Pavasara pali bijušu ļoti veiksmīgi un klienti saņēmuši labāko elektroenerģijas cenu, "Elektrum" Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda AS "Latvenergo" ražošanas direktors Māris Kuņickis.
"2017.gada pavasara pali sākās vienu mēnesi agrāk nekā gadu iepriekš - marta pirmajā nedēļā. Dažādās valstīs, piemēram, Skandināvijā, tie veidojās atšķirīgi. Tas nozīmē, ka palu periods var būt ilgāks un pieejamo starpsavienojumu dēļ ir iespējams to pagarināt. Līdz ar to hidroresursi ilgāku brīdi ietekmē elektroenerģijas cenas. Martā ar Daugavas HES izstrādi varējām nodrošināt Latvijas elektroenerģijas patēriņu un vēl, izmantojot starpsavienojumu "NordBalt", eksportēt uz Skandināviju," klāsta Kuņickis.
Pēc viņa teiktā, šā gada Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra palu prognozēs bija atziņa, ka tie būs salīdzinoši nelieli. "Taču sekoja pārsteigums: 10.marta vakarā pietece sāka pieaugt daudz straujāk un daudz vairāk, nekā tika prognozēts. Naktī pali sasniedza divas reizes lielāku ūdens pieteci, nekā prognozēts. Notika ražošanas pārorientēšana - ūdeni maksimāli izstrādājām, bet brīžiem atvērām pārgāznes aizvarus Pļaviņu HES, lai izvadītu pāri to ūdens apjomu, ko nebija iespējams izstrādāt. Izmantojot šo palu situāciju, mazāk ražojām TEC, vairāk HES. No biznesa viedokļa tas ir labi, jo pali vispirms sākās pie mums, Latvijā, taču Skandināvijā vēl valdīja sals. Tādējādi tur sala dēļ saglabājās salīdzinoši augstas cenas, kas deva iespēju būt eksporta pozīcijā. Tagad Latvijā pali pamazām samazinās, bet tie turpinās Skandināvijā. Mūsu klienti tādējādi izjūt otru efektu cenu samazinājumā - jau no Skandināvijas paliem. Klientiem šāda situācija ir liels ieguvums," pauž energokompānijas ražošanas direktors.
Vienlaikus viņš atzīmē, ka šogad pirmo reizi "Latvenergo" saskārās ar situāciju, kas nav iepriekš pieredzēta - Daugavas HES piedalījās biržā ar palu laikā saražoto lielo elektroenerģijas apmēru. "Tie bija jauni tirgus apstākļi, kad, piemēram, prognožu izmaiņas par ūdens daudzumu tik ļoti nopietni ietekmē ražošanu. Biržas darījumos mēs rēķināmies ar to pieteces līmeni, kas būs nākamajā dienā. Taču šopavasar Daugavā pāris dienu pietece bija līdz pat 100% lielāka par prognozēto. Uzkrāt šo ūdeni elektroenerģijas izstrādei, lai pēc tam nodotu "Nord Pool" biržā, nav iespējams, jo to var pārdot tikai esošās dienas tirgū, un arī ne visu. Turklāt ūdenskrātuves kapacitāte šajos brīžos sasniedza maksimumu. Tādējādi mūsu HES nācās operatīvi reaģēt gan uz ražošanu, gan uz to ūdens apjomu, kuru nevarējām izstrādāt un izvadījām caur slūžām pārgāznē. Tādējādi pirmo reizi piedalījāmies tirdzniecībā ar ūdens daudzumu virs 2000 kubikmetru, un tā mums ir neatsverama pieredze," skaidro Kuņickis.
Šajā pavasarī palu periodā "Latvenergo" saskārās ar spilgtu starpsavienojumu efektu lielā Eiropas reģionā, kas saistīts ar biržu. "Dānijā vienā dienā parādījās nozīmīgs vējš, sāka ražot vēja parki, un biržā naktī cenas bija ar mīnusa zīmi. Tas nozīmē: ja "Latvenergo" šādos apstākļos ražo, tad mums kā ražotājam jāpiemaksā biržai par katru saražoto un nodoto megavatstundu. Ar šādu tirgus radītu efektu līdz šim nebijām saskārušies. Vienlaikus Skandināvijā bija krasi pretēja situācija - pazuda vējš, apstājās vēja ģeneratori, vienlaikus tur joprojām bija salīdzinoši auksts, turklāt gaisa temperatūra kādu dienu vēl par četriem grādiem pazeminājās un visi šie faktori kopumā radīja paaugstinātu pieprasījumu pēc elektroenerģijas. Līdz ar to mēs varējām piedalīties biržā arī ar TEC saražoto elektroenerģiju," klāsta uzņēmuma ražošanas direktors.
"Šā gada pavasara palu periods mums sniedzis nozīmīgu pieredzi. Situāciju dinamika, kuru piedzīvojām, piedaloties biržā gan ar HES, gan ar TEC saražoto, ir jauna. Taču varu apgalvot, ka šā pavasara pali ir bijuši ļoti veiksmīgi un klienti ir saņēmuši labāko elektroenerģijas cenu šajā laikā," piebilst Kuņickis.
"Latvenergo" koncerns ir Baltijas mēroga energouzņēmums, kas nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un pārdošanu, elektroenerģijas sadales pakalpojuma nodrošināšanu un pārvades sistēmas aktīvu nomu.
