Piektdiena, 19.aprīlis

redeem Fanija, Vēsma

arrow_right_alt Latvijā

Mediju naudas dalīšanas mehānisms jālabo

© F64

Kultūras ministrija negrasās pārskatīt rezultātus konkursā par atbalstu medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai. Taču to var nākties darīt, ja konkursu par netaisnīgu atzīs administratīvā tiesa.

Apstrīdēt rezultātus plāno reģionālais laikraksts Ventas Balss, bet vēl vairāki mediji un izdevniecības gatavo jaunas iebildumu vēstules atbildīgajām amatpersonām.

Kā Neatkarīgā jau vēstīja, konkursa nolikums, norise un rezultāts neapmierina daudzus izdevējus, tostarp arī atbalstīto projektu iesniedzējus. Netaisnība tiek saskatīta faktā, ka ievērojama finansējuma un lielas konkurences apstākļos komisija atbalstījusi tikai 16 projektus un vairākus no tiem iesnieguši vieni un tie paši dalībnieki, turklāt nauda iedota arī valsts televīzijai.

Tas ir pretrunā ar mediju politikā ietverto ideju par atbalstu mediju vides daudzveidībai. Gaismā arī nācis jauns fakts, ka portāla Delfi pieteiktais priekšvēlēšanu projekts faktiski uztaisīts vēl pirms rezultātu paziņošanas, kas neatbilst nolikumam.

Ventas Balss galvenā redaktore Gundega Mertena stāsta, ka viņai uz Kultūrkapitāla fondu atvesto projektu piedāvāts iemest kaut kādā melnā kastē, un jau tobrīd viņai kļuvis skaidrs, ka trīs nedēļas gatavotais projekts Latvijas simtgadei tiks izbrāķēts, kaut gan pēc visiem parametriem kvalificējās atbalstam. Taču te naudu sadala pēc politiskās pārliecības. Ne velti gan konkursa komisijā, gan naudas saņēmēju vidū ir ar miljardiera Džordža Sorosa finansējumu saistīti cilvēki - tātad politiski domubiedri. Un liela daļa naudas arī savējo vidū sadalīta.

Neapmierinātību ar konkursa norisi, tiekoties ar kultūras ministri Daci Melbārdi, paudusi arī Latvijas Preses izdevēju asociācija. Organizācija gan neaicina anulēt rezultātus, jo biedriem ir pretrunīga nostāja šajā jautājumā. Taču prasa pilnveidot turpmāko konkursu nolikumus, un to ministre apsolījusi. Asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis norāda, ka turpmāk valstij būtu vairāk jādomā par institucionālām mediju atbalsta formām, nevis jāprasa konkursos konkrēts saturs. Tātad atbalstam jābūt atkarīgam no tā, kā medijs strādā ikdienā, nevis no tā, cik labu projekta rakstītāju šajā reizē izdevies piesaistīt. G. Līcis piebilst, ka nozare kopumā ir priecīga par valsts piešķirto atbalstu, to svarīgi saglabāt arī turpmāk mediju daudzveidības un arī demokrātijas vārdā. Taču pašreizējais naudas sadalīšanas mehānisms jāpilnveido.