Saeimā vakar pulcējās liels daudzums ar dzīvniekiem saistītu cilvēku – audzētāji, ārstētāji, glābēji, nodarbinātāji –, virzot savas iniciatīvas un apkarojot citu iesniegtās. Pagaidām rezultāts ir par labu klasiskajam cirkam un veterinārārstiem.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas dienaskārtībā vakar bija divi svarīgi jautājumi - klasiskā cirka faktiska likvidācija ar dzīvnieku izmantošanas aizliegumu un jucekļa izraisīšana suņu čipēšanas sistēmā, atļaujot šo manipulāciju veikt jebkuram. Abas ierosmes komisijā tika izbrāķētas, tomēr priekšā vēl balsojums Saeimas sēdē, un situācija var mainīties. Deputātu domas dalās.
Pirms sēdes pie Saeimas ēkas dažus plakātus parādīja cirka aizstāvji. Zvērus nerādīja. Rīgas cirkam nav nedz savas pastāvīgas trupas, nedz dzīvnieku un pat mājas lāgā vairs nav. Tomēr Latvijā joprojām ir cirka mākslinieki, un viņu skatījumā bez dzīvniekiem iztikt nevar, arī ceļojošajā cirkā. To viņi skaidroja komisijas sēdē. Cirka mākslinieku asociācijas pārstāvis Kristaps Pavlovs sacīja - ja ir bažas par labturību, vajag pastiprināt un kontrolēt prasības, nevis vienkārši aizliegt pasākumu, rīkojoties pēc principa: nav dzīvnieku, nav problēmu. Diskusijā iesaistījās arī vairāki deputāti. Jānis Urbanovičs tā dēvēto dzīvnieku draugu iniciatīvu, kas saņēmusi arī vairāku valsts institūciju piekrišanu, novērtēja kā «vēlmi uzspiest savu gribu, lai neviens neredz to, kas pašam nepatīk». Jāatgādina, ka Rīgas cirka beigas patiešām pietuvināja radikālo vegānu organizācija Dzīvnieku brīvība, sistemātiski traucējot izrāžu norisi. Arī vakar Saeimā organizācijas pārstāvim Aivaram Andersonam tika dots vārds īsam sprediķim. Un sacīja viņš: «Vai tādēļ mēs atguvām neatkarību, lai uz paverdzinātu būtņu rēķina smietos un izklaidētos!»
Tikmēr deputātam Anrijam Matīsam bija lietišķāka versija par dzīvnieku aizlieguma iemesliem. Patiesībā stāsts esot par Rīgas cirka ēku, un gan jau pēc pāris gadiem tur būs kazino. Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāve gan atgādināja, ka rosinātais aizliegums attiektos tikai uz savvaļas sugu dzīvnieku izmantošanu. Kādu vistiņu un sunīti drīkstētu. Taču jaunieceltā Rīgas cirka vadītāja Ināra Kehre jau pasolījusi cirku vispār bez dzīvniekiem - kā to grib Dzīvnieku brīvība un Kultūras ministrija. Tādējādi neatkarīgi no tā, kā deputāti lems Saeimas sēdē, maz ticams, ka Rīgas cirkā pārskatāmā nākotnē uzstāsies dzīvnieki. Jautājums paliek atklāts tikai par ceļojošajiem telšu cirkiem.
Pēc vakardienas komisijas sēdes optimistiskāk uz nākotni var skatīties veterinārārsti un viņu klienti. Arī trešajā reizē iecere, ka suņus drīkstētu čipēt jebkurš, ir noraidīta. Juridiskais birojs secinājis, ka deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums nedz veicinātu čipēšanu laukos, nedz mazinātu pakalpojuma cenas. Turklāt kaut kāda oficiāla kvalifikācija arī čipa ievadītājam - amatierim būtu vajadzīga. Būtisku argumentu deputātiem sniedza dzīvnieku patversmes Labās mājas vadītāja Astrīda Kārkliņa: komplikāciju gadījumos «labāk, ja līdzās dzīvniekam ir vetārsts, nevis apmācīts Jānis». Tomēr ir patversmes, kas dotu priekšroku apmācītam Jānim. Iespējams, tāpēc, ka šādi iespējams manipulēt ar dzīvnieku skaitu un pašvaldību maksājumiem. Ne visas patversmes pilda noteikumus un čipē savus iemītniekus. Ulubele to nedarot, Mežvairogi arī ne.
Taču iedzīvotāju vairākums ir apzinīgi, un pašlaik reģistrēto suņu skaits valstī jau pārsniedz 92 tūkstošus. Pieņemot, ka mūsu platuma grādos vidēji 7% iedzīvotāju ir suņi, to kopējais skaits varētu būt lēšams ap 150 tūkstošiem. Tātad reģistrēti jau vairāk nekā puse rējēju. Deputāta Līdakas raizēm nav pamata.
