Svētdiena, 22.oktobris
Latvijā | 20.marts, 18:50
Anita Daukšte

Augulis: Ceļu lietotāji jau samaksājuši, laiks labot

Par ceļu stāvokli un idejām to atjaunošanas finansēšanai, par Latvijas pasta darbību, nacionālās aviokompānijas darbību, lidojumiem uz Liepāju un perspektīvām lidostu attīstībā intervija ar satiksmes ministru Uldi Auguli (ZZS).

- Vissasāpējušākais jautājums, kas ir Satiksmes ministrijas pārziņā, ir nepietiekamais finansējums ceļu nozarei. Tai pašā laikā Ministru prezidents Māris Kučinskis nesola apmierinošu risinājumu, respektīvi, pietiekamu līdzekļu apjomu ceļu nozarei, pretstatot to citām vajadzībām valstī, piemēram, pensijām un no valsts budžeta finansēto iestāžu darbinieku algu palielinājumam. Kā jūs raugāties uz iespējām tomēr panākt ceļu nozarei nepieciešamo finansējumu?

- Ja skatās pēc loģikas un pēc tā, kā savulaik darbojās Autoceļu fonds, ko toreizējais premjers Einars Repše izjauca, tad problēma jau nepastāv no nodokļu ieņēmumu viedokļa: autoceļu lietotāji ar akcīzes nodokli degvielai jau samaksā to summu, kas ikgadēji būtu nepieciešama normālai ceļu infrastruktūras uzturēšanai, būvei un remontam. Tie ir 550 miljoni eiro, un ar tiem būtu pietiekami. Taču šobrīd ceļu nozarē no nodokļu ieņēmumiem kopā ar Eiropas Savienības fondu līdzekļiem nonāk 286 miljoni eiro, kas ir nepietiekami. Šai situācijā ir būtiski, kā premjers, kā Finanšu ministrija redz nodokļu sadalījumu, kādām vajadzībām tie aiziet. Mums nebūtu jālauza galva, kā nodrošināt autoceļu lietotājiem kvalitatīvus ceļus, ja viņu nodokļi nonāktu atpakaļ nozarē un tos attiecīgi izmantotu ceļu uzturēšanai. Tas dotu arī cilvēkiem pilnīgu skaidrību, kur tad viņu nomaksātie nodokļi paliek. Tad mums arī nebūtu jālauza galva par investīcijām no dažādiem fondiem, par aizņēmumiem ceļu būvei, jo visu segtu nodokļu ieņēmumi. Tad arī nebūtu jautājumu par tēmu, kas nupat izraisīja milzīgu ažiotāžu - par ceļu nozares finansējumu no privātajiem pensiju fondiem. Privātie pensiju fondi iegulda šobrīd naudu Āfrikā un nezin kur vēl, bet tā vietā varētu domāt, kā nodrošināt fondu ienesīgumu, investējot šeit pat - Latvijas ceļu infrastruktūrā.

- Jūsuprāt, ir iespējams nodrošināt šādu ieguldījumu ienesīgumu?

- Jā, līdzīgi kā privātās - publiskās partnerības projektos - izmantot šos līdzekļus, pakāpeniski atmaksājot un nodrošinot fondu ienesīgumu.

- Neesat saņēmis mājienus no bankām un banku lobija par to, ka mēģināt iegrābties viņu lauciņā?

- Mēs nekur nemēģinām iegrābties. Šo jautājumu bieži publiskajā telpā komentē cilvēki, kuri neko nesajēdz no tā, kur pensiju fondi investē līdzekļus - tie veido ieguldījumu portfeļus, investējot valstu parādzīmēs, uzņēmumu akcijās. Redzējām, ko nozīmēja krīzes - 2009., 2010. gada - ietekme - visu portfeļu ienesīgums nokritās ar mīnusa zīmi. 21. aprīlī Latvijas valsts ceļi rīkos konferenci, kur auditorkompānija KPMG Baltic gan prezentēs pētījumu par esošo situāciju nozarē, gan piedāvās risinājumus kontekstā ar akcīzes nodokļa izmantošanu ceļu finansēšanai, gan piedāvās arī citus finanšu risinājumus problēmai - aizņemšanos, citas investīcijas, iekļaujoties tā dēvētajā Junkera plānā.

- Kas tad būtu, jūsuprāt, labākais risinājums?

- Labākais risinājums ir autoceļu fonds, kur ir skaidri redzama naudas plūsma no nodokļu ieņēmumiem uz ceļu nozari. Ja to var realizēt, tad viss pārējais jau ir sekundārs.

- Finanšu ministrijas piedāvātais nodokļu reformu plāns kaut kādā mērā risina nodokļu ieņēmumu problēmu, kas palīdzētu ceļu nozarei?

- Pagaidām no pieejamās informācijas es neredzu, kā ar šādu plānu var tikt novirzīts lielāks nodokļu ieņēmumu daudzums ceļu nozarei. Valsts nozīmes ceļu remontam mēs patlaban izmantojam Eiropas Kohēzijas fonda līdzekļus, kuru pieejamība strauji noplaks 2019. gadā, savukārt grants un vietējo ceļu remontam tiek izmantoti valsts budžeta līdzekļi. Un valsts budžeta līdzekļu akūti nepietiek, jo lielākajai daļai vietējās nozīmes ceļu remonts nav veikts pēdējos 26 gadus.

- Cīņās ap ceļu finansējumu pavīdēja doma, ka varbūt ir jākļūst reālistiem un nav nemaz jāremontē visi ceļi, bet jāsamazina ceļu karte, jo iedzīvotāju skaits taču ir samazinājies un visu ceļu uzturēšana vienkārši nav ne rentabla, ne nepieciešama.

- Šogad Latvijas valsts ceļi veiks visu Latvijas ceļu un tiltu auditu. Par valsts nozīmes ceļiem skaidrība ir, nav vēl skaidrības par visu pašvaldību ceļiem un privātiem ceļiem. Ceļu tīkla audits ir nepieciešams, lai valsts kopā ar pašvaldībām varētu izvērtēt racionālu līdzekļu izmantojumu no ceļu slodzes un transporta plūsmas viedokļa. Šāds ceļu audits nav veikts kopš Latvijas valstiskuma atjaunošanas, un tas tiks izdarīts šī gada laikā, lai varētu plānot tālāko nozares attīstību.

- Vai rēķināties ar iedzīvotāju emocionālo reakciju, kuri teiks - Augulis mums ceļu likvidēja?

- Es ļoti labi saprotu cilvēku reakciju, arī baušķenieku reakciju uz nekvalitatīviem ceļiem. Arī šī ziema mūs nav lutinājusi - ceļinieki saka, ka šī bija tāda ziema kā četras, jo ļoti bieži ceļi sasala un atkusa, sagandējot segumu. Protams, cilvēki laukos ir sašutuši - viņiem taču jānokļūst uz darbu, iestādēm, bērniem uz skolu, dzīvniekiem fermās barība jāpieved…

- Izklausās jau ļoti pašsaprotami, bet man tomēr ir jautājums - kad jūs par šo tēmu runājat ar citiem valdības locekļiem - ka ceļiem ir vajadzīga nauda, tad tas ir tāds kā monologs, ko citi neuztver?

- Brīžiem jau liekas, ka es runāju monologu, it kā ceļu problēma attiektos vien uz Satiksmes ministriju, bet visiem citiem, valdībai, tas nav svarīgi. Jebkura nozare taču ir atkarīga no ceļu infrastruktūras, lai sniegtu valsts piedāvātos pakalpojumus.

No otras puses - problēma ir ielaista, gadu desmitiem nerisināta, un tagadējai valdībai to vienā mirklī, pat gada laikā, atrisināt arī būtu sarežģīti. Tomēr ir arī labas lietas - piemēram, ir panākts, ka naftas produktu akcīzes ieņēmumu pārpildes gadījumā nauda tiek novirzīta ceļiem. Tie bija 20-25 miljoni eiro pērn, šogad tie ir 10% no kopējā akcīzes budžeta, kas būs novirzīti reģionālas nozīmes ceļiem. Ir arī nolemts, ka daļa no Autoceļu uzturētāja peļņas atgriežas ceļu uzturēšanas tehnikas atjaunošanai. Tas ir solis pozitīvā virzienā, bet ar to ir par maz, lai aizpildītu bedri, kas pa gadiem ir uztaisīta aizvien lielāka.

- Ceļu būves izmaksas un darbu kvalitāte jums šķiet apmierinoša? Ceļu nozares konkurence pietiekama? Nereti gadās redzēt un dzirdēt, ka kvalitāti varētu vēlēties labāku.

- Konkurence pēdējo gadu laikā ir samazinājusies. Nozarē ir palikuši tieši tie, kuri būvē kvalitatīvāk. Ar katru gadu kvalitātes prasības ir augušas, un arī garantijas periods ir palielinājies līdz pieciem gadiem. Tās visas ir izmaksas, kas jāsedz uzņēmējam.

Kvalitātes pārbaudes arī regulāri notiek, un, pēc statistikas, varu teikt, ka kļūdas ir aptuveni 5% gadījumu. Tad tiek pieprasīta pārbūve vai - tiek samaksāti sodi. Latvijas valsts ceļi ir pieaicinājuši arī Eiropas Komisijas konsultantu, kompāniju Jasper, lai tā izvērtētu ceļu būves cenas, lai cena būtu atbilstoša situācijai tirgū. Ja vērtē salīdzinoši ar kaimiņvalstīm, pie mums ceļubūves cenas ir ļoti līdzīgas.

- Viens no jūsu pirmajiem soļiem satiksmes ministra amatā bija Latvijas pasta vadības nomaiņa. Esat šobrīd apmierināts ar tā darbu, nomaiņa attaisnoja cerības?

- Jā, vērtējot LP darbības rezultātus, var secināt, ka vadības darbības virziens ir pareizs. Gan attiecībā uz abonētās preses piegāžu laika paātrināšanu, gan uz darbības rādītāju paaugstināšanu, ir panākta vienošanās ar arodbiedrību par pakāpenisku algu palielināšanu, motivācijas programmu izveidi, lai pastā strādājošie, pastnieki būtu apmierināti ar sava darba piedāvātajām iespējām. LP ir nozīmīgi paplašinājis savu darbību paketi piegādē, izveidojis sadarbību piegādē ar Statoil. Šajā jomā pieaugums ir par 700%. Jaunā pasta vadība strādā ļoti mērķtiecīgi jaunos biznesa virzienos, ieviešot tādus dažādu apstākļu dēļ no aprites aizgājušus pakalpojumus kā eksprespasta pakalpojumi, abonētās preses piegādes paātrināšana, sīkpaku piegāde. LP kā eksprespasta piegādātājs ir 1. vietā Baltijā, 2. vietā Eiropā un 7. vietā pasaulē. LP ir kļuvis par vienu no lielākajiem loģistikas uzņēmumiem Latvijā - lielākais sūtījumu piegādātājs ar 40 miljoniem sūtījumu gadā. Tas ir milzīgs skaitlis.

- Airbaltic paziņojums par iekšzemes lidojumu atjaunošanu uz Liepāju izraisīja viedokļu vētru, ieskaitot tādus, ka tā ir naudas izbliešana tukšā gaisā. Kādas ir jūsu pārdomas šajā sakarībā?

- Jā, tika runātas visādas muļķības par priekšvēlēšanu periodu un tamlīdzīgi. Bet, ja pavērtē - turpat blakus Liepājai ir Palangas lidosta, un šos lidojumus neviens neapšauba, jo tie balstās uz komerciāliem principiem. Liepājas lidosta savukārt nav darbojusies gandrīz 10 gadus, lai gan tajā ir veiktas investīcijas, uzlabota gaisa satiksmes regulācija, veikti uzlabojumi pašā lidostā un lidlaukā. Protams, lidostai jāstrādā, lai nodrošinātu arī citu aviokompāniju klātbūtni, pievestu tranzītpasažierus uz Rīgas lidostu. Domāju, ka šos jautājumus var risināt uz komercpamatiem. Pēdējo gadu laikā Liepāja ir attīstījusies, attīstījusies ir ostas darbība, ar pilsētu ir prāmju satiksme, un ir visi priekšnosacījumi, lai attīstītos ne tikai Liepāja, bet viss Kurzemes reģions.

No uzņēmējdarbības viedokļa Rīgas lidostas priekšrocības ir jāizmanto - tā ir visattīstītākā lidosta reģionā, ar vislielāko savienojumu skaitu - arī Liepāju. Un tā tam jābūt.

- Visi rentabilitātes faktori ar šiem lidojumiem uz Liepāju ir izvērtēti?

- Lielākoties - jā. Bet, protams, viss būs atkarīgs no pasažieru plūsmām, kuras varam prognozēt, bet ne līdz galam. Ieguvums pat varētu būt lielāks, nekā sākotnēji plānots, jo aprēķini ir veikti ļoti pesimistiski.

- Airbaltic pēdējā laikā ir gan saņēmis jaunās Bombardier CSeries 300 lidmašīnas, gan atvēris jaunus galamērķus. Tai pašā laikā nākas dzirdēt, ka reisi tiek atcelti, gan to, ka jaunās lidmašīnas ilgstoši stāv remontangārā un kompānija pat ir spiesta iznomāt 2 Smartlynx lidmašīnas, lai nodrošinātu lidojumus. Vai veiksmes stāsts nav šajā gadījumā nedaudz pārspīlēts?

- Jebkurai jaunai tehnikai, lidmašīnai ir noteikts lidojumu skaits, cik ir jānolido, lai saņemtu no civilās aviācijas aģentūrām atļaujas veikt lidojumus dažādos laikapstākļos, gan arī ievērotu visas apkalpošanas procedūras. Šobrīd abas jaunās lidmašīnas ir nolidojušas pietiekamu lidojumu skaitu, lai būtu saņemtas visas atļaujas. Ministrs jau neiejauksies tajā, vai lidmašīnas ir gaisā vai uz zemes - situācija ar lidmašīnu atrašanos remontangārā ir to cilvēku lēmums, kuri reāli ar tām strādā. Taču kopumā var teikt, ka šo jauno lidmašīnu ekspluatācijas rādītāji ir ļoti labi. Šogad ir plānots saņemt vēl sešas CSeries 300 lidmašīnas, tā kā lidmašīnu aizstāšana un visu reisu nodrošināšana kļūs daudz vieglāka.

- Jautājums, kuru es tradicionāli uzdodu visiem satiksmes ministriem vairāku gadu garumā - kā sokas ar nacionālās aviokompānijas stratēģiskā investora meklējumiem?

- Šobrīd ir nolīgta starptautiska finanšu konsultantu kompānija Lazard Freres, kas veic potenciālo stratēģisko investoru meklējumus. Galvenais uzdevums šai kompānijai ir gādāt, lai stratēģiskā investora ienākšanā būtu nodrošinātas valsts intereses un aviokompānijas attīstība, saglabājot esošos lidojumus un lidostu Rīga kā bāzes lidostu, kā centrālo lidostu Baltijā. Lai valdība būtu droša, ka līdz ar stratēģiskā investora ienākšanu Rīgas lidosta un Airbaltic nostiprinās kā Baltijas valstu līderi aviopārvadājumu jomā. Šobrīd Airbaltic strādā labi, un tā ir jābūt arī turpmāk. Nacionālā aviokompānija pēc pamatkapitāla palielināšanas ir kļuvusi vēl vērtīgāka - tās finansiālā stabilitāte ir ļoti labā līmenī.

- Vai tagad, kad notikusi maiņa Tukuma lidostas vadībā un par tās stratēģisko investoru ir kļuvis valdības partiju sponsors uzņēmējs Raimonds Kisiels, jums ir pārliecība, ka šī lidosta varēs sākt darbu un pat konkurēt ar Rīgas lidostu?

- Zināmā mērā Tukuma lidosta var radīt konkurenci Rīgas lidostai. Taču aviopārvadājumu nozare attīstās strauji, un lidostām var būt pietiekami aviokompāniju - klientu, lai konkurences faktors nebūtu pārspīlēts. Rīgas lidostā jau arī ienāk virkne citu aviokompāniju, ne jau tikai Airbaltic tur strādā. Domāju, ka gadījumā, ja Tukuma lidosta šeit varēs atvest jaunu tūristu un uzņēmēju plūsmu - tas būs tikai pozitīvi.

Savukārt, kas attiecas uz politiku - ar politiskiem faktoriem lidostas darbību nenodrošināsi. Gan jau Tukuma lidostas investoram ir biznesa plāns, kā to attīstīt, piemēram, nodrošināt starptautiskās sertifikācijas prasības, lai lidosta var strādāt un ieguldījumi atmaksātos.

- Sakiet, jums bija pārsteigums, ka par vērienīgā Rail Baltica projektu atbildīgā RB Rail vadītāja Baiba Rubesa nonāca arī Latvenergo padomē? Tad ar Rail Baltic ir par maz darba?

- Pārsteigums jau ne, katram ir iespēja likuma atļautajos ietvaros piedalīties arī citā uzņēmējdarbībā. Ja Baiba Rubesa tiek galā ar saviem tiešajiem pienākumiem, tad kāpēc gan ne?

- Tad tiek galā ar saviem tiešajiem pienākumiem?

- Rail Baltica projekta realizācijā ir zināmas aizķeršanās, mēs gaidām tehniskos noteikumus, lai varētu sākt Rīgas dzelzceļa stacijas pārbūvi, lai nodrošinātu savienojumu ar Rīgas lidostu un stacijas izbūvi lidostā. Bet ceru, ka šī aizkavēšanās turpmāko darbību neietekmēs. Ja cilvēks var savienot divus darbus, tad viss ir kārtībā, bet, ja ne - tad būtu jāizvēlas.

- Sakiet, bet vai nebūs tā, ka jūsu pieminētais savienojums būs arī viss, kas tiks no vērienīgā projekta izbūvēts? Jo Polijas puses atklātais entuziasma trūkums neļauj tik drīz priekšstatīt jauko braucienu vilcienā no Rīgas līdz Berlīnei. Turklāt, vai Eiropas solītais finansējums «līdz 80%» nevar izrādīties, piemēram, 40%? Ko tad?

- Es kā satiksmes ministrs esmu parakstījis ar somiem, igauņiem, lietuviešiem un poļiem vienošanās un memorandus par projekta realizāciju. Līdz ar to es neapšaubu viņu gatavību tajā piedalīties. Es ceru, ka Eiropas Komisija un Eiropas Parlaments nemainīs savu redzējumu par projekta nepieciešamību un finansējumu, lai tas netiktu pamests pusratā. Turklāt es domāju, ka attiecībā uz finansējuma samazinājumu neviens neuzdrošināsies pieņemt tādus lēmumus, jo tas būtu pretrunā ar jau parakstītajiem dokumentiem.