Piektdiena, 21.jūlijs
Latvijā | 20.aprīlis, 8:33
Imants Vīksne

DP: Krievija un Islāma valsts cenšas izskalot Latvijas iedzīvotāju smadzenes

Kara un terorisma draudu līmenis Latvijā arvien saglabājas zems, tomēr Drošības policijai ir sakrājies, ko atklāt sabiedrībai par 2016. gada norisēm. Ikgadējā pārskatā Krievija un Islāma valsts minētas kā galvenie iespējamo nepatikšanu avoti, jo abas cenšas izskalot Latvijas iedzīvotāju smadzenes.

Lielāki panākumi šajā pagrīdes darbā ir Krievijai. Pārskata ievadā Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets norāda:

«Slēpjoties aiz vārda brīvības un citām demokrātiskās sabiedrības vērtībām, Krievija caur tās finansētajiem tautiešu politikas un citiem aktīvistiem turpina izplatīt sev vēlamus vēstījumus, lai grautu Latvijas iedzīvotāju saikni ar savu valsti, mazinātu ticību starptautiskajiem drošības mehānismiem, kā arī ietekmētu Latvijas iekšpolitiskās norises savu ģeopolitisko mērķu sasniegšanai gan Latvijā, gan galvenokārt starptautiskā mērogā.»

Vietējie piesponsorē

Šis nav tikai Drošības policijas secinājums. Faktu, ka Krievijas vēstījumi Latvijā atrod dzirdīgas ausis, pērn konstatēja arī Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centrs. Jāatgādina, vairāk nekā 21 procents pētījuma respondentu uzskatīja, ka krievvalodīgo intereses Latvijā tiek pārkāptas tādā mērā, lai Krievijas iejaukšanās būtu nepieciešama un pamatota. Un Krievija arī iejaucas - izlūko, nodarbojas ar stratēģisko komunikāciju, organizē pasākumus. Viens no uzskatāmākajiem tautiešu politikas piemēriem pēc nepilna mēneša būs vērojams Pārdaugavā un citviet Latvijā, kur krievi pulcēsies uz Latvijas okupācijas svinībām jeb tā dēvēto uzvaras dienu. Organizatori gadu no gada pamatā tie paši, nosaukti arī šajā pārskatā: Korens, Gapoņenko, Krivcova, Dragiļe, Zeļcermans, Zaicevs, Čehova. Finansējums nācis ne vien no Krievijas, bet arī no vārdos nenosauktiem pašmāju uzņēmējiem, kuri šādi cenšas vairot savas biznesa iespējas Krievijā. Aktīvie tautieši esot tie, caur kuriem vislabprātāk strādā Krievijas specdienesti, savukārt paši specdienesti tiek izmantoti «Krievijas ārpolitisko interešu īstenošanai ārvalstīs, savlaicīgi veidojot nepieciešamās ietekmes pozīcijas, veicinot labvēlīgas sabiedriskās domas rašanos, kā arī noteiktu uzskatu un ideju izplatīšanu».

Špioni un vēstījumi

Viens spiegs pērn arī tika noķerts - dzelzceļnieksfotoamatieris, kam pārmērīgi interesējušas militārās kravas. Krievijas oficiālā pozīcija gan ir tāda, ka mēs katrā Krievijas diplomātā maldīgi saskatām VDK darbinieku un spiegu. Vēl vakar Krievijas vēstniecība Latvijā izplatīja savu Lietuvas kolēģu rakstu par šo tematu: «Uzskatāms piemērs tam ir nesenais lietuviešu specdienestu ziņojums, kurā Krievija kārtējo reizi parādīta kā Lietuvas drošības «galvenais drauds», Krievijas vēstniecība Viļņā - «spiegu ligzda», bet tās darbinieki - specdienestu aģenti, kas uzdodas par diplomātiem.»

Ļoti iespējams, ka līdzīgs atmaskojums sekos arī no Krievijas vēstniecības Latvijā, jo mūsu Drošības policijas pārskatā minēts, ka no turienes tiek izvērstas diskreditācijas kampaņas pret Latvijas valsti.

Nedraudzīgos vēstījumus tālāk izplata Krievijas finansētas mediju un informācijas resursu platformas, «nodrošinot savām ārpolitikas interesēm atbilstošu vēstījumu un ziņu rāmējumu cirkulāciju Latvijas informatīvajā telpā». Piemēram, šādu: «Latvija ir NATO un ASV marionete, kas var tikt izmantota kā platforma uzbrukumam pret Krieviju, un tāpēc Krievija ir tiesīga īstenot visus nepieciešamos pasākumus sevis aizstāvībai» vai šādu: «Latvija ir neizdevusies, nejauša valsts, kas nespēj apmierināt savu iedzīvotāju vēlmes un vajadzības».

Dieva vārdā

Ar citiem vēstījumiem Latvijas iedzīvotāju prātus mulsina radikālie musulmaņi, kuru uzsaukumi sekot Allāham uz Sīriju arī pie mums atraduši dzirdīgas ausis: «Lai arī Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, terorisma draudu līmenis saglabājas zems, tomēr radikalizācijas procesa sekas novērojamas arī mūsu valstī, atsevišķiem Latvijas iedzīvotājiem pievienojoties teroristu grupējumam Daesh Sīrijā. Jānorāda, ka tieši tā dēvētie pārnācēji saglabājas kā viens no galvenajiem terorisma draudu subjektiem Eiropā.» Viens tāds pārnācējs pašlaik tiek tiesāts. Bet vēl par dažiem ir zināms, ka viņi sekojuši savas kopienas kādreizējā līdera Petrova pēdās.

Eiropas terora aktu drūmā pieredze liecina, ka reliģiskie fanātiķi kā piesegu nokļūšanai atpakaļ Eiropā var izmantot bēgļu straumi. Tikmēr Latvijas dienaskārtībā migrantu jautājums pērn pamazām noklusis. Un arī terorisma draudu līmenis tiek novērtēts kā nemainīgi zems. Tomēr pārskata secinājumos Drošības policija norāda:

«Varam prognozēt, ka arī šajā gadā tieši Krievijas agresīvā ārpolitika un teroristisko grupējumu propaganda radīs lielākos izaicinājumus mūsu valsts nacionālajai drošībai.»

Pilnā apmērā Drošības policijas pārskats par 2016. gadu lasāms šādā adresē: dp.gov.lv Turpat atrodami arī padomi, kā iedzīvotājiem rīkoties terorisma draudu gadījumā un tad, ja terora akts jau ir noticis.