Piektdiena, 23.jūnijs
Latvijā | 20.aprīlis, 18:18
Baiba Lulle

Rasnačs: Pašvaldības piegriež skābekli iedzīvotājiem

Pagaidām viens pēc otra priekšlikumi par to, ko darīt ar šogad strauji uzlēkušajiem nekustamā īpašuma nodokļiem, atgādina izsaucienus no zāles bez reālām likuma aprisēm, kas viens pēc otra izbrāķēti un izskatās pēc tukšas priekšvēlēšanu mazāksolīšanas. Par to, kas atbildīgs par lielajiem nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) rēķiniem, kad un kas mainīsies, kur iestrēdzis likums par piespiedu zemes nomas problēmas risināšanu, intervijā ar tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču (Nacionālā apvienība).

Neatkarīgā: - Arvien vairāk dažādu pašvaldību iedzīvotāji sūdzas par nesamaksājamiem NĪN, jo īpaši Mežaparkā, Pierīgā, Jūrmalā, arī citās pašvaldībās. Tiek pat piesaukta denacionalizācija un tāds jēdziens kā izstumšana. Kā vērtējat situāciju? Kas ir šādas politikas mērķis?

Dzintars Rasnačs: - NĪN ir simtprocentīgi pašvaldību nodoklis. Valsts tikai caur Finanšu ministriju ir iesaistīta nodokļu pārdalē starp pašvaldībām, prognozes noteikšanā un metodikā. NĪN daļa pašvaldību budžetos veido vidēji 15-20%, bet 80% veido iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Laika gaitā NĪN ir kļuvis kā instruments pašvaldību muskuļu audzēšanai, ko spilgti parāda NĪN prognoze un izpilde 2016. gadā. Spilgts piemērs ir Rīga, kas par 23 miljoniem pārsniegusi prognozētos NĪN ieņēmumus.

- Vai pašvaldības kaut ko iekasē nodoklī nelikumīgi, pārkāpj likumu?

- Pašvaldības nav ievērojušas NĪN likumā noteikto nodokļa atvieglojumu noteikšanas principu, kas saka, ka, nosakot NĪN atvieglojumus, pašvaldības īsteno sociāli atbildīgu politiku. Tas nenozīmē tikai likumā noteiktās obligātās atvieglojumu saņēmēju kategorijas - pašvaldībām ir milzu rīcības brīvība. Valsts nosaka griestus, kas piemērojami personām ar stabiliem, lieliem ienākumiem.

- Bet ir ļoti interpretējami, kas ir sociālā atbildība, stabili, lieli ienākumi. Kā pateikt, ka pašvaldības pārkāpj likumu?

- Katrā pašvaldībā ir sava, subjektīva izpratne par sociāli atbildīgu politiku. Spilgtākie divi atšķirīgie piemēri ir Jūrmala un Rīga. Jūrmalā ar sociāli atbildīgu politiku saprot 70-90% NĪN atvieglojumus personām, kuras dzīvo dzimtas mājās. Rīgā šādu normu noteikumos neatradu, te ir uzsvars uz to, lai iedzīvotāji vairāk deklarētos Rīgā, citastarp ar NĪN atvieglojumu noteikšanu.

- Arī daudzās citās pašvaldībās tiek izmantots līdzīgs princips.

- Jā, arī citviet, bet Rīgā ir stāsts par 23 miljoniem eiro! Un, īstenojot šādu politiku, tie vairāk nekā 10 000 cilvēku, kuri gada laikā deklarējušies Rīgā, neatlido no kosmosa, bet pārdeklarējas no citām pašvaldībām.

- Daļa legalizē savu dzīvošanu Rīgā.

- Tās pašvaldības, no kurām viņi atnāk uz Rīgu, zaudē arī IIN. Šāda veida atlaižu politika izkropļo tirgu kopumā. Atlaižu politika ir jāattiecina uz ģimenēm ar bērniem, kā tas ir arī Rīgā. Virkne pašvaldību sākušas sportot savā starpā, un tikai dažas tur neiesaistās, kas īsteno sociāli atbildīgu politiku, rezultātā neizpildot NĪN ieņēmumu prognozi, kā, piemēram, Engure, Ikšķile, Jūrmala, Skrīveri un citas.

- Ko darīt?

- Pret to var vērsties dažādi - var samazināt likmes maksimālo apmēru no 1,5 uz 1%.

- Šāds jūsu piedāvājums neguva atbalstu.

- FM neatzina par labu esam. Var piedāvāt iesaldēt 2013. vai 2014. gada līmenī, kas arī nav īstais risinājums. Viens no risinājumiem, ko minēja finanšu ministre un ko es atbalstu, nosacījums, ka no pirmā centa, ar kuru tiek pārsniegts prognozētais NĪN ieņēmums, viss tiek ieskaitīts valsts budžetā. Tāpēc 23 miljoni, kuri sportojot Rīgā iegūti no cilvēkiem, kuri nespēj nomaksāt šo nodokli, nonāktu nevis Rīgas kundziņu lietošanā, bet Valsts kasē un sociāli svarīgākajās sfērās.

- Kas liegs Rīgai un citām pašvaldībām palielināt NĪN ieņēmumu prognozi, šā gada reālos ieņēmumus, šos papildu 23 miljonus ieskaitot, ielikt kā bāzi nākamā gada prognozei?

- Prognoze nav no pirksta izzīsts, bet uz konkrētiem faktiem un kadastrālās vērtības bāzēts skaitlis. FM to var novērtēt.

- Kas ir gatavi atbalstīt šo priekšlikumu?

- Visa koalīcija, vienīgi iebilst varētu Latvijas Pašvaldību savienība.

- Visa velšana no valsts uz pašvaldībām izskatās pēc politiskās aģitācijas pret Rīgas domi, lai gan pašvaldības piemēro nodokli jūsu radītā likuma ietvaros.

- Jūrmalas domi vada ZZS - kāda man interese aģitēt par viņiem! Esam taču loģiski!

- Jūsu padotībā atrodas Valsts zemes dienests (VZD), kas nosaka zemes kadastrālās vērtības, kas ir viens no būtiskiem faktoriem, uz kā pamata aprēķināts NĪN.

- Kadastra vērtība nav vienīgais rādītājs.

- Bet būtisks.

- Ja prasāt no manis atbildību - ir nomainīts VZD ģenerāldirektors, amatpersona, kura atbild par kadastru, un valdībā pieņemts lēmums par pilnīgu kadastrālās metodikas maiņu. Negribētu vainot kādu vienu konkrētu cilvēku visās ķibelēs, bet, domāju, ka pēdējā laika rotācijas VZD ir sekas tam, ka kadastrālās vērtēšanas metodika bija šķība, greiza, nepareiza.

- VZD uzdots koriģēt kadastra datus, novēršot nekonsekvences un dīvainības. VZD vadītāja Solvita Zvidriņa prognozējusi, ka pamatā precizējumi nozīmēs kadastra vērtības pieaugumu. Tas varētu būt ne tikai pēc 2000. gada ekspluatācijā nodotām ēkām, piejūras īpašumiem, kam bija par 20% samazināta vērtība, lauku zemēm aizsargājamās dabas teritoriju apgrūtinājumiem ar samazinātu vērtību līdz 30%.

- Kadastra vērtība pieaugs tur, kur tā ir nepamatoti zema. Piemēram, Amatas novadā ir nekustamie īpašumi, kuriem tirgus vērtība šobrīd ir 160 000 eiro, bet kadastra vērtība tikai 35 000! Savukārt, daudzdzīvokļu mājā kadastrālā vērtība ir tāda pati kā blakus esošam jauno dzīvokļu projektam, kuram ir pilnīgi cita tirgus vērtība!

- Tad veco daudzdzīvokļu māju īpašniekiem kadastra vērtība un NĪN varētu samazināties?

- Vajadzētu samazināties! Un otram - palielināties! Kadastra vērtības būs taisnīgākas, būs citi kritēriji, tiks pārskatīti zonējumi zemēm zem apbūvējamiem gabaliem, lietošanas mērķi, vairāk nekā 200 apgrūtinājumu.

- Valdība atbalstīja TM piedāvājumu iesaldēt kadastrālās vērtības un noteikt, ka šā gada bāze būs piemērojama arī 2018. un 2019. gadā. Tad jau daudzu iedzīvotāju cerības, ka politiķi attapsies un šī izspiešanas politika beigsies, neattaisnosies, nemierinās arī TM ieteikums ierobežot kadastra vērtības bāzes pieaugumu līdz 10%.

- Attaisnosies! Koalīcijas padomē tika pieņemts lēmums, ka līdz 2018., 2019. gadam mēs sagatavojam projektu, kas mazinās iespēju pašvaldībām rīkoties kā līdz šim un darboties sociāli bezatbildīgi pret saviem iedzīvotājiem.

- Tieši ar kādu instrumentu palīdzību?

- Vienotība piedāvāja iesaldēt 2013. gada kadastra vērtības, kas acīmredzot neder, jo nenodrošina pašvaldībām nepieciešamos ieņēmumus. Mēs piedāvājam samazināt maksimālo likmi no 1,5 līdz 1% un pārsniegtās prognozes ieņēmumu ieskaitīšanu valsts budžetā. Domāju, vēl varētu būt virkne ideju, tajā skaitā fiksēta cena, par kādu īpašums ir pirkts, bet tas jāanalizē dziļāk, jo dzīvojamo īpašumu cena ir pēdējos 15 gados cēlusies apmēram piecas reizes.

- Ja cilvēks negrasās pārdot savu īpašumu, tajā nav veikti īpaši uzlabojumi, bet tikai tāpēc, ka kādu blakus esošu būvju vai infrastruktūras dēļ īpašuma vērtība ir augusi, viņam jāmaksā lielāks nodoklis!

Kadastra vērtībai būtu jāsamazinās šādos īpašumos, kur nav uzlabojumu kā blakus esošajos. Tas nav taisnīgi, tāpēc viss tiks kardināli pārstrādāts. Bet man viens jautājums jums - kādam vajadzētu būt pašvaldību ikgadējam budžeta pieaugumam, lai tas būtu taisnīgs pret pašvaldības iedzīvotājiem?

- Līdzīgam ekonomiskās ekonomikas izaugsmes, aktivitātes pieaugumam valstī un konkrētajā pašvaldībā, iedzīvotāju algu un labklājības līmeņa kāpumam.

- Gluži manas domas! Bet pašvaldību budžeta pieaugums ir daudz straujāks nekā iedzīvotāju labklājības līmeņa pieaugums, un tas notiek uz iedzīvotāju rēķina, pašvaldības arvien vairāk piegriež skābekli iedzīvotājiem. Ne visas, bet tās, kuras sākušas šādi sportot.

- Jūsu radīto likuma rāmju ietvaros!

- Tā ir negodprātīga, neatbildīga rīcība, un ir pašvaldības, kuras, neskatoties uz to, ka nav izpildījušas prognozes, bijušas atsaucīgas pret saviem iedzīvotājiem, kuriem ir dzimtas īpašumi.

- Tiem, kam šis skābeklis piegriezts, vērsties tiesā?

- Ir pārkāpts likumā noteiktais princips, un tām nevalstiskajām organizācijām, kuras iestājas pret šo lietu, vajadzētu izmantot visus tiesiskos instrumentus, kādi paredzēti tādu lielu rēķinu apstrīdēšanā.

- Iesakiet tos nemaksāt?

- Es iesaku maksāt, bet sociāli atbildīgā apjomā.

- Kā tas ir? Pašiem izvērtēt, cik no piestādītā varētu būt sociāli atbildīgi, un to daļu maksāt? Piemēram, vienu no četriem tūkstošiem Mežaparkā?

- Apstrīdēt varēs tikai tad, ja varēs pamatot. Piemēram, NĪN paziņojumā minētā summa ir nesamērīgi lielāka par personas iespējām samaksāt.

- Ko dos tas, ka turpmāk kadastrālo vērtību bāzi izstrādās un apstiprinās reizi četros gados, nevis divos gados?

- Tas ieviesīs zināmu stabilitāti, veidojot NĪN iekasēšanas prognozi, un dos priekšrocības katrai pašvaldībai, plānojot budžetu. Arī valstij. Arī atlaižu politika būs daudz prognozējamāka. Ceru, ka pašvaldības necentīsies NĪN atlaidi veidot kā instrumentu, lai iedzīvotāji pārdeklarētos. Tas nav pareizi.

- Jūsuprāt, ir atceļama esošā prakse - maksimālās vai tuvu tai likmes piemērošana, ja īpašumā nav neviens deklarēts?

- Jābūt līdzīgiem instrumentiem, bet tam nav jākļūst par līdzekli iedzīvotāju pārvilināšanai no vienas pašvaldības uz otru. Jo tas cilvēks, kurš reāli tur dzīvo, maksā arī IIN un ir pelnījis atlaidi! Bet piekrītu, ka nerezidentiem, kas te nemaksā IIN, ir jābūt maksimāli augstam NĪN.

Visā vainot kadastru nav godīgi. Turklāt ar 2020. gadu kadastra nozīme būtiski mainīsies. Viena no koncepcijām, ko arī NA atbalsta, ir tāda, ka palielināsies dzīvojamās telpas un zemes platības nozīme un samazināsies kadastrālās vērtības nozīme nodokļa aprēķināšanā. Ir priekšlikums arī par neapliekamā minimuma noteikšanu.

- Jo lielāka platība uz vienu cilvēku, jo lielāks nodoklis?

- Kāpēc uz vienu cilvēku? Kopā īpašumam! Jo mazāka platība, jo mazāks nodoklis - loģiski!

- Tad jau cietējas būs lielās ģimenes!

- Tas jau ir atlaižu politikas jautājums!

- Valdība neatbalstīja NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim. Piekrītat FM, ka NĪN atcelšana vienīgajam īpašumam «nav ekonomiski pamatota». Daudziem tā būtu ļoti pamatota. Turklāt ir virkne valstu, kur tā tas ir. Tā drīzāk nav politiskā izšķiršanās, nevis ekonomiskā pamatojuma jautājums?

- Varu tepat, Zemgales priekšpilsētā, parādīt vienīgo mājokli, kurš varētu maksāt kādus vairākus desmitus miljonus eiro! Atcelsim tam NĪN? Dzimtas māju koncepcija būtībā ir tā pati vienīgā mājokļa koncepcija.

- Sava partijas biedra, ministra Kaspara Gerharda priekšlikumam, ka ar NĪN nav jāapliek dzīvojamās ēkas ar zemi, kuru kadastrālā vērtība nepārsniedz 100 000 eiro, nepiekrītat?

- Tas arī būtu labs risinājums, bet viss atduras pret pašvaldību savienību un FM. Lai panāktu to abu piekrišanu kardinālām izmaiņām, jābūt burvju nūjiņai.

- Tad nodokļu maksātājiem nekādas pozitīvas prognozes nav gaidāmas?

- Pašvaldībām nāksies atteikties no sportošanas un turēties reālajos rāmjos, nevis pārpildīt NĪN prognozes par 23 miljoniem!

- Bet vai Rīgai tiks liegts nākamgad prognozē ielikt šogad reāli iekasēto summu, ar šiem 23 miljoniem ieskaitot?

- Mehānisms ir sarežģītāks. Prognozes skaitlis ir vajadzīgs, lai noteiktu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas mehānismā, cik daudz finanšu pašvaldību donors dod citām pašvaldībām. No prognozētā liela daļa ir jādod prom. Pašvaldības - sportotājas konstatējušas, ka tās var prasīt vairāk, jo likumā noteiktie griesti ir lieli.

Kāpēc likumdevējs ierakstīja likumā sociālās atbildības principu, ja tas nevienam nav vajadzīgs?

- Tām noteikti būs argumenti, ko labu iedzīvotājiem ar šo papildu iekasēto naudu tās darīs!

- Bet principi stāv pāri normatīvam!

- Vai plānojat kā risināt arī sasāpējušo jautājumu par piespiedu zemes nomu bez otras puses piekrišanas, par apšaubāmiem kadastrālās vērtības aprēķiniem kopējai zemei, uz kuras atrodas arī citas mājas vai ražošanas objekti, kam dažkārt netaisnīgi noteikta vienāda vērtība.

- Piespiedu nomas tēma ir plaša. Ir cilvēki, kuri izmanto piespiedu nomas mehānismu, lai apmierinātu savu alkatību. Pēc 2009. un 2011. gada Satversmes tiesas spriedumiem, kuros zemju īpašniekiem tika noteiktas ļoti plašas tiesības piespiedu nomas jautājumos, sapratām, ka vajadzīgs likums. Ilgstoši saskaņojot ar dažādām pusēm, tika izstrādāts likumprojekts, kurā kā galveno noteica funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanas iespēju, nonāca Saeimā, kur tas gadu nomarinējās. Tas liegtu pieprasīt dzīvokļu īpašniekiem maksāt par zemesgabalu, kurš formāli skaitās pie namīpašuma, bet netiek izmantots īpašuma iemītnieku labā. Piespiedu nomas apstākļos zemes īpašnieks no viņiem plēš desmit ādu. Diemžēl likums nevirzās uz priekšu. Pēc manas kritikas kādā no intervijām kaut kas ir sācis kustēties uz priekšu.

- Kas Saeimā to bremzē?

- Tas jāprasa atbildīgās komisijas cilvēkiem, kuri visi pērn 17. martā nobalsoja 1. lasījumā par, un nepagāja ne gads, kad izdomāja, ka viss ir brāķis un nekam neder. Acīmredzot bremzēja kas cits.

Vēl viens jautājums ir iespēja dzīvokļu īpašniekiem solidarizēties un ar 50 plus viens vairākumu pieņemt lēmumu par zemes izpirkšanu. Valstij vajadzētu palīdzēt viņiem pašorganizēties, uzmērīt funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu, nokārtot formalitātes. Tie 50%+, kuri apvienojas, samaksā vismaz pusi, tiem, kas nepievienojas, kam nav līdzekļu, tāpat tiek reģistrētas šīs īpašumtiesības, un viņiem šī summa jāsamaksā desmit gadu laikā. Viena izpērkamā īpašuma cena dažādos rajonos ir no dažiem simtiem eiro līdz, augstākais, septiņiem tūkstošiem eiro ekskluzīvā rajonā. Bankas arī gatavas par izdevīgām procentu likmēm nākt pretī izpirkšanas procesā. Nepiekrītu viedoklim, ka valstij būtu jāizpērk šie īpašumi. No kā mēs paņemsim 200 miljonus eiro? No tā, kurš nedzīvo daudzdzīvokļu mājā, no tā, kurš ražo? Galvenā problēma, visdrīzāk, saistīta ar atsevišķiem zemes īpašniekiem, kuriem tas ir bizness, kuri nav ieinteresēti šā likuma pieņemšanā.

- Deputāti jau pieņem likumu! Viņiem tik spēcīgs lobijs?

- Jā, maksātnespējas administratoriem arī bija spēcīgs lobijs, pretojoties reformām! Vai arī te strādā līdzīgs lobijs vai kas cits, neuzņemos apgalvot, bet redzu, ka ir virkne zemes īpašnieku, kuriem pieder zeme zem daudzdzīvokļu mājām, kuru īpašumtiesības ir ieguvuši pēdējo desmit, piecpadsmit gadu laikā un kuri piestāda rēķinus par laikiem, par kādiem tos nedrīkst piestādīt.

Arī VZD uzmanības centrā ir šī grupa, ir kartes, kurās redzami visi Rīgas rajoni, kur šīs pārpirkšanas bijušas. Te svarīgi arī, pārskatot kadastrālās vērtības, stingri vērtēt, lai nekādi netiktu radīti apstākļi piespiedu nomas maksas paaugstināšanai.

- Pastimulēsiet likuma virzību?

- Ko varu stimulēt? Likumdevējs ir augstākā vara, varam vienīgi aicināt un regulāri šo jautājumu skatīt koalīcijas padomē, lūgsim deputātus informēt par projekta virzību. Bet, ja šis likums nevirzīsies uz priekšu, tas būs strupceļš. Iecere ir līdz 2020. gadam visu sagatavot, lai varētu sākties izpirkšanas process. Jo ilgāk to novelk, jo vairāk būs jāmaksā, jo lielāki ieguvēji būs zemes īpašnieki un lielāki zaudētāji būs dzīvokļu īpašnieki.