Ministru kabinetā jau ilgāku laiku tiek darināts jauns algu regulējums valsts pārvaldei, tomēr kopīgos principus neizdodas attiecināt uz atsevišķu izredzēto kastu – valsts kapitālsabiedrību valdēm. Šis jautājums tiek pilnībā nošķirts gan atalgojuma pētījumos, gan institūcijās, kurām tas risināms.
Par valsts iestāžu ierēdņu un darbinieku algu jauno koncepciju atbildīga Valsts kanceleja un Finanšu ministrija. Šonedēļ valdība lēma no diviem līdzīgiem uzdevumiem saistībā ar valsts atlīdzību sistēmas pilnveidošanu spēkā atstāt vienu - to, kuram termiņš garāks. Tagad Finanšu ministrijai nevis ar atpakaļejošu datumu, bet līdz šī gada septembrim jāsagatavo attiecīgs ziņojums, bet līdz gada beigām Ministru kabinetam Saeimā jāiesniedz likumprojekts Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmas pilnveidošanu.
Ekstrēmās algas ceļ vidējās
Attiecīgas iestrādes jau ir veiktas. Kompānija Fontes Vadības konsultācijas veikusi salīdzinošu pētījumu par atalgojuma apmēru valsts pārvaldē, konstatējot, ka līdzvērtīgu darbu strādāt privātajā sektorā ir ievērojami izdevīgāk, tāpēc valsts pārvaldē notiek tik intensīva darbinieku rotācija, kas savukārt pazemina darba efektivitāti un kvalitāti. Mērķis maksāt vismaz 80% no privātā sektora algām vēl jāsasniedz. Neatkarīgā jau vēstīja, ka Fontes pētījumā lielākais priekšnieks no 16. algu grupas valsts pārvaldē saņem vidēji 2431 eiro, kamēr privātajā sektorā 6310. Liela atpalicība vērojama arī zemākās amatu kategorijās. Pērn uz pētīšanas brīdi 60% valsts darbinieku alga bija mazāka par 765 eiro uz papīra.
Taču būtiski, ka vidējos aprēķinos nav ietvertas valsts kapitālsabiedrības un to valdes. Ar tām valsts darbs izskatītos tik simpātisks, ka varbūt pat kādam liktu sajusties neērti. Piemēram, valsts aviosabiedrības airBaltic vadītājam Aleksandram Martinam Gausam, kurš saņem vairāk par 70 000 eiro mēnesī, un viņa darba devējiem Satiksmes ministrijā. Arī vidējā bruto darba samaksa vispārējā valdības sektorā, kur nabaga ministrijām un iestādēm piepulcējas valsts un pašvaldību kontrolētas bagātās kapitālsabiedrības, no privātā sektora tikpat kā neatpaliek. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2016. gadā privātajā sektorā - 845 eiro, Vispārējās valdības sektorā - 836. Tātad ekstrēmi lielās algas uz papīra padara labāku arī parasto mirstīgo vidējo dzīvi Latvijā.
Taps vadlīnijas bagātajiem
Pielīdzināt vai kā iegrožot kapitālsabiedrību valžu atalgojumu salīdzinājumā ar parastu valsts iestāžu vadītāju algām netiek plānots. Taču Pārresoru koordinācijas centrā (PKC) pašlaik top vadlīnijas, kā piemērot noteikumus par kapitālsabiedrību priekšnieku algošanai. Tām gan būs tikai rekomendējošs raksturs.
Neatkarīgā PKC vadītāja vietniekam Vladislavam Vesperim vaicāja, kādēļ kapitālsabiedrību valžu atalgojums tiek skatīts atrauti no valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmas. Viņš skaidro, ka valsts komercsabiedrības konkurē ar privāto sektoru, tāpēc atalgojuma jautājumā tām jābūt elastīgākām. Galvenais regulators esot tirgus. Savukārt no viena Gausa atalgojuma būtu nepareizi izdarīt vispārinājumus par situāciju valsts uzņēmumos kopumā.
Lai gan nozarē Gaisa transports privātajā sektorā valdes priekšsēdētāju vidējais atalgojums mēnesī ir 5951 eiro.
Kurš kuru spiež
PKC pasūtinātais pētījums par privātā sektora valdes locekļu atalgojumu netieši liecina, ka atalgojums valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdēs salīdzinājumā ar privāto sektoru ir pat ļoti konkurētspējīgs. To prezentācijā iepriekš atzina arī PKC vadītājs Pēteris Vilks:
«Pētījuma rezultāti rāda, ka esošais regulējums par atlīdzības apmēru un piemērojamajiem koeficientiem valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atlīdzībai ir samērā tuvu atlīdzībai privātajā sektorā un valsts kapitālsabiedrības atalgojuma komponentē spēj konkurēt par vadības līmeņa speciālistu piesaisti.»
Vadītāja vietnieks Vladislavs Vesperis gan neņemas komentēt, vai privātais sektors izdara spiedienu uz valsts priekšnieku algām vai varbūt tomēr otrādi. Vadlīniju uzmetums pašlaik atrodas iekšējā diskusijā un aprīlī tiks piedāvāts izvērtēšanai Koordinācijas institūciju padomē - tajā piedalās virkne ministriju un valdības sociālie partneri. Ja padome akceptēs, vadlīnijas tiks oficiāli apstiprinātas un oficiāli rekomendētas lietošanai valsts uzņēmumos. Uz pašvaldībām tās neattieksies.
Tikmēr dažus ieteikumus, kādai jābūt lielu priekšnieku algošanas politikai valsts uzņēmumos, jau snieguši pētījuma veicēji - Personu apvienība - SIA Civitta Latvija un UAB Civitta:
Indivīda atalgojumam jābūt tieši saistītam ar viņa sniegumu. Jo lielāka atbildība, jo lielāks atalgojums. Atalgojumam jābūt konkurētspējīgam ar salīdzināmu privātā sektora uzņēmumu tajā pašā nozarē. Atlīdzībai jābūt samērīgai ar uzņēmuma iespējām, lai tā nekļūtu par slogu uzņēmumam.
