Latvijas iedzīvotāju pārsēšanās no gadus piecdesmit vecajiem padomju standartu pasažieru vilcieniem uz 21. gadsimta stilā būvētiem vilcieniem atkarīga no Latvijas valsts iestāžu spējas iestāstīt saviem uzraugiem Briselē, ka kā valsts akciju sabiedrība reģistrētais uzņēmums Pasažieru vilciens (PV) tiešām ir uzņēmums, nevis valsts iestāde.
Briseles iestādes neaizliedz PV saukties par uzņēmumu, bet tikai ar piebildi, ka PV ietilpst «vispārējā valdības sektorā». Tieši tāpat PV drīkst izteikties, ka tas nav valsts dotēts uzņēmums, bet valsts pasūtījumus pildošs uzņēmums, kas līdzīgs daudzām privātām celtniecības firmām, kādas diez vai vispār pastāvētu, ja neprastu saņemt valsts un pašvaldību pasūtījumus.
Skaitliski ir tā, ka 2015. gadā, par kuru pieejamas atskaites, PV pārdevis biļetes par 22,3 miljoniem eiro un saņēmis no valsts 33,5 miljonus eiro. PV labo gribu biļešu ieņēmumu palielināšanai apliecina fakts, ka zonu tarifu ieviešana palielinājusi pasažieru skaitu par 3,2%, salīdzinot periodu no pagājušā gada 1. aprīļa līdz šā gada 31. janvārim ar to pašu periodu pirms tagadējās sistēmas ieviešanas. Nākamais solis pasažieru piesaistīšanā būs iespēja pirkt biļetes ar mobilā telefona palīdzību. Tomēr neizklausās pārliecinoši, ka šādi pasākumi būtiski palielinās PV pašu ienākumus valstī ar stabili sarūkošu iedzīvotāju skaitu un citiem apstākļiem, kuru dēļ valstij nākas dotēt gan pasažieru vilcienu, gan autobusu satiksmi. Šo dotāciju palielināšanas gadījumā Brisele prasa no Latvijas citu tēriņu samazināšanu, ko Latvijas valdība uzskata par neiespējamu.
Pavisam svaiga ir informācija par valdības 2. aprīļa ārkārtas sēdi aiz slēgtām durvīm, kuras atreferējumā teikts, ka valdība atbalstījusi finansējuma palielinājumu skolotāju, mežsargu un Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku algām, Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem un Latvijas Radio un LV korespondentiem Briselē, t.i., demonstratīvi visam, izņemot infrastruktūras objektiem un projektiem. Satiksmes ministrs Uldis Augulis panāca tikai to, lai sēdes protokolā parādītos ieraksts par viņa nepiekrišanu šādu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu 2018., 2019. un 2020. gada bāzes izdevumu apstiprināšanai. Situāciju nevar izskaidrot ar partijiskiem kašķiem, jo U. Augulis pārstāv to pašu Zaļo un zemnieku savienību, kas deleģējusi Ministru prezidentu Māri Kučinski un finanšu ministri Danu ReiznieciOzolu.
Valdības nostāja liek lieku reizi šaubīties par vilcienu iegādi pretēji U. Auguļa uzdevumam PV vadītājiem «līgumu par jaunu 32 elektrovilcienu sastāvu iepirkumu noslēgt līdz šā gada beigām». Par šādu ministra uzdevumu PV padomes priekšsēdētājam Sandim Šteinam un valdes priekšsēdētājam Andrim Lubānam 21. februārī informēja ministra padomniece Liene Užule. Ministra uzdevumu gan varētu traktēt arī tā, ka ar šo gadu tiks datēts vilcienu pirkuma līgums, bet vilcienu piegāde un apmaksa tiks atlikta uz nezināmu nākotni. Tādu pamācību iespējams izlobīt no Finanšu ministrijas skaidrojuma Neatkarīgajai par vilcienu pirkšanas iespējām: «PV varētu iziet no vispārējā valdības sektora ne ātrāk kā pēc trim gadiem. Tā kā līdz tam brīdim piegādātie vilcieni ietekmē valsts budžeta deficītu un parādu, svarīgi, lai lēmumi par to tiktu pieņemti valsts budžeta sagatavošanas procesā, lemjot par ierobežotās fiskālās telpas sadales iespējām. Lai nodrošinātu, ka PV izdevumi neizsmeļ lielāko fiskālās telpas daļu, būtu svarīgi, ka vilcienu piegāde notiek tādā laika grafikā, ka mazāks vilcienu skaits tiek piegādāts pirmajos trīs gados, bet lielākais skaits - vēlāk, kad PV neatradīsies vispārējās valdības sektorā.».
