Visu Latgales tiesu apvienošanu zem divām mātes tiesām atzīstot par veiksmīgu pilotprojektu, tagad arī pārējos tiesu apgabalos plānota teritoriāla reformēšana. Jautājums tiks skatīts jau tuvākajās Tieslietu padomes sēdēs.
Reforma plānota Kurzemes, Zemgales, Vidzemes tiesu apgabalos, un arī Rīgas tiesu apgabalā gaidāmas izmaiņas - Ziemeļu rajona tiesa tiks pievienota Vidzemes priekšpilsētas tiesai, bet Ogres rajona tiesu atdos Zemgalei. Neatkarīgā jau vēstīja, ka reformas būtība ir tiesu noslodzes izlīdzināšana un specializēšanās. Klientiem tādējādi tiktu nodrošināti draudzīgāki lietu izskatīšanas termiņi. Viena tiesu apgabala ietvaros tiek apvienotas vairāku tiesu darbības teritorijas, juridiski izveidojot vienu lielāku tiesu. Līdz šim katra tiesa bija pati par sevi, tagad visas tiek saliktas zem vienas mammas vai divām (ja nespēj vienoties) - kā tas noticis Latgalē, kur darbojas Rēzeknes un Daugavpils tiesas. Tāpat tiks darīts arī pārējos reģionos.
Bažas par teritoriālās reformas norisi iepriekš pauda Augstākā tiesa un atsevišķas pašvaldības - iedzīvotājiem var nākties mērot lielākus attālumus līdz lietu izskatīšanas vietām, ja, piemēram, tās tiek pārsūtītas pēc specializācijas vai noslodzes uz tiesu citās pilsētās. Tomēr Tieslietu ministrija, raugoties uz Latgales tiesu pieredzi, ir noskaņota optimistiski. Vismaz tur reforma nav negatīvi ietekmējusi procesa dalībnieku disciplīnu attiecībā uz ierašanos tiesas sēdēs: «Tieslietu ministrija no lietu dalībniekiem nav saņēmusi sūdzības, kas liecinātu, ka reforma ir apdraudējusi tiesu pieejamību vai kavējusi lietu izskatīšanu.» Taču «ir saņemti atsevišķi iesniegumi ar sūdzībām par videokonferenču nepietiekamu izmantošanu.» Tiesām lūgts pievērst īpašu uzmanību nepieciešamībai nodrošināt videokonferences, kad lietu dalībnieku nokļūšana uz tiesas sēdi ir apgrūtināta objektīvu iemeslu dēļ. Tehniski tādas sarīkot iespējams katrā tiesā.
Labumi no reformas saskaitīti vairāki: Latgalē izlīdzināta noslodze starp tiesnešiem, izlīdzināti lietu izskatīšanas termiņi, tiesneši var specializēties noteikta veida lietu skatīšanā, kā arī ir plašāka iespēja nodrošināt nejaušības principu lietu sadalē. Kā secina Latgales apgabaltiesas priekšsēdētājs Andris Strauts - noslodzes izlīdzināšana paaugstinājusi tiesas spriešanas un nolēmumu kvalitāti. Savukārt Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš kā ieguvumus norāda lielāku tiesu prakses vienveidību un izskatīto lietu skaita pieaugumu. Arī policija ar tiesu reformu Latgalē sakās esam apmierināta, jo, pateicoties videokonferencēm, samazinājušies ar apcietinājumā turēto lietu dalībnieku konvojēšanu saistītie izdevumi. Konvojā tik daudz darbinieku vairs nav vajadzīgs, tas ļāvis palielināt izmeklētāju un iecirkņa inspektoru skaitu.
Tieslietu ministrija norāda, ka līdzšinējās diskusijās par reformas norisi iezīmējušies vairāki neskaidri jautājumi - gan par tiesu namu izveidi, gan Rīgas tiesu apgabala atslogošanu. Taču šobrīd kopsaucējs un risinājumi, ko likt tiesu reorganizācijas plānos, esot atrasti. Saskaņā ar valdības rīcības plānā doto uzdevumu tiesu darbības teritoriju reforma jāpabeidz līdz 2018. gada beigām.
