Latvijā: 40% reemigrantu nožēlo atgriešanos – grūti atrast darbu, apkārt drūmi cilvēki 65 komentāri
 
Latvijā

40% reemigrantu nožēlo atgriešanos – grūti atrast darbu, apkārt drūmi cilvēki

 
depositphotos.com

Ilgas pēc ģimenes, draugiem un Latvijas – šie ir būtiskākie motivatori, kāpēc reemigranti nolemj atgriezties, secināts Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra pētījumā Atgriešanās Latvijā (autors – profesors Mihails Hazans).

Adaptācija daudziem nav vienkārša - ir grūti atrast darbu, nepatīkami pārsteidz augstās cenas, zemais atalgojums un cilvēku drūmās sejas visapkārt, arī saskarsme ar valsts institūcijām apslāpē atgriešanās prieku. 40% uzskata, ka lēmums atgriezties nebija pareizs, daļa apsver domu atkal kravāt koferus.

Reemigrantu vidū, kas Latvijā atgriezās laika posmā no 2005. līdz 2012. gadam, mazāk nekā divas trešdaļas norāda, ka atgriezās uz pastāvīgu dzīvi, 6% atgriezās uz laiku, bet gandrīz katrs trešais nevarēja atbildēt uz jautājumu par plānoto uzturēšanās ilgumu Latvijā. Vēl lielāka nenoteiktība valda neseno (2013.-2016. g.) reemigrantu vidū: tikai 44% uzskata, ka atgriezās uz pastāvīgu dzīvi, bet gandrīz tikpat daudz nevarēja pateikt; 14% atgriezās uz laiku. Jautāti, vai atgriešanās Latvijā bija pareizais lēmums, 44% reemigrantu atbildēja apstiprinoši, bet 40% - noraidoši.

Ilgojas pēc mājām

Pētījums apliecina, ka Latvijā atgriezties mudina pamatā subjektīvi, ne ekonomiski faktori. Atbildes liecina, ka galvenie atgriešanās dzinējspēki ir ilgas pēc ģimenes, draugiem (50,3%), ilgas pēc Latvijas (38,6%), citi personīgie apstākļi (23,2%). Ar darbu vai biznesu Latvijā saistītus iemeslus minēja tikai katrs astotais reemigrants. Atgriešanās emocionālo raksturu zināmā mērā ilustrē arī tas, ka lielākā daļa (82%) atgriezās, pat neatraduši Latvijā darbu. Daudziem svarīgs iemesls atriezties bija vēlme audzināt bērnus Latvijā, bet vēl citus atgriezties pamudināja neapmierinātība ar dažiem mītnes zemes dzīves aspektiem.

Puse no pēdējā laika reemigrantiem atgriezās no Lielbritānijas, aptuveni pa 10% - no Īrijas, Ziemeļvalstīm un Vācijas, 12% - no citām ES valstīm un Šveices, 3% - no ASV, Kanādas un Austrālijas, 4% - no citām zemēm (puse no tiem - no bijušajām PSRS republikām).

Grūtību saraksts

Nedaudz vairāk nekā pusei neseno reemigrantu bija viegli adaptēties dzīvei Latvijā, pārējie norādīja, ka adaptācija tomēr bija sarežģīta.

Atbildes liecina, ka lielākās grūtības, atgriežoties Latvijā, saistītas ar nodarbinātību. Visbiežāk respondenti minēja grūtības atrast darbu sev (40% aptaujāto) vai dzīvesbiedram (14%); daudziem bija grūtības pierast pie atšķirīgas darba kultūras (31%) un neskaidrības par nodokļiem (30%). Katrs ceturtais sastapās ar grūtībām iekļauties sabiedrībā, un tikpat daudziem traucēja neskaidrības par veselības aprūpes sistēmu. Katrs sestais minēja grūtības atrast dzīvesvietu. Valodas grūtības piedzīvoja 13%, bet grūtības ar pabalstu vai pensiju aprēķinu un/vai saskaņošanu - 12%. Reemigrantiem ir arī problemātiski atrast vietu bērnam skolā vai bērnudārzā. Iejusties atkal pilnvērtīgi Latvijā traucē zemās algas, augstās pārtikas cenas, augstie nodokļi, vispārējā nesakārtotība valstī kopumā gandrīz visās jomās, esot grūti samierināties ar ekonomisko situāciju valstī un nelaimīgajām cilvēku sejām, tostarp Latvijas iedzīvotāji esot nelaipni, dusmīgi, neiecietīgi, noslēgti. Daļa nav sajutuši nekādu valsts atbalstu, lai adaptācija noritētu sekmīgāk.

Kritizē ierēdņu attieksmi

Jāatzīmē, ka neapmierinātība ar valsts un pašvaldību iestāžu darbu respondentu komentāros parādās bieži. Respondenti uzskata, ka valsts iestāžu ierēdņi nav nemaz orientēti uz klientu apkalpošanu, cilvēks jūtas kā traucēklis, kad dodas pie viņiem pēc padoma vai nokārtot formalitātes. Viskritiskāk tika novērtēta saskarsme ar Valsts ieņēmumu dienesta un Nodarbinātības valsts aģentūras darbiniekiem.

«Tas liecina - lai mazinātu atkārtotas aizbraukšanas risku, svarīgi sniegt reemigrantiem atbalstu viņiem būtiskos jautājumos, palīdzot atkal iekārtoties uz dzīvi Latvijā. Jāatceras, ka ievērojama daļa (42%) no tiem, kuri atgriežas, ārzemēs pavadījuši vairāk nekā piecus gadus,» secina pētījuma autors.

Atbildot uz jautājumu, kādi atbalsta pasākumi palīdzētu emigrantiem atgriezties Latvijā, vairums jeb 64% ir pārliecināti, ka «atslēga» ir nodarbinātības iespējas ar atbilstošu atalgojumu. Katrs trešais minēja informāciju par nodarbinātības iespējām un gandrīz tikpat daudz - atbalsta programmas uzņēmējdarbības uzsākšanai.

Vairāk nekā 20% respondentu minēja, ka atgriezties palīdzētu pašvaldības atbalsts dzīvojamās telpas meklēšanā un/vai nodrošināšanā, informācija par ārvalstu un Latvijas sociālās apdrošināšanas sistēmas pakalpojumu salāgošanu.

Darbu atrod gada laikā

Aptaujas dati liecina, ka katrs piektais reemigrants atrod darbu, jau atrodoties ārzemēs. Katrs trešais atrod darbu trīs mēnešu laikā pēc atgriešanās, taču pārējiem integrācija Latvijas darba tirgū aizņem ilgāku laiku: 11% tika pie darba četru līdz sešu mēnešu laikā, 8% - septiņu līdz divpadsmit mēnešu laikā, 6% - pēc vairāk nekā gada, bet 20% pēc atgriešanās nav strādājuši. Īpaši daudz tādu, kas pēc atgriešanās nav strādājuši, ir starp pēdējo divu gadu reemigrantiem: 2015. gada un 2016. gada reemigrantu vidū šī proporcija sasniedz 16% un 42%.

Pētījumā secināts, ka aptuveni trīs ceturtdaļas reemigrantu integrējas Latvijas darba tirgū gada laikā, bet pēc diviem gadiem šī proporcija sasniedz 90%. Vispopulārākā darbā iekārtošanas metode ir «ar radu/draugu/paziņu palīdzību» - tā atrada darbu gandrīz 40%.

Pamatdarbā līdz 450 eiro mēnesī (pēc nodokļu nomaksas) saņem 34% reemigrantu - darba ņēmēju, bet 32,5% nopelna virs 700 eiro mēnesī. Pašnodarbināto darba ienākumi ir augstāki: 44% pelna virs 700 eiro mēnesī un tikai 25% - līdz 450 eiro mēnesī.

Atbrauc ar vērtīgu bagāžu

Aptauja atklāj, ka reemigranti atgriežas Latvijā ar vērtīgu ārzemēs gūtu cilvēkkapitālu - izglītību, specifisku darba pieredzi un/vai vispārējo kompetenci. Katram piektajam reemigrantam ir ārzemēs iegūta izglītība (tajā skaitā katram astotajam - augstākā), kas uzlabo viņa situāciju darba tirgū. Zīmīgi, ka pēc atgriešanās Latvijā kvalifikācijai neatbilstošā (vienkāršākā) profesijā strādājošo daļa krasi samazinās no 44% līdz 24%. Savukārt kvalifikācijai atbilstošā vai augstākas kvalifikācijas profesijā strādājošo īpatsvars pieaug par 14 procentpunktiem un sasniedz 54%. Liela daļa vēlas uzsākt uzņēmējdarbību.

Taču, neskatoties uz algotu darbu, finansiālā situācija ļoti daudziem pēc atgriešanās ir pasliktinājusies - vairāk nekā 40% respondentu atzina, ka tikai ar grūtībām šobrīd var savilkt galus kopā. Aptaujā piedalījās 3088 respondenti.

***

UZZIŅAI

10 gadu laikā atgriežas mazāk nekā 40% aizbraukušo

• Precīzu datu par reemigrācijas apjomu nav, taču ir nepārprotami skaidrs, ka tas joprojām ievērojami atpaliek no emigrācijas apjoma. Piemēram, 2004.-2007. gadā un 2012. gadā ikgadējā reemigrantu ieplūde bija robežās no 35% līdz 40% no Latvijas valstspiederīgo emigrantu aizplūdes; 2008. gadā šis rādītājs sasniedza 50%, bet 2009.-2011. gadā bija 20% līdz 30% robežās.

Savukārt 2013.-2015. gadā, pēc oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, tas bija robežās no 26% līdz 37% (no 3,5 līdz 4,5 tūkstošiem cilvēku gadā).

• Analizējot informāciju no dažādiem avotiem, var droši pieņemt, ka desmit gadu laikā atgriežas mazāk nekā 40% aizbraukušo.

Avots: pētījums Atgriešanās Latvijā



Komentāri [65]
#
Lalal 30.aprīlis 2017 11:51 atbildēt
Arii vsaa izturas visnotal attalinayi,bez maz vai ko tu uz sejieni atvilkies!
 
#
Egons 5.aprīlis 2017 19:53 atbildēt
Precīzu datu par reemigrācijas apjomu nav...
Ko tad jus tur petiet?
 
#
Stienis 5.aprīlis 2017 14:20 atbildēt
Nevar noliegt, ka daudzi no mums staigā apkārt tik īgni, tik nepieklājīgi (turklāt nereti bez iemesla), ka spēj sabojāt dienu pat visoptimistiskākajam cilvēkam. Kopš kura laika smaids, pieklājība vai cieņa maksā naudu? Vai vecāki to saviem bērniem vairs nemāca?
 
#
Abrāms 5.aprīlis 2017 13:50 atbildēt
Darbs un smaidigi cilveki ir tikai muceniekos !
 
#
Inta 5.aprīlis 2017 12:39 atbildēt
Preciizs apraksts. paldies kaut vai par to pashu.
Draugi, radi, pazinjas - korishu buushana - viss `darbaa iekaratoshanaas dienests`.
CV vari suutiit vai arii nesuutiit, - taapat neatbildees, ja vien nenak ar` ieteikumu ` - `pa blatu`, taa teikt....
:))I
:(
 
Skatīt visus 65 komentārus >
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers