Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests līdz vakardienai reģistrējis 863 kūlas ugunsgrēkus. Latvija deg. Bet labā ziņa tā, ka teju uz pusi mazāk nekā pērn, kad vecā zāle bija svilusi jau 1462 reizes. Taču sabiedrībā joprojām nav vienprātības, vai katrs degošas zāles lakums ir uzskatāms par ugunsgrēku vai tomēr racionālu saimniekošanu. Šādu viedokli sekmē Dabas aizsardzības pārvaldes iestāšanās par kontrolētas dedzināšanas izmantošanu vismaz aizsargājamu teritoriju apsaimniekošanā.
Vai ugunsdzēsēju ikgadējām kūlas nededzināšanas aģitācijas kampaņām beidzot ir kādi rezultāti, to droši nevar zināt. Iedzīvotāju attieksme pret šo nodarbi nav pētīta un mērīta. Dienesta plānos šādas socioloģiskas aptaujas veikšana ietilpst. Lokālas aptaujas ir veiktas vien atsevišķās pašvaldībās un liecina, ka joprojām daudzi iedzīvotāji uguni uzskata par lietderīgu zemes apsaimniekošanas veidu. Piemēram, Salacgrīvas novada pašvaldības mājaslapā 76,95% respondentu teikuši: «Jā! Atbalstu kontrolētu kūlas dedzināšanu agrā pavasarī.» Balsojušo skaits tur gan nav minēts.
Racionāli argumenti
Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir vaicājusi pēc tautas balss un saņēmusi gan kategoriskus noliegumus, gan arī tādus viedokļus, ka kūlas dedzināšanas aizliegums ir pilsētnieku uzspiests viedoklis laukiem. Pirmām kārtām bieži vien teritoriju apkopt citiem līdzekļiem ir visai sarežģīti. Ja zeme pāris gadus nav apsaimniekota, tā aizaug ar krūmiem, augi pārkoksnējas un ar parastu pļaujmašīnu - pat ja tā pie traktora piekabināta - tur vairs nav ko darīt. Nepieciešama speciāla tehnika, un tad jau ir citas izmaksas. Turklāt sarežģītākā reljefā arī ar specializētiem rīkiem ne visur tiek klāt. Grāvmalu izpļaušana ir sarežģīts darbs, ar ko sērkociņš tiek galā daudz veiklāk, nekā cilvēks ar trimmeri. Te gan jāatgādina, ka ne tikai pļāvējs un tehnika maksā naudu. Neveiksmes gadījumā arī ugunsdzēsēju darbs. VUGD pārstāve Inta Šaboha teic, ka tādu īpašu kūlas dzēšanas izdevumu aprēķinu dienestam nav. Taču vismaz aptuvenam priekšstatam - Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta maksas pakalpojumu cenrādī atrodama pozīcija - specializētā transportlīdzekļa noma. Stunda maksā 118 eiro plus 25 eiro piemaksa par maršrutā pavadīto laiku un vēl katru nobraukto kilometru.
Dedzināt drīkst tikai valsts
Diskusijām par tematu dedzināt vai nededzināt vairs lielas jēgas nav, jo valsts ir skaidri pateikusi, ka ar kontrolēto dedzināšanu drīkst nodarboties tikai valsts institūcijas. Ja no armijnieku lādiņiem aizsvilstas Ādažu poligona virši, to nosauc par kontrolēto dedzināšanu. Un arī Dabas aizsardzības pārvaldes eksperti, apgūstot Eiropas fondu finansējumu, pirms pāris gadiem bija sadomājuši dedzināt pat ne kūlu, bet skaistu mežu Gaujas Nacionālajā parkā, nodēvējot to par meža biotopu atjaunošanu. Vietējie iedzīvotāji to neatļāva, kaut gan biologi uzstāja, ka uguns ietekmē pieaugs sugu daudzveidība un atjaunosies reti biotopi.
Kūlas mitoloģija
Ugunsdzēsējiem dzīve vienkāršāka, ja parastie mirstīgie nededzina ne kontrolēti, ne nekontrolēti. Tāpēc biologu zinātniskos argumentus viņi savās kampaņās sauc par mītu, tāpat kā uzskatus, ka senlatvieši tā ir darījuši, ka ērces sadeg un ka uguni iespējams kontrolēt. Pārāk bieži cilvēkiem neko nesanāk kontrolēt. Vēja un citu apstākļu ietekmē degšanas virziens var strauji mainīties. Uguns ir veikla. Glābēji regulāri ir spiesti to savākt pēc tam, kad kāds spēkus pārvērtējis dedzinātājs konstatējis, ka vairs nevalda uguni, un laidis ļekas vaļā. Un tādos gadījumos nodeg arī tas, kam pavisam nebūtu jādeg - šķūņi, mājas, mājlopi, un pa laikam cieš arī paši neveiksmīgie dedzinātāji. Pērn viens tāds pat gāja bojā. Septiņdesmitgadīgais vīrs tika atrasts miris izdegušā kūlas laukā. Varbūt uguns ieķērās drēbēs, bet varbūt sirds bailēs neizturēja, kad saprata, ka situācija vairs nav valdāma. Tāpēc arī zāli Latvijā dedzināt principā ir aizliegts. Tas ierakstīts Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Ministru kabineta izdotajos Ugunsdrošības noteikumos, un atsevišķas pašvaldības aizliegumu iekļauj savos saistošajos noteikumos. Tas ļauj kontrolēt zāles garumu privātīpašumos un likt to nopļaut, ja neglīti izskatās. Arī Lauku atbalsta dienests teorētiski var samazināt platībmaksājumus. Gadījumi, kad dedzinātāji tiek sodīti, gan ir reti. Kurš nav pieķerts, tas nav zaglis. Taču ugunsdzēsēji ir sistematizējuši kūlotājus trijās kategorijās. Vieni ir jau pieminētie zemes īpašnieki, kuri ar uguni aprūpē savu saimniecību. Otrie ir blēņdari, huligāni un piromāni. Bet trešie ir pīpmaņi. Smēķētājiem atkritumi birst no rokām un izraisa aizdegšanos.
Pilnīgi noteikti kūlas dedzināšanu ietekmē laikapstākļi, un tie šogad ir ugunij nelabvēlīgi. Laiks ilgstoši pieturējies mitrs.
***
Kūlas ugunsgrēku skaits
2011 1760
2012 1824
2013 2430
2014 4187
2015 2786
2016 2730
2017 839
***
Kā dzēst kūlas ugunsgrēku
Kūlu var mēģināt apdzēst ar ūdeni, smiltīm vai izmantojot koku zarus, piemēram, egļu zarus. Nav ieteicams mēģināt liesmas apdzēst, tām uzkāpjot virsū, jo, iespējams, apavu zole var neizturēt uguns radīto karstumu, turklāt no karstuma var aizdegties drēbes. Dzēšot liesmas vai glābjoties no tām, ir jāstāv izdegušajā pusē, aptuveni 1-2 metru attālumā no liesmām, jo tādējādi, ja liesmas pēkšņi mainītu virzienu, cilvēks būtu mazāk apdraudēts. Jūtot, ka kūlas ugunsgrēka dzēšana nav droša, lai neapdraudētu savu veselību un dzīvību, ir jāpārtrauc liesmu dzēšana, jāzvana ugunsdzēsējiem 112 un viņi jāgaida drošā vietā.
Avots: VUGD
