Kā liecina a/s BDO veiktais pētījums, tad Latvijā ir augstākās nekustamā īpašuma nodokļu likmes Baltijā. Lielākā daļa Lietuvas iedzīvotāju par mājokli nodokli nemaksā – ar nekustamā īpašuma nodokli apliek tikai dārgus mājokļus. Igaunijā ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek nedz apbūves zemi, nedz ēkas un būves, nedz zemi zem dzīvojamajām mājām. Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild a/s BDO Latvija partneris, nodokļu konsultants Jānis Zelmenis.
- Ļoti daudzus šokēja ziņa, ka privātpersonām Igaunijā nav jāmaksā tik lieli nekustamā īpašuma nodokļi kā Latvijā?
- Man interese salīdzināt nekustamā īpašuma nodokļus parādījās visai spontāni. Līdz šim ar to saskāros visai maz, bet pagājušā gada vasarā paņēmu kredītu un iegādājos visai lielu dzīvoklī Rīgā. Saplānoju līdzekļus pirmajam maksājumam. Pirmo iemaksu veicu, un bankā, kopā ar notāru parakstot papīrus, notārs man saka: «Zelmeņa kungs, te ir vēl jāsamaksā 9300 eiro liela nodeva par reģistrāciju zemesgrāmatā!»
Es visu saprotu, bet gandrīz 10 000 eiro tikai par to, lai manu pirkumu ieraksta zemesgrāmatā, ir par daudz! Cik ilgi un daudz man ir jāstrādā, lai nopelnītu 10 000?
Gandrīz 10 000 eiro tikai par vienu ierakstu!
Vari atteikties maksāt, bet tad nereģistrēs!
Mani pārņēma netaisnīguma sajūta. Novērtējiet iekasētās naudas apjomu un reālo saņemto pakalpojumu! Laiks, kas man vai jebkuram citam ir jātērē, lai tiktu pie 10 000, un nozare, kas iekasē 10 000 par vienu ierakstu datubāzē. Tad es sāku domāt. Kas tā par naudas izgrābšanu? Kā ir citur?
Kopumā Baltijā no visiem valsts un pašvaldību budžeta iekasētajiem nodokļiem nekustamā īpašuma nodokļa nozīme nav ļoti iela. Pret kopējo iekasēto nodokļu ienākumiem Lietuvā nekustamā īpašuma nodoklis 2016. gadā bija 1,25%, Igaunijā 2016. gadā tie bija 0,77%, bet Latvijā 2,28%. Latvijā 2016. gadā nekustamā īpašuma nodokļu kopsumma bija 220 miljoni eiro, no tiem vairāk nekā pusi iekasēja Rīgā.
Secinājumi, kurus ieguvām BDO veiktajā pētījumā par nodokļiem Baltijas valstīs, liecina, ka Latvijā ir visplašākais ar nekustamā īpašuma nodokli apliekamais objektu loks. Latvijā ir augstākās nekustamā īpašuma nodokļu likmes Baltijā. Lai gan Latvijā pastāv atbrīvojumi no nekustamā īpašuma nodokļa, taču tie ir mazāki salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm.
Lietuvā nekustamā īpašuma nodokļa apliekamo objektu loks ir līdzīgs kā Latvijā, nekustamā īpašuma nodokļa likmes līdzvērtīgas, tomēr zemākas par Latvijas likmēm. Taču lielākā daļa Lietuvas iedzīvotāju par mājokli nodokli nemaksā - ar nekustamā īpašuma nodokli apliek tikai dārgus mājokļus. Lietuvā par dzīvojamo māju vai dzīvokli vienai ģimenei, ja tā cena nepārsniedz 220 000 eiro, nekustamā īpašuma nodoklis nav jāmaksā vispār. Nodokli rēķina no piecu gadu vidējās kadastrālās vērtības, un tas jāmaksā tikai no tās kadastra cenas daļas, kas pārsniedz 220 000 eiro vienai ģimenei vai 286 000 eiro daudzbērnu ģimenēm.
Savukārt Igaunijā ēkas un būves neapliek ar nekustamā īpašuma nodokli vispār. Igaunijā ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek arī iedzīvotāju apbūves zemi līdz 1500 kvadrātmetriem. Igaunijā nekustamā īpašuma nodokļa likme ir viena no zemākajām Baltijā. Igaunijā ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek arī zemi, uz kuras nedrīkst veikt saimniecisko darbību, zemi zem dzīvojamajām mājām u.c.
Beigu beigās es salīdzināju, kas ir jāmaksā mums un citās Baltijas valstīs. Pērkot dzīvokli par 600-700 tūkstošiem eiro, Rīgā reģistrācijas maksa būs 2% no pirkuma summas, Tallinā - 0,5%, Viļņā - 0,8%.
Savukārt, ja dzīvoklis ir lētāks, aptuveni 100 000 eiro, tad Rīgā par dzīvokļa reģistrāciju būs jāsamaksā 2000 eiro, Tallinā 1300, bet Viļņā nedaudz virs 500 eiro. Par šādu dzīvokli pēc tam nedz Viļņā, nedz Tallinā nekustamā īpašuma nodokļi vispār nebūs jāmaksā, bet Rīgā tie būs 400 eiro katru gadu ar noteikumu, ja kadastrālā vērtība nekāps un pircējs ir Rīgā deklarējies. Taču kadastra vērtība nav atkarīga no ekonomikas.
- Mums ir netaisnīga nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas sistēma. Ja kādā apkārtnē notiek vairāki darījumi ar nekustamo īpašumu par ļoti lielām summām, tad šādi darījumi tiek attiecināti uz visu apkārtējo teritoriju, nevērtējot nedz darījumu raksturu, nedz esošo ekonomisko situāciju. Tā tad būs «tirgus cena», no kuras rēķinās kadastra cenu.
- Jā! Kadastra vērtību nosaka līdzīgi darījumi tuvā apkārtnē. Ja būdiņai blakām ir pils un kāds to trīs reizes nopērk un pārdod tā, ka darījumu vērtība spekulatīvi pieaug, tad būdiņas kadastra cena rausies līdzi pilij, lai gan būdiņas vērtībai un ekonomiskajai izmantošanai ar pils cenas pieaugumu nav nekāda sakara. Būdiņa - kāda bija, tāda palika. Ja cilvēkam ir divi īpašumi, tad viņš ir slazdā. Cilvēks nevar deklarēties divās vietās. Lielai daļai Latvija iedzīvotāju bez dzīvokļa pilsētā vēl ir no senčiem mantotā māja laukos. Tie, kas jau dzīvo, piemēram, Londonā, arī nevar deklarēties nevienā no Latvijas īpašumiem. Ārzemēs esošos pašvaldības notver savos slazdos un liek maksāt nodokļus pēc visaugstākās likmes.
Ja šādu īpašumu tuvumā kāds superbagātnieks, tikai viņam saprotamu iemeslu dēļ, sāks īpašumus turpu šurpu pārdot, raujot uz augšu kadastra cenu, tad īpašumu vērtība uzlēks un aizbraukušais ir dubultā slazdā. Nevar deklarēties un nesaproti, par ko jāmaksā pat Londonai nereāla summa. Aizbraukušie atteiksies no īpašuma un saraus saites ar Latviju.
Varbūt galvenais mērķis ir pēc iespējas lielākas naudas iekasēšana, bet tad kādā brīdī politiķi pamostas un pamana - desmit procentu iedzīvotāju jau ir aizbēguši.
- Publika pieņēma šādu principu, jo uzskatīja, ka spekulanti ir jāsoda. Lai bagātie arī raud. Taču tagad tas atsaucas uz ikvienu.
- Manā gadījumā Rīgas pašvaldība ir noņēmusi aizsargājošos ierobežojumus, ja īpašnieks nav deklarējies. Es nekavējoties piedeklarējos. Pirmajā gadā man bija jāsamaksā 2000 eiro liels īpašuma nodoklis. Pirmajā gadā tikai nodevās un nodokļos kopumā samaksāju teju vai 12 000. Par ko? Tas man ir neatbildams jautājums.
Es nekavējoties deklarējos īpašumā un sāku domāt, bet kā ir citās ES valstīs?
Kādreiz augstskolā mācījos ekonomikas teoriju. Tajā ir teikts, ka ir jānodala zeme un būves, kuras kalpo kā ražošanas vai kā peļņas līdzekļi, no zemes un būvēm, kuras neizmanto peļņai. Tad ir normāli, ka ar nodokļu palīdzību tiek veikta ienākumu līdzsvarošana. Zeme var būt gan pamatlīdzeklis, gan spekulāciju līdzeklis. Ja zeme tiek izmantota kā specifisks pamatlīdzeklis, tad par to ir jāmaksā neliels nodoklis. Tas ir tāds specifisks ienākuma nodokļa atvasinājums.
- Pirms dažiem gadiem nekustamo īpašumu spekulantiem izdevās panākt, ka tiek atļauta Šengenas uzturēšanās atļauju tirdzniecība, komplektā ar nekustamā īpašuma pirkumu. Līdz ar to Latvijā nekustamos īpašumus iepirka krievu, ukraiņu un citu bijušo PSRS republiku oligarhi. Taču, tiklīdz ģeopolitisko procesu iespaidā Šengenas uzturēšanās atļauju tirdzniecība tika nedaudz piegriezta, liela apmēra darījumu skaits saruka katastrofāli. Taču Šengenas uzturēšanās atļauju tirdzniecības laikā uzdzītās īpašumu cenas tagad ir «tirgus cenas», kas tagad, ar vairāku gadu nobīdi, parādās kadastrā.
- Pašlaik ir ļoti maz darījumu. Kadastrs lēni ieskrienas un tad ilgi paliek augstā līmenī. Arī tad, kad lielie darījumi sen vairs nenotiek. Šengenas uzturēšanās atļauju bums bija pirms diviem gadiem. Par to tagad piestāda rēķinus visiem, kas uz to nepelnīja. Mežaparks un Jūrmala ir viskliedzošākie piemēri.
- Manuprāt, šādi izpaužas valdošās koalīcijas politika. Ir pārāk ilgi gaidīts, kamēr tirgus nodalīs bagātos no nabagajiem. Tāpēc ir iedarbināts mehānisms, lai ar valsts varas instrumentu palīdzību īstenotu segregāciju, izsvēpētu latviešus no Jūrmalas…
- …un no viņu senču īpašumiem laukos, kuros viņi cer dzīvot vecumdienās.
- Manuprāt, valsts darbojas kā jaunbagātnieku šķiras reketieris.
- Pie varas esošie ir labi apguvuši un tagad praksē īsteno marksisma-ļeņinisma pamatus. Ko mācīja Ļeņins? Kas viņa definējumā ir valsts? Valsts ir apspiešanas instruments valdošās elites rokās!
- Latvija it kā ir demokrātiska valsts, it kā valsts pārvaldei vajadzētu darboties sabiedrības vairākuma svarīgākās interesēs.
- Vajadzētu! Bet tam vairākumam ir jābūt pietiekami uzstājīgam, lai vēlēšanās ar savu izvēli kaut ko pateiktu.
Latvijas pašreizējās elites ideoloģijas pamatprincips - mēs dzīvojam, nevis lai realizētu savas, bet lai īstenotu svešas - ārvalstu investoru - intereses. Novērtējiet, cik ietekmīga Latvijā ir tā sauktā Ārvalstu investoru padome! Visi ar ekonomiku saistītie likumi ar to tiek saskaņoti. Ministri atskaitās šai padomei, it kā tikai tieši tai būtu padoti.
- Labi! Tad izbeidzam Latvijas ekonomiku un tautsaimniecību pielāgot tikai ārvalstu investīciju piesaistei.
- Pareizi! Ir jārada tādi nosacījumi un apstākļi, lai ikvienam Latvijā būtu prieks un vēlme nodarboties ar biznesu. Ja pašiem būs prieks un vēlme, tad nāks arī citi.
Pašlaik valdība aizņemta tikai ar vienu domu: jāizgudro brīnuma likums, lai te ienāktu ārvalstu investori. Ir veltīgi cerēt, ka atnāks nezināmi investori, lai mums celtu labklājību. Labklājību būs jāceļ mums pašiem.
Es veicu vienkāršu analīzi. Kā iestāšanās ES sekmēja valstis, kuras ES uzņēma 2004. gadā? Maltā IKP ir par 30-40% augstāks nekā Latvijā. Poļiem veicās izcili. Viņi nepazaudēja daudz iedzīvotāju. Vislielākais iedzīvotāju skaita zudums ir Latvijā un Lietuvā. Valsts, kurai būtu jālīdzinās, ir Spānija, kas spēja parādīt piemēru, kā izkļūt no nabadzības un stabilizēt ekonomikas līmeni ilgtermiņā.
Arī Dienvidkoreja, Singapūra u.c. valstis spēja vienas paaudzes laikā gūt lielus panākumus. Savukārt mēs no neatkarības atgūšanas laika jau esam nodzīvojuši vairāk nekā vienu cilvēku paaudzi. Tas ir pietiekami ilgs laiks, lai saprastu kopsakarības.
- Latvijas Banka un pat Finanšu ministrija ir sapratušas, ka nevajag aplikt ar ienākuma nodokli reinvestētu peļņu. Tad investīcijas nāks!
- Vai kāds ir uzrunājis reālus investorus? Kurā vietā investīciju galvenā izvēle ir nodokļu režīms? Ir divdesmit valstis, kurās vispār nodokļi Eiropas izpratnē nav jāmaksā. Kāpēc ar beznodokļu politiku Niue vai Vanuatu nav tikušas pie vērā ņemamas labklājības? Vācijā investori vēlas iespiesties, lai gan nodokļi tur ir ļoti lieli. Kāpēc cilvēki raujas investēt valstīs ar lieliem nodokļiem?!
Investē tāpēc, ka ir tirgus. Krievija! Ķīna! ASV! Tur ir tirgus! Tur ir, kur biznesam izvērsties. Ir infrastruktūra, kas izpaužas kā pieejams un izglītots darbaspēks. Nodokļu likmju lielums ir tikai ceturtā vai pat sestā pozīcija, ja ir plānots investēt desmit vai vairāk miljonu. Pie lielām investīcijām nodokļiem nav lielas nozīmes, svarīgākais, lai būtu bizness.
- Vai šādi apstākļi ir Latvijā?
- Visa atraktivitāte pēdējo 25 gadu laikā izplēnēja. Cilvēki aizbrauc, nav atraktīva biznesa iespēju. Tāpēc jāstrādā ir pašiem.
- Varbūt iecerētā ienākuma nodokļa samazinājums būs tas magnēts, kas pārplūdinās Latviju ar ārvalstu investīcijām?
- Ja samazinās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi Finanšu ministrijas iecerētajā apmērā, tad tiem, kam alga ir tuvu minimālai un daudz apgādājamo, neto alga vispār nepieaugs. Šai nodarbināto daļai arī darbaspēka izmaksa nesamazināsies. Savukārt citiem - tiem, kam algas ir vairāki tūkstoši mēnesī, ieguvumi būs nozīmīgi. Piedāvātā reforma ir ciniska ņirgšana par trūcīgajiem, jo tie neko neiegūs.
- Vai tu nebaidies tā skarbi kritizēt varas elites ieceres?
- Mans ikdienas darbs ir nodokļu plānošana. Es varu brīvi izteikties par sociālām un aktuālām tēmām, jo valsts ir mans klients tikai retos gadījumos. Tā kā man nav verdziskas atkarības no valsts kā lielāka klienta, tad varu izteikties brīvi. Par saviem klientiem es nediskutēju un neizsakos.
- Kāda tad ir izeja?
- Ievilkt elpu un pateikt: «Stop!» Saprast, kas bija atbildīgi gan par nabadzības un nevienlīdzības pieaugumu, gan par emigrācijas veicināšanu. Nebalsojam par tiem. Balsojam par tiem, kas nav atbildīgi par šā laika negatīvajām sekām.
- Par ko tad balsosim? Pirms vēlēšanām valdošās koalīcijas partijas atkal histēriski kliegs: «Krievi nāk!» un tauta atkal par viņiem nobalsos.
- Diemžēl Latvijas t.s. nacionālisti darbojas tikai atļautā koridora robežās un pat soli nespers tālāk. 16. martā viņi uztaisa maskarādi un drusku paskandalē. Kad ir reāli jāaizstāv latviešu tautas vairākuma intereses, lai nebūtu jāmeklē darbs un maize svešās zemēs, viņu balss nav dzirdama. Viņi ar ierautām astēm noslēpjas, lai viņus neviens nepamana un neizlaiž pat pīkstienu.
Manā skatījumā, tas ir pērkams, manipulējams un vadāms politisks spēks, kuram nav nekāda sakara ar latviešu tautas vairākuma ekonomiskajām un politiskajām interesēm. Tā ir kliķe, kas apkalpo tikai noteiktus pasūtījumus, lai mēs tikai gremdētos pagātnē un nedomātu par to, kā radīt un nodrošināt mums visiem pieņemamu nākotni.
Manuprāt, lielākā Latvijas problēma ir tā, ka Latvija ir sašķelta gan nacionāli, gan arī sociāli. Mums nav visu sabiedrību vienojošas idejas. Pamanāms ir tikai pretnostatījums latvieši - krievi un lēnām augošais pretnostatījums nabagie un bagātie.
Ikvienam ir pēdējais laiks sākt uzdot vienkāršu jautājumu. Kādas ir latviešu tautas vairākuma ekonomiskās intereses? Vai tad mūsu visu interesēs ir radīt Latvijā apstākļus, ka šeit var dzīvot palikt tikai tie, kas apkalpo superbagātos, bet pārējiem ir jāizbrauc? Tuvojas mūsu valsts simtgade, un to var izmantot, lai izanalizētu pieļautās kļūdas un beidzot noformulētu kopējās ekonomiskās intereses. Pašlaik gan izskatās, ka elites vairākums simtgadi vēlas izmantot, lai pēc iespējas vairāk pakamptu no kopējās kases.
