Gadu no gada notiekošā nodokļu likmju pārbīdīšana uz augšu vai uz leju šogad pati pārbīdīta laikā no oktobra uz aprīli un izdekorēta ar nodokļu reformas nosaukumu.
Kopš šā gada sākuma jau skan parastie lozungi, ka nodokļu sistēmu vajagot reformēt un optimizēt, padarīt pārskatāmu un efektīvu... Lozungu saturs nav mainījies ne tikai kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas, bet kopš padomju laikiem. Parasti šādas frāzes tiek intensīvi skandētas no septembra līdz novembrim vai decembrim saistībā ar nākamā gada budžeta pieņemšanu, bet šogad tās tiek turpinātas gandrīz bez pārtraukuma kopš brīža, kad tās sāka skandināt pērn sakarā ar šā gada budžetu. Vakar Latvijas Darba devēju konfederācija deva vietu pie apaļā galda saviem draudzīgajiem konkurentiem - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai kā vēl vienai uzņēmēju organizācijai, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai no darba ņēmēju puses un Latvijas Bankai kā šķīrējtiesnesim.
Visi pasākumā iesaistītie pēc kārtas paziņoja, ka milzīgu ekonomisku izaugsmi Latvijai garantējot četru nodokļu likmju vienādošana 20% līmenī: iedzīvotāju ienākumu nodoklis darba ņēmējiem jāpazemina līdz 20% no 23%, toties uzņēmumu ienākumu nodoklis un iedzīvotāju ienākumu nodoklis par dividendēm un kapitālu jāpaaugstina līdz 20%. Nodokļu likmju vienādošana nekādi nenovērš nodokļu nemaksāšanu, kam jaunu stimulu dod uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaišana investētajai peļņai. Tas vilinās izcelt no uzņēmuma peļņu, iegrāmatojot jaunu iekārtu fiktīvu pirkšanu (būvdarbus u.tml.) un piedevām atprasot no valsts nekad nesamaksātu pievienotās vērtības nodokli.
No iniciatīvas izteicējiem vakar nenācās dzirdēt, kāpēc un kādā veidā šīs nelielās, starp citām nodokļu likmju pārbīdēm un inflācijas palēcienu praktiski nepamanāmās izmaiņas varētu kaut ko mainīt Latvijas ekonomikā vai Latvijas iedzīvotāju noskaņojumā.
Uzņēmēju organizāciju runas vīri un sievas visā nopietnībā domā, ka tūkstošiem eiro liels nekustamā īpašuma nodoklis nav darbaspēka nodoklis - ka cilvēki var dzīvot zem tilta un turpināt iet uz darbu, jo tā taču varēs nopelnīt par dažiem eiro lielāku algu pēc iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmes iespējamās pazemināšanas.
