? Visi atstājuši šo dārgi mīlēto Latviju .
 
#
Mans Vārds » ome 6.maijs 2017 18:19 atbildēt
Neatbalstu šādu neatkarīgas redakcijas viedokli.
 
#
Mans Vārds » Mans Vārds 7.maijs 2017 15:33 atbildēt
Nepiekrītu šādam neatkarīgās redakcijas un tās saimnieka viedoklim.
 
#
Mans Vārds 6.maijs 2017 8:27 atbildēt
Tagad Raimonds nomainījis niku uz “Viens Likums un viena Taisnība VISIEM”, un gandrīz Lemberga vārdiem izsakoties raksta, ka tas, ka es NEPIEKRĪTU REDAKCIJAS VIEDOKLIM, esot nožēlojami juridiski analfabētiskās "revolucionārās pārliecības" murgi.
Es ar savu NEPIEKRIŠANU nevienam neko neuzspiežu. Un mana pilsoniskā nostāja nevienam nav juridiski saistoša. Bet mans PRETĒJAIS VIEDOKLIS vienu otru tik ļoti satracinājis, ka sāk zaudēt kontroli pār sevi.
 
#
Mans Vārds » Mans Vārds 7.maijs 2017 15:29 atbildēt
Nepiekrītu šādam neatkarīgās redakcijas un tās saimnieka viedoklim.
 
#
krams 6.maijs 2017 7:01 atbildēt
Pārpublicēts! ESMU LAIMĪGA » Es Parādīt diskusiju Vakar, 21:05 8117 deputāte Barča 13 gados, ko ir pavadījusi Saeimas kabinetos un zālēs, ir nopelnījusi algā 326 160 EUR. Savukārt par sirdsdēstiem, ko viņa ir izcietusi, pametot dzimto Liepāju, kompensācijā par dzīvokļa nomu ir saņēmusi 72 500 EUR. Par šo summu viņa visus gadus, kopš ar liegiem solīšiem ir berzējusi Jēkaba ielas telpu grīdas, ir nomājusi dzīvokli no Teiksmas Kļementjevas, kas, starp citu, ir "Saskaņas" deputāta Andreja Kļementjeva māte. Mēs taču visi zinām, cik maksā dzīvoklis Rīgā. Un kādu tieši dzīvokli ir iespējams iegādāties par 72 500 EUR? Un tas nebūt nav viss. Tā kā Barčas kundze vairs nav nekāda jaunā lēdija un viņa ir dikti pūlējusies valsts labā. viņai jau pienākas arī pensija. Un tā arī nav nekāda pieticīgā. Kopš 2006.gada. kad nopelniem bagātajai deputātei tika piešķirts pensionāres statuss, viņai no VSAA budžeta izmaksāti nieka 54 109 EUR. Interesanti, ka desmit gados, kopš Barčas kundze saņem pensiju, viņas pensijas apjoms gadā ir pieaudzis par aptuveni 70%. Vai zināt, kādu pensionāru, kuram tik raženi ir kāpusi pensija? Kas no šī visa ir secināms? Tātad, kopš ir pieejamas amatpersonas deklarācijas (tas ir 2000.gads), par darbu Saeimā Barčas kundze no valsts ir saņēmusi gandrīz 400 000 EUR. Šis skaitlis liek uzdot tādu vienkāršu jautājumu: Barčas kundze, ko Jūs esat labu paveikusi Latvijas labā par 400 000 EUR. ja neskaita uzņēmēju kaunināšanu šajā nedēļā? Un, lai tā bilde paliktu pavisam šķība un nepatīkama, paņemsim vidējo statistisko algu. kas pēc CSP datiem Latvijā ir 818 EUR (bruto), kas nozīmē, ka par šo algu valsts budžetā mēnesī būtu jānonāk 430,36 EUR. Attiecīgi sanāk, ka, lai viens cilvēks varētu nomaksāt Barčas kundzes politisko darbošanos, viņam būtu jāstrādā 929 mēneši jeb 77 gadi. Bet, ja saņemat noteikto minimālo algu 370 EUR, tad būtu jāstrādā 2162 mēneši jeb 180 gadu. Un tagad es teikšu tā – ziniet, Barčas kundze, par saviem darbiniekiem es mēģināšu visu nomaksāt, bet Jūsu izklaides Saeimā es gan nevaru atļauties, tādēļ esiet tik laipna un nolieciet mandātu. Es nevēlos Jūs vairs redzēt! Kamēr būs šādi trani uz mani neceriet!!!
 
#
Mans Vārds » krams 7.maijs 2017 15:34 atbildēt
Piekrītu šādam neatkarīgās redakcijas un tās saimnieka viedoklim.
 
#
!! 6.maijs 2017 6:59 atbildēt
kas ir, tas ir un kas nav, tas nav!
 
Skatīt visus 60 komentārus >
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers