Veicot revīziju par Rīgas Austrumu slimnīcas rīcību ar valsts resursiem, Valsts kontrole secina: atbildība par izveidojušos situāciju ar milzu parādiem ir jāuzņemas gan Veselības ministrijai, kura ilgstoši ir piekopusi «strausa politiku», nereaģējot uz slimnīcas problēmām, kuras tai ir bijušas labi zināmas, gan Rīgas Austrumu slimnīcas vadībai.
Bijusī slimnīcas vadītāja Anita Slokenberga saka: par finanšu situāciju Austrumu slimnīcā ministrija vienmēr bijusi labi informēta, savukārt pašreizējā slimnīcas vadība uzsver, ka ir izstrādājusi Valsts kontroles ieteikumu ieviešanas grafiku, kas vakar apstiprināts slimnīcas valdes sēdē. Pašlaik Veselības ministrija meklē jaunu valdes priekšsēdētāju, bet tā pienākumus pašlaik pilda Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Egita Pole.
Valsts kontroles ziņojumā minētie Rīgas Austrumu slimnīcas parādi nav jaunums ne Veselības ministrijai, ne valdībai, ne sabiedrībai kopumā, jo vairāku gadu garumā šī problēma ir samilzusi līdz sprādzienbīstamai. Tiesa, Valsts kontrole nav vērtējusi 2016. gadu, kad finanšu rādītāji varētu būt nedaudz uzlabojušies, jo slimnīcai vairs nav jāmaksā valsts galvotais kredīts. Tomēr parādi ir, un kādam tie būs jāsamaksā. Valsts kontrole secinājusi, ka, neraugoties uz lielo Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas lomu (tā ir lielākā ārstniecības iestāde Latvijā, kuras sastāvā ietilpst pieci stacionāri - Gaiļezers, Latvijas Onkoloģijas centrs, Biķernieki, Latvijas Infektoloģijas centrs un Tuberkulozes un plaušu slimību centrs), slimnīcai jau kopš 2011. gada ir ievērojami zaudējumi, kuru uzkrātā summa 2015. gada nogalē sasniegusi 28 miljonus eiro. «Atbildība par šo situāciju ir jāuzņemas gan Veselības ministrijai, kura ilgstoši ir piekopusi «strausa politiku», nereaģējot uz slimnīcas problēmām, kuras tai ir bijušas labi zināmas, gan Austrumu slimnīcas vadībai,» secina Valsts kontrole. Visās slimnīcas darbības jomās, kurās Valsts kontrole veica revīziju, tika konstatēta neizdevīga sadarbība ar ārpakalpojumu sniedzējiem, vāja noslēgto līgumu izpildes kontrole un bieži vien vienkārši saimnieciskas loģikas trūkums. Revīzijā arī secināts: uz reālistiskiem aprēķiniem balstīta rīcības plāna situācijas uzlabošanai nav. Slimnīcas sagatavotās budžeta aplēses un plāni gadu no gada veidoti pārāk optimistiski, tādējādi zaudējumi ir arvien pieauguši.
2011. gadā krīzes iespaidā slimnīcai tika samazināts piešķirtais finansējums. Toreiz tarifu par ārstniecības pakalpojumiem pielīdzināja reģionu slimnīcu līmenim, nerēķinoties, ka Austrumu slimnīca nodrošina arī daudzu sarežģītu saslimšanu ārstēšanu, kas izmaksā dārgāk. Lai arī slimnīcas vadība vērsās ministrijā, izmaiņas tarifu politikā nenotika, un arī slimnīcas vadība nespēja optimizēt slimnīcas darbību, lai pielāgotos situācijai. Sarežģīta situācija ir ar slimnīcas telpām - un arī par to, revidentu ieskatā, atbildība jāuzņemas Veselības ministrijai, proti, slimnīcai ir daudz telpu, kas netiek izmantotas, kas nes zaudējumus vismaz pusmiljonu eiro gadā. Kā piemērs tiek minēts Operāciju bloks un Ķīmijterapijas un hematoloģijas klīnika, kur pēc telpu rekonstrukcijas desmit tūkstošu kvadrātmetru kopplatībā to izmantošana uzsākta tikai pēc gada, jo telpas nebija aprīkotas ar nepieciešamajām iekārtām. «Telpu, kurām pielietojums nav atrasts jau ilglaicīgi, uzturēšana izmaksā vismaz
115 000 eiro gadā,» raksta revidenti. Savukārt kavēšanās pieņemt stratēģisku lēmumu par stacionāra Linezers atbrīvoto telpu turpmāku izmantošanu palielinās slimnīcas zaudējumus vēl par 200 000 eiro gadā. Veselības ministrija pagaidām ieņēmusi nogaidošu pozīciju - vērtēšot kontroles ziņojumu, taču vienlaikus atzīst, ka viena no lielākajām problēmām ir realitātei neatbilstošie tarifi, kurus par ārstniecību maksā slimnīcai un kuri nav pārskatīti jau vairākus gadus. Taču, lai tos palielinātu, veselības nozarei jāsaņem papildu finansējums...
Edmunds Brencis, F64 Photo Agency
***
Problēmu risināšana, kas jāuzņemas tieši ministrijai, nevis slimnīcai:
• nav pārskatīti pakalpojumu tarifi;
• nav rasti risinājumi smagu un finansiāli dārgu slimību (kuru ārstēšana var notikt tikai universitātes slimnīcās) ārstēšanas izdevumu segšanai;
• nav risināta valsts kapitālsabiedrību nepietiekamās noslodzes problēma, piemēram, lemjot par papildu ambulatoro pakalpojumu kvotu piešķiršanu valsts kapitālsabiedrībām;
• nav izvērtēta nepieciešamība palielināt Austrumu slimnīcas pamatkapitālu.
Avots: Valsts kontrole
