Šogad desmito reizi notika Lielā talka, kuras pirmsākumos tika izvirzīts ambiciozs mērķis – līdz valsts simtgadei 2018. gadā padarīt Latviju par tīrāko un zaļāko valsti pasaulē.
«Esam tuvāk šim mērķim, cilvēku attieksme ir mainījusies,» saka Lielās talkas kustības vadītāja Vita Jaunzeme. Šogad talkā piedalījušies apmēram 200 000 cilvēku. Vides žurnāliste Anitra Tooma ir skarbāka: «Ne reizi neesmu piedalījusies talkā, jo neko zemē neesmu nosviedusi. Mēnesī saražoju tikai 200-300 gramu atkritumu, pārējo sašķiroju, kompostēju.» Viņa nenoliedz cilvēku kopā būšanas prieku kopīgā darbā, bet negrib būt viena no antiņu pulka, kas savāc citu piemēsloto. Viedokļu dažādība pastāv arī Latvijas sabiedrībā.
Lasot ierakstus sociālajos tīklos, viedokļi ir, sākot no «es savu bērnu uz talku nelaižu, jo narkomānu šļirces viņam nav jālasa» un «lai maksā, tad talkošu» vai «lai vāc tie, kuri mēslo» līdz fotogrāfijām ar padarīto - «es krāsoju sola kājiņu» un «es stādu kociņu». Turklāt šoreiz ir sevis lielīšanai pateicīgs talkas laiks - pašvaldību vēlēšanas jau klauvē pie sliekšņa. V. Jaunzeme uzskata, ka ir nepieciešams lepoties ar sevi un savu darbu, tas veicina patriotismu. «Ja paši neleposimies ar paveikto, arī citi ar mums neleposies,» viņa noteic. Bet pret politiķu vai potenciālo tautas priekšstāvju vēlmi izrādīties Lielās talkas laikā viņa izturas iecietīgi: «Jo talkā iet visas partijas, vāc sūdus visi politiķi. Politiķi ir daļa no tiem 200 tūkstošiem, un nedomāju, ka visi šie cilvēki piedalījās tikai idejas vārdā.» Kādā intervijā V. Jaunzeme atzinusi, ka līdzšinējie pasaules piemēri liecina: jāpaiet 50 - 60 gadiem, līdz sabiedrībā notiek reālas un pamatīgas domāšanas un attieksmes maiņas. «Esmu daudz laika veltījusi atkritumu vākšanai un novērojusi, ja atkritumu vairs nav, tad kādu laiku jaunus klāt nemet, bet pēc laika atkal ir piemēslots,» novērojusi A. Tooma. Vakar V. Jaunzeme Neatkarīgajai teica, ka attieksme ir mainījusies, īpaši reģionos, kur atkritumu kļuvis daudz mazāk. Bet, protams, ir un būs cilvēki, kuri mēslo, jo ieradumus grūti mainīt vai no tiem atteikties. A. Tooma piekrīt, ka «talkas ir normāla lieta», latviešiem tādas izsenis bijušas, bet neba visiem prāts nesas kopt aiz sušķiem. Viņa uzskata, ka mēslotāji pierod, ka antiņu bars viņu piecūkoto savāks. Vides žurnālisti priecē, ka cilvēki rīko talkas savos pagalmos un nedara to vienā noteiktā dienā, bet tad, kad pašiem ērti.
Lielās talkas rīkošanai piešķirtie valsts līdzekļi ir 61 000 eiro - reklāmas kampaņām, maisiem (ik gadu tiek iegādāti 400 000 - 500 000 maisu), administratīvajiem izdevumiem, jo talkas birojs bez maksas nestrādā. V. Jaunzeme saka - pirms vairākiem gadiem kādas samērā lielas pašvaldības vadītājam vaicājusi, cik izmaksātu talkas laikā paveiktais, ja tas būtu jādara par pašvaldības līdzekļiem. Viņš atbildējis: miljonu. Katru gadu talcinieku vidū esot jauni talkotāji, kuri līdz tam nav piedalījušies. Un pēc reklāmas kampaņas krievu valodā pēdējos gados talcinieku vidū esot daudz krievvalodīgu cilvēku, apgalvo V. Jaunzeme.
***
PAR LIELO TALKU
• Lielās talkas ideja radusies Igaunijā.
• No 18. līdz 20. aprīlim Kantar TNS veica pētījumu, kurā sniegto informāciju var pārbaudīt tagad, pēc Lielās talkas.
• Lielajā talkā plānoja piedalīties 34% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Pilnīgi noteikti talkā plānoja piedalīties 12%, bet 22% - drīzāk piedalīties. Vairāk nekā puse (56%) iedzīvotāju norādījuši, ka šogad neplāno piedalīties Lielajā talkā (29% - drīzāk nē; 27% - noteikti nē). Desmitā daļa (10%) iedzīvotāju vēl nebija izlēmuši, vai šogad piedalīsies Lielajā talkā.
