Latvijā: NEPLP neapmierina naudas sadale 1 komentāri
 
Latvijā

NEPLP neapmierina naudas sadale

 
Svarīgi pārrunāt ar politiķiem un precizēt valsts finansējuma piešķiršanu un kritērijus sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai, uzskata NEPLP locekļi – (no kreisās) Gunta Līdaka, Ieva Beitika, Patriks Grīva, Ivars Āboliņš un padomes priekšsēdētāja Dace Ķezbere / F64

Jaunajam Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) sastāvam izdevies noregulēt saspringto situāciju Latvijas Radio (LR). Citās padomes atbildības jomās gan risināmu jautājumu netrūkst: gan tiesvedības autoratlīdzību pārkāpumu dēļ, gan pašreizējie finansējuma piešķiršanas principi sabiedriskajam pasūtījumam, kas padomi noliek ķīlnieka lomā.

Situācija LR ir uzlabojusies - gan kolektīva noskaņojuma, gan atlīdzības ziņā, preses konferencē pauda atbildīgais par LR Ivars Āboliņš. Pašlaik valde gan sastāv tikai no viena cilvēka - tā ir Sigita Roķe. Sākotnēji viņai bija uzdots līdz 1. aprīlim pabeigt funkciju auditu, taču šobrīd termiņš pārbīdīts līdz 1. jūnijam, jo kļuvis skaidrs, ka tik ātri tas nav izdarāms: diemžēl ne atlaistais LR valdes priekšsēdētājs Aldis Pauliņš, ne otrs valdes loceklis Uldis Lavrinovičs šo darbu nebija pat uzsācis. I. Āboliņš norādīja, ka S. Roķe, kurai pārbaudes termiņš beigsies 2. maijā, tuvākajā laikā paredzējusi izdot prokūru LR finanšu direktoram Jurim Gavaram, lai viņš pilnvērtīgi varētu īstenot LR valdes uzdevumus. Konkurss uz divām vai trim LR valdes locekļu vietām tikšot rīkots, ņemot vērā S. Roķes lēmumu un viņas darba izvērtējumu.

Viens no aktuālākajiem jautājumiem, kas jārisina NEPLP un LTV, ir autortiesību maksājumi Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūrai/Latvijas Autoru apvienībai (AKKA/LAA). Tiesāšanās ilgst jau kopš 2005. gada. Šobrīd Augstākā tiesa ir pieņēmusi spriedumu par periodu no 2005. līdz 2008. gadam, lemjot, ka prasīto nepilna 2,1 miljona latu vietā LTV ir jāmaksā nepilni 650 000 eiro. «Tiesvedība ir dalāma trijos posmos, no tiem pirmais ir noslēdzies, taču aktualizējas jautājums par nākamo - no 2008. līdz 2013. gadam. Ceram, ka izdosies vienoties ar AKKA/LAA par maksājumiem bez tiesas procesa,» akcentēja atbildīgā par LTV Ieva Beitika. Patlaban joprojām notiekot tiesvedība par laika periodu no 2013. līdz 2016. gadam, kur LTV nepiekrīt AKKA/LAA vienpusēji aprēķinātajam mūzikas apjomam LTV programmā, kā arī nepiekrīt noteiktajai ieņēmumu bāzei, no kuras tiek aprēķināti autortiesību maksājumi. Summu vajadzētu noteikt samērīgi - turklāt visiem medijiem pēc vienādiem principiem. Būtiski ir stiprināt vietējā satura veidošanu, bet tagad liela daļa līdzekļu «aiziet tam garām», uzsvēra I. Beitika.

Runājot par kopējo finansējumu sabiedriskajam pasūtījumam, Gunta Līdaka to nodēvēja par «visnotaļ aizraujošu mantojumu». No vairāk nekā 18 miljoniem eiro - LR aiziet 5,1 miljons eiro, LTV - 11,5 miljoni, bet komercmedijiem - gandrīz 2 miljoni. «Komercmediji ir tiesīgi saņemt 15% no sabiedriskā pasūtījuma, taču šobrīd tie ir 11%, un no šīs summas patiesībā saturam paliek tikai 5%, jo pārējais tiek samaksāts par virszemes apraidi,» teica G. Līdaka, piebilstot, ka jāpanāk, lai šo naudu tomēr piešķirtu saturam. NEPLP locekle izteica vēlēšanos turpmāk ar sabiedrisko pasūtījumu saistītos jautājumus risināt NEPLP ietvaros, nevis Saeimā. Lai nauda ienāktu NEPLP budžetā, nevis kur citur. Šogad gan elektroniskie, gan citi mediji varēs piedalīties vairākos projektos, kas nāks no trim dažādiem fondiem: no sabiedriskās integrācijas - 161 700 eiro, kultūrkapitāla - 490 000 eiro, atsevišķi vēl Latgales reģionam - 171 000 eiro, valsts reģiona attīstības - 300 000 eiro.

I. Āboliņam bija iebildumi pret to, kā finansējums piešķirts Re:TV un TV 24. Tas darīts, pildot Saeimā jau iepriekšpieņemto lēmumu par sabiedriskā pasūtījuma daļas nodošanu komerctelevīzijām raidījumu veidošanai un izplatīšanai, lai nodrošinātu nacionālā kultūras mantojuma saglabāšanu Latvijas simtgades kontekstā. «Tuvākajā laikā plānojam diskutēt ar politiķiem, kā šo situāciju mainīt, lai nenonāktu šādā «ķīlnieka lomā», ka nevaram rīkoties citādāk. Galu galā - nevar sadalīt to, kas ir sadalīts pirms tevis,» sacīja I. Āboliņš, uzsverot, ka svarīgi pārrunāt un precizēt valsts finansējuma piešķiršanu un kritērijus.

Patriks Grīva, kurš atbild par komercradio, vēl informēja, ka 30 000 eiro no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tiks piešķirti multimediālas latviešu populārās mūzikas platformas izveidei. Nolikums būšot gatavs jau aprīlī, un pretendenti varēs pieteikties konkursam.



Komentāri [1]
#
Raimonds 28.marts 2017 9:43 atbildēt
Kad NEPLP pārtrauks cenzūru Latvijā? ... kāpēc Latvijas iedzīvotājiem ir liegts skatīties veselu virkni Krievijas TV kanālu? ... kāpēc mūsu kliķe tā baidās no informācijas? ... vai tāpēc, ka tā parāk disonē ar mūsu politiķu regulārajiem meliem?
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *

Skaistuma pasaule

 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers