Otrdiena, 25.jūlijs
Latvijā | 20.marts, 8:04
Ritums Rozenbergs

Prokurors kūda tiesnesi aizliegt liecību sniegšanu

Tā sauktajā Lemberga prāvā tiesas sēdes atsācis apmeklēt Ģenerālprokuratūras prokurors Juris Juriss. Viņa apmeklējuma mērķis kļuva saprotams piektdienas tiesas sēdes astoņpadsmitajā minūtē – panākt, ka tiesa aizliegtu Aivaram Lembergam sniegt liecības.

A. Lembergs kopš pērnā gada oktobra beigām liecina krimināllietā, kas tika aizsākta pirms 18 gadiem - 1999. gada maija beigās. Tā sākās ar dažiem iesniegumiem, taču šobrīd tiesā ir 225 sējumi un nezināms skaits sējumu Ģenerālprokuratūrā, kur it kā turpinās izmeklēšana t. s. Ventspils amatpersonu lietā.

Juriss atgriežas

Apsūdzību tiesā uztur četri prokurori. Pirmajās dienās, kad sāka sniegt liecības A. Lembergs, tiesas procesā piedalījās divi no viņiem, tostarp J. Juriss, bet no novembra sākuma līdz pat pagājušajai piektdienai A. Lemberga liecības fiksēja tikai viena prokurore Ilga Paegle. Pirmajās A. Lemberga liecību sniegšanas dienās J. Juriss bieži pārtrauca liecinieku, visādos veidos cenšoties panākt, lai tiesa aizliegtu liecību sniegšanu. Tomēr, vairākkārt apspriežoties, tiesa lēma ļaut A. Lembergam turpināt liecību sniegšanu. Savu nepanācis, J. Juriss tiesas sēdes pārstāja apmeklēt.

No novembra sākuma līdz pat pagājušajai piektdienai noritēja produktīvs darbs. Dienā A. Lembergs paguva liecināt vidēji par sešiem apsūdzībā inkriminētajiem lēmumiem. A. Lembergs pirms divām nedēļām tiesai atklāja, ka viņa liecības saistībā ar apsūdzībām par dalību Ventspils domes un Ventspils brīvostas valdes lēmumu pieņemšanā tuvojas noslēgumam. Tiesas sēdēs, kuras notika bez J. Jurisa līdzdalības vairāku mēnešu garumā, nekādi būtiski un ilgstoši strīdi par A. Lemberga liecību sniegšanu nenotika.

«Piekrītu prokuroram»

J. Jurisa parādīšanās tiesas zālē piektdienas rītā solīja, ka gaidāmi spraigi notikumi.

A. Lembergs paguva sniegt liecības precīzi divas minūtes. Tad viņu pārtrauca tiesnesis Boriss Geimans, norādot: «Priekš kam jūs lasāt apsūdzības? Runājiet pēc būtības. Lūdzu, atgādiniet, par kādu protokolu jūs runājat.» Pēdējais tiesneša teikums liecina, ka viņam kārtējo reizi bija pietrūcis spēka sekot liecībām līdzi. Tas prasa lielu koncentrēšanos, jo A. Lembergs sniedz liecības skrupulozi, precīzi un sistemātiski pēc apsūdzības.

A. Lembergs atgādināja, precīzi par kādu apsūdzības vietu viņš sniedz liecības. Tad tiesnesis pēkšņi sāka A. Lembergu mācīt, kā tieši viņam pieklātos sniegt liecības. Proti, apsūdzētajam esot tikai jāapstiprina vai jānoliedz sava dalība konkrētā sēdē un tas, ir vai nav viņš parakstījis lēmumu. Piedevām tiesnesis A. Lembergam strikti noliedza pieminēt apsūdzības tekstu. Noklausījies tiesneša norādes, A. Lembergs pieteica protestu par tiesas sēdes vadītāja rīcību. «Jūs faktiski sākāt manis nopratināšanu, kas ir pretrunā ar likumu,» teica A. Lembergs un aicināja tiesnesi atturēties no klajas naida un nepatikas izrādīšanas pret apsūdzēto.

Tad pēkšņi kājās pielēca J. Juriss un paziņoja, ka piesaka lūgumu piemērot apsūdzētajam procesuālās sankcijas, jo apsūdzētais bezierunu kārtībā nepakļaujoties tiesneša norādēm. Lai arī tiesnesis procesuālās sankcijas nepiemēroja, tomēr, reaģējot uz J. Jurisa teikto, izsaucās: «Jā! Pilnīgi piekrītu!»

Pēc nepilnu desmit minūšu strīda B. Geimans atļāva turpināt liecību sniegšanu, taču jau tiesas sēdes 18. minūtē strīds atjaunojās. J. Juriss paziņoja, ka «apsūdzētais neliecina par apsūdzību, bet vien par sev zināmiem faktiem, kuriem nav nekāda sakara ar apsūdzību».

Juridiski strīdi

Tā kā J. Juriss vairākus mēnešus nebija apmeklējis tiesas sēdes, viņš, visticamāk, nemaz nezināja, ka A. Lembergs sniedz liecības precīzi tikai un vienīgi par apsūdzībā sarakstīto.

Iedegās pamatīgs strīds par juridiskām niansēm. B. Geimans, solidarizējoties ar J. Jurisu, pauda, ka A. Lembergam neklājas liecināt par apsūdzībā minēto nodarīto «būtisko kaitējumu valsts un sabiedrības (sabiedriskajām) interesēm». Kā skaidroja J. Juriss, B. Geimanam piebalsojot, tas taču esot pašsaprotami - A. Lembergs ilgstoši - 16 gadu - esot piedalījies lēmumu pieņemšanā Ventspils domē un Ventspils brīvostas valdē, lemjot par viņam un viņa radiniekiem «pastarpināti» piederošām kompānijām. Tas arī esot tas nodarītais būtiskais kaitējums, par ko nav nepieciešams liecināt.

A. Lembergs un viņa aizstāve savukārt vērsa tiesas uzmanību, ka nav iespējams sniegt liecības par pieņemto lēmumu kopumu. Lai konstatētu materiālo ieinteresētību un būtisko kaitējumu, jāsniedz liecības par katru apsūdzībā pieminēto lēmumu. Viņi atsaucās uz Augstākās tiesas apkopoto judikatūru, no kuras izriet - lai personas vaina apsūdzībā pēc Krimināllikuma 325. panta tiktu pierādīta, jāpierāda ne tikai fakts, ka amatpersona ņēmusi dalību lēmumu pieņemšanā, atrodoties interešu konfliktā, bet arī tas, ka amatpersonai bijusi materiālā ieinteresētība, kuru realizējot caur dalību lēmuma pieņemšanā, nodarīts būtisks kaitējums valstij un sabiedrībai.

A. Lembergs vairākkārt atkārtoja, ka jau ir sniedzis liecības apsūdzības sadaļā par interešu konfliktu, pierādot, ka tāda nav bijis un nav varējis būt. J. Juriss savukārt tiesai bilda, ka A. Lembergam neesot tiesību tā runāt, jo apsūdzībā nekur neesot minēts, ka A. Lemberga un viņa radinieku īpašumtiesības daudzajos uzņēmumos apsūdzībā tiek pierādītas, balstoties uz Uzņēmuma reģistra un akcionāru reģistra datiem. Arī B. Geimans norādīja A. Lembergam, ka viņam esot jāliecina tieši tādiem vārdiem, kā teikts apsūdzībā. Proti, daudzie uzņēmumi A. Lembergam piederot «pastarpināti» caur citām kompānijām.

Pateicoties J. Jurisam, strīdi par šo un citām liecināšanas niansēm aizdegās vidēji ik pēc 15-20 minūtēm. J. Juriss tiesai paziņoja, ka viņš pie sevis reģistrējot visus A. Lemberga liecināšanas pārkāpumus. B. Geimans ik pa brīdim paziņoja, ka pilnībā piekrīt prokurora viedoklim. Nemitīgie J. Jurisa uzkurinātie strīdi noveda pie tā, ka piektdien A. Lembergs paguva liecināt tikai par pusotru lēmumu. Tiesas sēdes pēdējā stundā B. Geimans piedraudēja A. Lembergam, ka ir gatavs pieņemt lēmumu pārtraukt liecību sniegšanu. Tiesas sēdes noslēgumā B. Geimans negaidīti paziņoja: «Mēs varam secināt, ka apsūdzētais nevēlas ievērot tiesas sēdes priekšsēdētāja norādījumu un negrib sniegt liecības pēc būtības.»

Šāds tiesas paziņojums izklausījās dīvains arī tādēļ, ka kopš novembra sākuma, kad tiesas sēdes pārstāja apmeklēt J. Juriss, B. Geimans pret A. Lembergu ne tuvu nebija noskaņots tik agresīvi. Četrus ar pusi mēnešus tiesnesis ar lielāku vai mazāku interesi sekoja līdzi apsūdzētā liecībām, nedraudot un neizsakot būtiskus pārmetumus.

Dārgais Ģirts

Jāpiebilst, ka J. Jurisa pēkšņā ierašanās tiesas zālē sakrita ar diviem citiem pagājušās nedēļas zīmīgiem notikumiem.

A. Lemberga oponents politikā Ģirts Valdis Kristovskis paziņoja, ka startēs Ventspils pašvaldības vēlēšanās, bet portālā Pietiek.com parādījās informācija par kāda Ģirta Kristovska saraksti ar citu A. Lemberga oponentu - Šveices advokātu Rudolfu Meroni, kurš iecelts par arestētās mantas glabātāju krimināllietā.

No Pietiek.com publiskotās abu kungu sarakstes secināms, ka R. Meroni ir pat ļoti tuvās attiecībās ar Ģ. V. Kristovski. Pirmais pēdējo vēstulēs uzrunā vārdiem «Dārgais Ģirt». No publiskotās informācijas noprotams, ka priekšvēlēšanu kampaņā Ģirtam par finansējumu nebūs jāuztraucas, jo to nodrošinās arestētās mantas glabātājs un prokurora J. Jurisa protežē.

Pēdējo desmit gadu notikumi liecina, ka godīgā ceļā A. Lembergu politisko cīņu laukos uzvarēt nevienam nav izdevies.

J. Jurisa sadarbība ar A. Lemberga oponentiem politikā nav jaunums. 2012. gadā atklājās, ka prokurori piespēlējuši Zatlera Reformu partijas ministram Edmundam Sprūdžam krimināllietas materiālus. 2014. gada vasarā tika fiksēta J. Jurisa sadarbība ar Saeimas Krimināltiesību apakškomisijas priekšsēdētāju, Vienotības deputātu Andreju Judinu Kriminālprocesa likuma grozījumu virzīšanā cauri Saeimai, kuri bija paredzēti tieši t. s. Lemberga lietai. Šobrīd izskatās, ka J. Juriss grib panākt tiesā liegumu A. Lembergam liecināt, lai varētu pāriet pie debatēm, kur līdz pašvaldību vēlēšanām J. Juriss varētu atkārtoti stāstīt, kā A. Lembergs «izspiedis kukuli» no cietušajiem miljonāriem Valentīna Kokaļa, Vladimira Krastiņa un Aināra Gulbja, kā arī «pastarpināti», «caur .. kompānijām», atrodoties interešu konfliktā, ilgā laika periodā pieņēmis lēmumus Ventspils domē un Ventspils brīvostā.