Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Latvijā

INTERVIJA AR LAU: Kā glābt grants ceļus?

© Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

Pateicoties Eiropas Savienības (ES) finansējumam, valsts galveno un reģionālo autoceļu kvalitāte ir kļuvusi daudz labāka. Taču vairāk nekā puse no Latvijas ceļu tīkla ir grants ceļi ar visām no tā izrietošajām sekām – sliktos pavasaros neizbraucami, vasarās putekļaini un bez greiderēšanas – grambaini. A/s Latvijas Autoceļu uzturētājs (LAU) Ražošanas departamenta direktors Juris Millers intervijā Neatkarīgajai atklāj pērn paveikto, šogad iecerēto, kā arī plānus, kā grants ceļus padarīt braukšanai komfortablākus.

- Kāds autoceļu uzturētājiem bija pagājušais gads? Vai izdevās paveikt visu iecerēto?

- Mūsu plānus regulē Ministru kabineta Noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli, un tos mēs realizējam dzīvē. Autoceļu uzturētājiem pēdējais gads ir bijis sarežģīts. Darbus ziemas režīmā pērn vajadzēja uzsākt agrāk, nekā pēdējo gadu ziemās ierasts, bet laikā, kad šogad vajadzēja iestāties pavasarim, Latvijā sniga. Daļā Latvijas Lieldienas bija baltākas nekā Ziemassvētki. Ziema bija salīdzinoši smaga, taču mēs tikām galā. Ja nav sniega, tad cilvēkiem šķiet, ka autoceļu uzturētājiem ziemā nav, ko darīt, bet tā tas nav. Pēdējos gados lielākas rūpes sagādā tieši slīdamības mazināšana, melnais ledus, savukārt sniegu Latvijā jau pamazām sāk aizmirst.

Darbu apjoms ziemā, pat neskatoties uz ilgstošu sniega trūkumu, bija tikpat liels kā citus gadus. To finansēšana prasīja aptuveni trešdaļu no visa gada budžeta, līdzīgi kā iepriekš, tiesa, ir bijuši gadi, kad ziema apēda pat pusi no visa finansējuma apjoma. Tā kā pērn ziemas darbus mums nācās sākt jau oktobrī, tad arī finansējums šajā laikā bija nepieciešams vairāk, nekā plānots. Savukārt šogad ziemas laikā mums nācās veikt darbus, ko parasti darām vasarā - grants ceļu līdzināšanu, planēšanu.

- Šogad martā tika masveidā greiderēti grants ceļi. Vai tā ir ierasta prakse Latvijā?

- Grants ceļu greiderēšana martā ir izņēmums. Es pat neatceros, kad mēs būtu masveidā greiderējuši ceļus tik agrā pavasarī. Parasti to dara aprīlī vai maijā. Šogad laika apstākļi nav lutinājuši ceļu lietotājus. Sals, kas mijās ar atkušņiem un lietu, grants ceļus pārvērta putrā. Virsējais ceļa slānis bija pārmircis, apakšējais vēl sasalis, un ūdenim nebija, kur palikt. Ja vēl komplektā ar to uz daudziem grants ceļiem problēmas ar ūdens novades sistēmu... Rezultātā izveidojās tāda situācija kā šopavasar.

- Cik šādā situācijā pārmetumi bija pamatoti?

- Vienīgais, ko var pārmest, ir tas, ka mums trūkst naudas ūdens novades sistēmas sakārtošanai. Ja pie grants ceļiem nav funkcionējošu grāvju, tad šāds ceļš Latvijā pavasarī neizbēgami izjuks. Diemžēl joprojām daļa grants ceļu ir bez kārtīgas ūdens novades sistēmas. Tas gan nenozīmē, ka tāda nav bijusi. Daļa grāvju ir pazuduši, piemēram, zemniekiem uzarot lauku līdz pašam ceļam.

Tomēr, ņemot vērā klimatiskos apstākļus un pieejamo finansējumu, mēs pavasara kritiskajā situācijā izdarījām visu, kas vien bija mūsu spēkos, lai nodrošinātu ceļu caurbraucamību. Steidzāmies planēt ceļus jeb, pareizāk sakot, nogriezt bedrēm asās kantes, jo saprotam, ka cilvēki vēlas braukt maksimāli komfortabli. Pēc tam, kad ceļš jau bija cik necik apžuvis, veicām atkārtotu planēšanu.

- Toreiz LAU aicināja pašvaldības sadarboties grants ceļu jautājumā. Vai ir atsaucība?

- Daļa pašvaldību ir reaģējušas, bet ceram uz lielāku aktivitāti pēc vēlēšanām. Jebkurā gadījumā jāsaprot, ka mēs neesam vieni uz ceļa. Ja kāds šķīdoņa laikā pa grants ceļu vedīs smagkravas, ceļš tiks sabojāts, pat neskatoties uz mūsu iepriekšējām pūlēm ceļa uzturēšanā.

- Vai viena šāda smagkravas automašīna, braucot pa grants ceļu šķīdonī, spēj sabojāt ceļu?

- Viena mašīna vēl nekādas pamanāmas pēdas uz ceļa neatstās. Taču, ja tā iestigs, tas gan radīs problēmas. Ceļš faktiski vieglajām automašīnām būs neizbraucams, kamēr tas nenožūs tik daudz, lai to varētu salabot.

- Vai ir cerība, ka šogad varētu pilnībā sakārtot ūdens novades sistēmu uz visiem grants ceļiem, lai nākamo pavasari varētu sagaidīt ar mierīgāku prātu?

- Uz visiem ceļiem to noteikti šogad nevarēsim izdarīt. Bet ne tāpēc, ka mēs to nespētu. Mēs tiktu galā pat ar tik lielu darbu apjomu. Taču tas prasītu finansējuma apjomu, kāds šogad nav pieejams.

- Kāpēc mums pietrūkst naudas ceļiem? Tā taču ir valstiski svarīga lieta.

- Nevar noliegt faktu, ka pēdējos gados valsts galveno ceļu kvalitāte ir krietni uzlabojusies. Pieejamais finansējums no Eiropas Savienības ļauj strādāt uz galvenajiem ceļiem, bet tas nav pieejams vietējas nozīmes ceļiem. Līdz ar to vietējie ceļi paliek tādā kā pabērna lomā un to stāvoklis kardināli pasliktinās ar katru gadu. Divdesmit piecu gadu laikā mēs esam spējuši atjaunot tikai nelielus grants ceļu posmus. Taču kopumā Latvijā no kopējā ceļu garuma 55% jeb 11 230 kilometru ir grants ceļi.

- Kas notiks ar vietējās nozīmes ceļiem pēc desmit, divdesmit gadiem, ja situācija nemainīsies? Vai nebūs tā, ka daļa grants ceļu Latvijā vispār kļūs neizbraucami?

- Tie ceļi, uz kuriem ceļu kustības intensitāte būs minimāla, visticamāk, netiks uzturēti pat tajā līmenī, kā tas notiek šobrīd. Šobrīd mums gada budžets ir aptuveni 60 miljonu eiro, bet kā minimums būtu vajadzīgi vismaz 120 miljonu eiro gadā.

IZTURĪGĀKI UN GLUDĀKI. Dubultās virsmas apstrādes metode ļauj uz grants ceļa ar atvieglotu paņēmienu izveidot melno segumu. Šī metode paglābj grants ceļu no sīko bedrīšu veidošanās. Tāpēc tas nav jāgreiderē, tas nedilst un neput / Foto: Renārs KORIS

- Vai situāciju glābtu Valsts autoceļu fonds?

- Valsts autoceļu fonds viennozīmīgi ļautu uzlabot plānošanas procesu, padarot to ilgtspējīgu. Tas ļautu izvairīties arī no strādāšanas ugunsgrēka režīmā, tas ir, kad darbi ir jāveic nepiemērotos laika apstākļos, kas faktiski nozīmē, ka pie šā konkrētā objekta būs jāatgriežas vēlreiz.

- Vai esat jau uzsākuši bedrīšu remontu kā katru pavasari?

- Pavasarī un vasaras sākumā lielākais darbs, protams, ir bedrīšu remonts. Parasti aprīļa beigās vai maija sākumā bedrīšu remonts iet pilnā sparā, bet šogad vēlā pavasara dēļ šie darbi tiks uzsākti nedaudz vēlāk.

Gandrīz 90% no visām bedrēm ir jālāpa kvadrātu pa kvadrātam, un tas nozīmē, ka bedru lāpītājiem ir jānostaigā daudzi kilometri, jo, lai gan šajā darbā ir iesaistīta speciāla tehnika, bez cilvēka darba neiztikt. Veicot bedrīšu remontu, pa ceļu virzās tehnikas karavāna, kurā ir mašīna ar šķembām, mašīna ar emulsiju, kompresori, kas izpūš bedres, vibroplate, kas pieblietē bedrē iepildīto masu, un tamlīdzīgi.

Jāsaka gan, ka gada laikā mūsu darbinieki ceļus iziet ar kājām ne tikai vienu reizi, bet pat vairākas reizes, jo bedrīšu veidošanās process mūsu klimatiskajos apstākļos faktiski ir nepārtraukts. Protams, visvairāk bedru ir pavasarī, kad savu postošo darbu ir padarījis sals un atkušņi. Taču, tā kā daudzi reģionālie ceļi nav gadiem pa īstam remontēti, tad kustības ietekmē arī vasarā un rudeņos veidojas bedres.

Avārijas bedres gan remontējam neatkarīgi no laika apstākļiem un to darām visu ziemu. Kopš gada sākuma esam saremontējuši bedres, kuru kopējā platība aizņem 25 000 kvadrātmetru.

- Tas ir vairāk nekā citus gadus?

- Īstenībā bedrīšu remontu kopējie apjomi ar katru gadu samazinās, jo pēc valsts nozīmes autoceļu rekonstrukcijas, kas tiek veikta pēdējos gados, bedres uz tiem veidojas daudz retāk. Asfaltēto ceļu kvalitāte pēdējos gados ir uzlabojusies.

- Vai var uzbūvēt tādu ceļu, lai neveidojas bedres?

- Jebkura tehniska būve ar laiku noveco. Tāpat arī ceļš - vai nu tas ir grantēts, vai asfaltēts. Kalpošanas laiku var paildzināt, to pienācīgi uzturot. Izmantojot Eiropas Savienības naudu valsts nozīmes ceļu remontam, mums ir jāievēro Eiropas Savienības prasības, kas paredz noteiktas darbības ceļu uzturēšanā. Tāpēc nereti autobraucēji brīnās vai pat pārmet, ka nesen remontētam ceļam tiek nofrēzēta asfalta virskārta un klāts jauns asfalta slānis. Īstenībā tā nav līdzekļu šķērdēšana, kā kāds varbūt iedomājas, bet ES prasību izpilde ceļa uzturēšanā, kas ir vērsta uz to, lai ceļš ilgāk kalpotu. Tiesa, šā darba veikšana prasa lielu daļu budžeta, taču reizē arī pasargā no bedru veidošanās.

Asfaltbetonam nodilumkārtas atjaunošana būtu jāveic ik pa pieciem astoņiem gadiem. Tas neļautu veidoties bedrītēm, taču naudas nepietiek, lai to veiktu visiem asfaltētajiem ceļiem. Latvijā ik gadu šādā veidā atjauno tikai 200 līdz 300 kilometru, bet Lietuvā pērn to veica 1600 kilometru garumā.

Ceļu uzturēšanu var salīdzināt, piemēram, ar logu koka rāmjiem. Ja tos ik pa pāris gadiem nepārkrāsos, tie sāks šķiebties un pēc tam sapūs. Tas pats notiek ar asfaltētu ceļu: ja par to neliekas ne zinis gadiem, tad pēc 30 gadiem tas būs tiktāl sabrucis, ka ar virskārtas remontu vairs nevarēs izlāpīties. Tas būs jābūvē no jauna.

- Tad faktiski ilgākā laika posmā izdevīgāk ir veikt ceļa uzturēšanu ik pēc noteikta laika, nekā gadiem nelikties ne zinis un pēc tam būvēt no jauna?

- Jā, tā ir taisnība. Ja mēs nevaram pietiekami pievērsties ceļu uzturēšanai, tad rezultātā ceļa remonts izmaksās dārgāk. Šāda pati likumsakarība darbojas uz grants ceļiem. Tā segums pārveidojas gan satiksmes ietekmē, gan laika apstākļu ietekmē, gadā zaudējot aptuveni vienu centimetru seguma. Taču ar ceļu uzturēšanas resursiem vien nevar radikāli uzlabot grants ceļu tehnisko stāvokli. Uzturēšanas darbi palīdz tos saglabāt, bet nerada jaunu tehnisko potenciālu.

- Vai grants ceļu dubultā virsmas apstrāde varētu palīdzēt grants ceļiem kļūt izturīgākiem un gludākiem?

- Dubultās virsmas apstrādes metode ļauj uz grants ceļa ar atvieglotu paņēmienu izveidot melno segumu. Šī metode paglābj grants ceļu no sīko bedrīšu veidošanās. Tāpēc tas nav jāgreiderē, tas nedilst un neput, ko novērtē tie iedzīvotāji, kuri iepriekš dzīvoja pie putoša grants ceļa.

Dubultās virsmas apstrādes metode ir daudz lētāka nekā asfaltēšana, jo, ja asfaltbetona kārta parasti ir sešus līdz 15 centimetrus bieza, tad dubultā virsma ir jāklāj vien divu centimetru biezumā. Turklāt jāņem vērā, ka asfalta segumu var klāt tikai uz attiecīgi sagatavotas pamatnes, kura izveidošana maksā ārkārtīgi dārgi. Tāpēc nav korekti apgalvot, ka virsmas dubultā apstrāde ir dārgāka nekā asfaltbetona ieklāšana. Gluži otrādi - tā ir vairākkārt lētāka. Savukārt izmaksas, kas rodas, piecus gadus regulāri greiderējot grants ceļus, nosedz vienas dubultas virsmas kārtas uzlikšanu.

Kompānijas, kuras šobrīd pelna ar asfaltēšanu, protams, cīnās pret dubultās virsmas apstrādes metodi visādiem veidiem, jo peļņa no asfaltbetona ieklāšanas būvniekiem ir daudz reižu lielāka, nekā veicot dubultas virsmas apstrādi.

Protams, dubultā virsmas apstrādes metode nepadara grants ceļu tikpat izturīgu pret slodzēm, kāds ir asfaltēts ceļš. Melnā sega ir elastīga, kas padodas lielām slodzēm. Neapdomīgi to ekspluatējot, piemēram, veicot asus manevrus ar traktoru, virsmu iespējams sabojāt. Taču atšķirībā no asfaltbetona ceļiem dubultās virsmas apstrādes metode ļaujas relatīvi vieglam un lētam remontam. Lai saglabātu ceļa kvalitāti, pēc kāda laika varētu būt jāveic atkārtota dubultās virsmas apstrāde. Mums ir ceļi ar šādu segumu, kas kalpo jau piecus līdz septiņus gadus, un uz dažiem jau ir veikta atkārtota apstrāde, bet citiem tā vēl nav bijusi vajadzīga. Tā kā jaunā kārta tiek klāta uz iepriekšējās, tad ceļa sega jau būs nevis divus centimetrus bieza, bet jau trīs centimetrus bieza. Veicot atkārtotu apstrādi vēl pēc kādiem pieciem gadiem, tā būs jau četrus centimetrus bieza utt. Tā ar laiku šādā veidā apstrādāts ceļš kļūs arvien izturīgāks.

Turklāt ar šādu virsmas segumu uz grants ceļiem rudenī un pavasarī neveidojas sīkas bedres, tā sauktā trepe. Un ceļš arī neput. Tāpēc šobrīd ir ļoti liels pieprasījums pēc grants ceļiem ar melno segumu tajās apdzīvotajās vietās, kuras caurvij grants ceļi.

Protams, dubultās virsmas apstrāde nav paredzēta ceļiem, uz kuriem ir liela slodze un intensīva satiksme. Taču tā ir ļoti laba alternatīva parastajiem grants ceļiem. Mēs esam pārliecināti, ka grants ceļu nākotne ir to stiprināšana ar dubultās virsmas apstrādi, jo ir skaidrs, ka noasfaltēt visus grants ceļus nevarēsim. Tam nebūs tik daudz naudas. Asfaltbetona un melnās segas grants ceļus var kombinēt, un to mēs jau esam darījuši. Veicot dubulto virsmas apstrādi uz grants ceļiem, piemēram, bet krustojumos, abpus dzelzceļa pārbrauktuvēm ieklājam asfaltu.

- Vai šādi grants ceļi ar melno segumu ir tikai Latvijā?

- Grants ceļi ar dubultās virsmas apstrādi jau kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem tiek sekmīgi ekspluatēti Igaunijā. Lietuvā šo metodi izmanto kopš 2012. gada, un kaimiņvalsts šogad plāno ar dubultās virsmas metodi apstrādāt aptuveni 300 kilometru. Tāpat šādi ceļi ir Francijā un citās Eiropas valstīs.

Latvijā līdz šim ar dubultās virsmas metodi ir apstrādāti aptuveni 250 kilometru ceļu. Pirmie ar dubulto virsmu apstrādātie grants ceļi jau tiek ekspluatēti aptuveni astoņus gadus, praksē pierādot savu ilgtspēju. Šogad plānojam veikt dubulto virsmas apstrādi uz grants ceļiem Inčukalnā, Ilūkstē, Madonā, pie Pļaviņām, kā arī uz ceļa Baltezers - Āņi, Ogresgals - Lielvārde. Kopumā 60 kilometru garumā.

Tiesa, dubulto virsmas apstrādi ir jāveic uz saremontētiem grants ceļiem, tādiem, kuru sega ir pastiprināta ar nelielu grants kārtu, uz kuriem ir arī salabotas ūdens novades sistēmas - grāvji, caurtekas. Tāpat svarīga ir arī materiālu kvalitāte, kas tiek izmantota šai metodei. Tā ir augstas kvalitātes bitumena emulsija un cietās šķembas. Diemžēl cietās dolomīta šķembas atrodas Latgalē, un pašreiz mēs risinām jautājumu, kā tās nogādāt uz citiem Latvijas reģioniem tā, lai transportēšanas izmaksas būtu pēc iespējas mazākas.

- Vai tehniskais parks ir pietiekami liels, lai veiktu visus ar ceļu uzturēšanu saistītos darbus?

- Tehniskais parks mums ir pietiekami liels, lai varētu izpildīt pasūtījuma apjomu esošā finansējuma ietvaros. Lielāks parks pat nebūtu vajadzīgs. Pietrūkst finansējuma, lai veiktu visus darbus, bet ne tehnikas. Tiesa, tehnikas parks mums jau ir solīdā vecumā, tāpēc katru gadu iespēju robežās atjaunojam savu autoparku un tehniku. Piemēram, šogad plānojam iegādāties desmit jaunu kravas mašīnu. Vienlaikus raugāmies, lai savu autoparku un speciālo tehniku mēs izmantotu pēc iespējas saimnieciskāk.

- Satiksmes un apdrošinātāju pētījumā LAU autoparks tika atzīts par vienu no drošākajiem autoparkiem būvniecības nozarē.

- Jā, saņēmām sudraba medaļu. Mēs cenšamies savu autoparku ekspluatēt saudzīgi un prātīgi. Esam ieviesuši tehniskā parka skati, veicinot to, ka mehāniķi rūpīgāk seko līdzi tehnikai. Turklāt ar lepnumu varu teikt, ka visi mūsu darbinieki ir augsti kvalificēti un pieredzējuši, jo tieši viņi ir tie, kas dodas uz ceļa vissarežģītākajā situācijā - putenī, apledojumā -, lai nodrošinātu drošus braukšanas apstākļus citiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Arī šo aspektu vērtēja konkursā.

Ar saviem darbiniekiem varam lepoties. Viņiem nav vienaldzīgs darbs, ko viņi dara. Ne velti kadru mainības mums tikpat kā nav, lai gan darbs nav viegls. Viņiem jāstrādā ekstremālos apstākļos. Ne katrs cilvēks to var. Protams, ir daļa jauno autovadītāju, kuri nevar pierast pie darba adrenalīna pilnos apstākļos. Turklāt ziemā tehnikas vadītājiem vienmēr ir jābūt gataviem doties darbā - pat Jaungada naktī, ja ir tāda vajadzība. Ne visi grib šādu darba režīmu. Tajā pašā laikā ir darbinieki, kuri ceļu uzturēšanā strādā jau paaudzēm. Diemžēl šo atbildības pilno darbu reti kurš autovadītājs redz. Sniega tīrīšana un kaisīšana parasti notiek nakts stundās, kad ir vismazākā satiksmes intensitāte.

- Ziemas beigās autovadītāji interaktīvā kartē varēja redzēt, kā pārvietojas sniega tīrāmās mašīnas, kas ir aprīkotas ar GPS.

- Šī karte ir Latvijas Autoceļu uzturētāja un Latvijas Valsts ceļu kopdarbs. Tikai jāņem vērā tas, ka šī karte attēlo konkrētā brīža reālo situāciju. Tāpēc, lūkojoties šajā kartē pa dienu, autovadītājiem var rasties maldīgs priekšstats, ka nekas netiek darīts. Īstenībā sniega tīrāmās mašīnas lielākoties strādā pa naktīm, lai netraucētu satiksmi un lai līdz pulksten sešiem vai septiņiem no rīta ceļu tīrīšanas un kaisīšanas darbi faktiski būtu pabeigti.. Pa dienu tehnika strādā tikai tādā gadījumā, ja snigšana turpinās, sāk putināt vai arī ceļš apledo. Tomēr nenoliedzami, šī karte sniedz vērtīgu informāciju. Ja nākamziem kāds grasās doties ceļā putenī vai apledojumā, tad ir vērts ielūkoties kartē, kuros posmos strādā ziemas tehnika. Varbūt ir vērts desmit minūšu pakavēties un doties ceļā jau pa notīrītu šoseju. Tā būs drošāk.

- Kādi plāni šim gadam?

- Plāni arī šogad ir lieli. Pats svarīgākais - uzturēt ceļus atbilstoši mums deleģētiem uzdevumiem, kā to paredz attiecīgie Ministru kabineta noteikumi. Mūsu darbība ir ļoti stingri reglamentēta. Lai veiktu deleģētos uzdevumus, mēs ik gadu apstiprinām vadlīnijas, pie kurām pieturamies, plānojot ikdienas darbus, piemēram, virsmu atjaunošanu, ūdens novades sistēmas sakārtošanu utt.

Satiksmes ministrija ir uzsākusi ceļu tīkla inventarizāciju, lai rastu skaidru redzējumu par valstī esošo ceļu kopumu un to reālo stāvokli. LAU uzturamo valsts autoceļu kopgarums ir vairāk nekā 20 tūkstoši kilometru, tostarp ar melno segumu ir autoceļš vairāk nekā astoņi tūkstoši kilometru, bet grants - gandrīz 12 tūkstoši kilometru. Taču līdztekus tam par saviem ceļiem būtu jārūpējas arī pašvaldībām, mežiniekiem, privātīpašniekiem. Kāda ir patiesā situācija, to uzzināsim tikai pēc šīs inventarizācijas.

***

Iedzīvotāju viedoklis par autoceļu uzturēšanas problemātiku

• 91% uzskata, ka autoceļu uzturēšanai jābūt starp budžeta prioritātēm, t.sk. 25% uzskata, ka tai jābūt vienai no lielākajām budžeta prioritātēm; 5% - nav jābūt starp prioritātēm; 4% grūti pateikt

• 95% iedzīvotājiem ir svarīgi, ka autoceļi, pa kuriem tie brauc, tiktu uzturēti atbilstoši valsts noteiktajām normatīvu prasībām; 2% nav svarīgi; 3% grūti pateikt

• 64% uzskata, ka būtu svarīgi regulāri saņemt informāciju par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu plānošanu un veikšanu

• 10% zina par autoceļu sadalījumu par klasēm

• 11% nezina, ka valsts autoceļiem ir dažādas uzturēšanas klases, 19% ir tikai dzirdējuši par šādu klašu esamību, bet neko vairāk nezina

• 12% nezina, ka autoceļu uzturēšanai vispār ir noteiktas prasības

• 69% respondentu nezina, ka ir Satiksmes informācijas centra bezmaksas informācijas tālrunis 80005555, pa kuru ir iespējams ziņot par ceļu stāvokli

Avots: LAU, SKDS

***

APTAUJA

Autoceļu uzturēšanas kvalitātes izmaiņas pēdējos trīs gadu laikā,% no aptaujātajiem

Uzlabojusies 44

Pasliktinājusies 22

Nav mainījusies 27

Nav viedoklis 7.