Svētdiena, 19.novembris
Latvijā | 17.marts, 7:50
Ritums Rozenbergs, Uldis DREIBLATS

Zatlera "apvērsums" stutēts ar "oligarhu" krimināllietu, studentu nemieru organizēšanu

Šobrīd tikai retais vairs atminas, ka pirms Valda Zatlera izdotā Rīkojuma Nr. 2 jeb «apvērsumiņa» ne tikai bezprecedenta demonstratīvā veidā tika uzsākta šobrīd jau izgāzusies «oligarhu» krimināllieta, bet arī ar sorosiešiem saistīti cilvēki metās organizēt Latvijā līdz šim nebijušu pasākumu – studentu nemierus.

Studentu nemieri palika tikai idejas līmenī vairāku iemeslu dēļ, bet galvenokārt tāpēc, ka ar un ap t.s. oligarhu lietu radītā histērija liecināja - 10. Saeimas atlaišanai atbalsta pietiek arī bez tik radikāliem pasākumiem

Stāsts par studentu nemieru organizēšanu V. Zatlera atbalstam ir papildu arguments viedoklim, ka 10. Saeimas atlaišanas pasākums (tā kulminācija bija Rīkojums Nr. 2) ir pagaidām līdz galam nenoskaidrotas, slepeni organizētas ļaužu grupas sarīkots politiskais apvērsums, kas sākotnēji sazvērniekiem likās ļoti cerīgs (liela sabiedrības daļa to uztvēra ar sajūsmu; propagandas histērija sita augstu vilni), bet ilgtermiņā gaidītos rezultātus nedeva (11. Saeimas vēlēšanas politisko spēku samēru nemainīja pārāk būtiski, bet apvērsuma rezultātā radusies Zatlera Reformu partija ātri vien aizgāja «pa skuju taku»).

Tātad politisko vērtējumu V. Zatleram sabiedrība ir devusi, tomēr ļoti būtisks joprojām ir jautājums - kas tas bija par spēku, kas šajā pasākumā lika iesaistīties arī tiesībsargājošo iestāžu (KNAB, prokuratūras, tiesas) darbiniekiem?

Likme uz studentiem

2011. gada jūnijā, t.i., jau pēc tam, kad V. Zatlers bija pasludinājis Saeimas atlaišanu, zaudējis Valsts prezidenta vēlēšanās un par jauno prezidentu bija ievēlēts Andris Bērziņš, Neatkarīgajai izdevās atklāt slepeni organizētas sazvērnieku grupas mēģinājumus uzkūdīt studentus uz nemieriem V. Zatlera atbalstīšanai.

Pie Neatkarīgās žurnālistiem vērsās toreizējais Latvijas Studentu apvienības vadītājs, tagad Nacionālās apvienības politiķis Edvards Ratnieks un pastāstīja, ka Sorosa fonda cilvēki solījuši naudu par V. Zatlera atbalstīšanu. Šie cilvēki mēģinājuši pārliecināt, lai V. Zatlera atbalstam studenti rīkotu masu akcijas, un solījuši lielus labumus Studentu apvienības līderim, kā arī visiem tiem, kuri palīdzēs organizēt protesta pasākumus. Masu skatu dalībniekiem - potenciālajiem protestētājiem - solīta Sorosa fonda apmaksāta bezmaksas ēdināšana un dzirdināšana. Ietekmīgās studentu organizācijas vadītājam uzskatāmi arī demonstrēts materiālās labklājības līmenis, kāds varētu iestāties, ja viņš atbalstītu protestu organizētāju mērķus.

Ļoti būtiski ir tas, ka E. Ratnieks ar labumu solījumiem no sorosiešu puses uzrunāts jau dienu pirms V. Zatlera 28. maija (2011. gadā tā bija sestdiena) uzrunas par Saeimas atlaišanu. Tas liecina, ka lēmumu atlaist Saeimu tobrīd jau aizejošais Valsts prezidents nav pieņēmis vis «pēdējā brīdī», «pēc sarunas ar premjeru, Saeimas priekšsēdētāju un ģenerālprokuroru» vai kā savādāk, bet gan jau krietni agrāk - balstoties uz tobrīd vēl nezināmu politisku spēku lēmumu.

«Mazais apvērsumiņš»

Dienu pirms «Zatlera sestdienas uzrunas tautai» par Rīkojuma Nr. 2 izdošanu, tātad 27. maijā E. Ratniekam zvanījis kāds viņam pazīstams cilvēks no Rīgas Juridiskās augstskolas studentu pašpārvaldes. E. Ratnieks juties pārsteigts, kad paziņa viņu aicinājis nevis uz piektdienas vakara studentu pasākumu, bet gan piedāvājis ņemt dalību politiskos notikumos. Lai arī telefonā runājusi E. Ratniekam pazīstamā persona, tomēr fonā nepārprotami bijis dzirdams, ka sakāmo viņam uzcītīgi diktē kāds cits.

Zvanītāji apgalvojuši, ka Valsts prezidents V. Zatlers nākamajā dienā gatavojas veikt «mazu apvērsumiņu» un atlaist Saeimu. Savukārt E. Ratniekam piedāvāts uzstāties televīzijā uzreiz pēc V. Zatlera uzrunas. «Ideja bija tāda - jātaisa protesti un jāpadzen lielie oligarhi,» tā 2011. gada 27. maijā saņemto piedāvājumu Neatkarīgajai raksturoja E. Ratnieks divas nedēļas vēlāk.

«Viņi teica: «Tev iedos vietu,» ar ko es sapratu, ka iedos amatu. Es atbildēju, ka es tā nestrādāju. Tad man teica - mēs varētu taisīt dažādus plašus jauniešu un studentu protestus. Lai kalpotu tam mērķim, kāpēc Zatlers it kā atlaidīs Saeimu. Sorosa fonds visu nodrošinās un baros, un visu kaut ko darīs, lai tikai mēs tur ejam un protestējam,» sarunas būtību atstāstīja E. Ratnieks. «Pirmajā momentā man bija šoks, ka mani mēģina nopirkt ar kaut kādiem amatiem, kaut kādu iespēju parādīties televīzijā; ka sola kaut kādus atbalstītājus no ārpuses,» stāstīja E. Ratnieks.

Par runātāju nodomu nopietnumu E. Ratnieks pārliecinājies jau nākamajā dienā, kad V. Zatlers tiešām ierosināja Saeimas atlaišanu. Bet vēl pēc dienas (t.i., pirmdien) telefona zvans atskanējis atkal. Šoreiz zvanītājs bijis kāds Jānis no Rīgas Juridiskās augstskolas. Zinot, ka Rīgas Juridiskā augstskola ir Sorosa fonda dibināta un finansēta struktūra un ņemot vērā iepriekšējā sarunā minēto, ka Sorosa fonds gatavs ēdināt un dzirdināt protestētājus, E. Ratnieks šo zvanu uztvēris ļoti nopietni.

Jānis «prasīja, vai es neesmu pārdomājis. Droši vien tas bija domāts tā - vai es tagad saprotu, ka tas, ko viņi runā, ir nopietni, pa īstam. Ka viņi nav nekādi viltvārži, ka tas, ko viņi iepriekšējā sarunā minēja, tas arī notika, līdz ar to nav nekāda pamata viņiem neticēt. Es pateicu, ka tā nav telefona saruna», tolaik atcerējās E. Ratnieks.

Ieraksti neizdzēšami

Abi norunājuši satikties otrdien kādā Doma laukuma kafejnīcā. Ņemot vērā, ka iespējami jauni pārsteigumi, E. Ratnieks uz šo sarunu devās, bruņojies ar diktofonu un citām fiksējošām ierīcēm.

«Saruna bija par plašu tēmu loku. Runājām par iespējamiem jauniem politiskiem spēkiem, partiju reitingiem, par atlaisto Saeimu. Jānis teica, ka viņi mēģinās pierunāt Valsts prezidentu, lai viņš darītu vēl radikālākas lietas. Tika saukti uzvārdi, tika norādīti visu partiju, kuras pārvarējušas 5% barjeru, patiesie finansētāji,» stāstīja E. Ratnieks.

Jānis parādījis vērā ņemamu kompetenci politiskajos jautājumos. Jau tobrīd, kad vēl pat nebija zināmi Valsts prezidenta vēlēšanu rezultāti, Jānis spriedis, ka tiks organizēts jauns politisks spēks V. Zatlera vadībā, bet nav zināms - vai V. Zatlers ies kopā ar Vienotību vai ne. Jāņaprāt, Vienotībai būtu jāiet kopā ar Saskaņas centru, kurš ārkārtas Saeimas vēlēšanās dabūs daudz vietu. Kad E. Ratnieks iebildis, ka šāda koalīcija varētu izskatīties pēc spļāviena vēlētāju sejās, Jānis pastāstījis: «Pēc kādiem diviem mēnešiem no Briseles atnāks direktīva ieviest abas valodas.» Jānis arī prognozējis, ka no šīs direktīvas pildīšanas praktiski nebūs nekādu izredžu izvairīties.

Naudas žūksnis

Savu lomu pēdējā laika notikumos Jānis raksturojis ar šādiem vārdiem: «Pieslēdzos kā propagandas aparāts,» jo V. Zatleram nav ne partijas, ne viņš var noalgot «savu Stendzenieku». Tāpat Jānis stāstījis, ka ir pielicis lielas pūles, lai pārliecinātu Vienotības vadītājus par atbalstu Saeimas atlaišanai: «Braucu ar taksometru no Igaunijas un visu ceļu zvanīju visiem pēc kārtas - sākot ar Dombrovska preses sekretāru, beidzot ar Āboltiņu - un skaidroju, ka tā vajag. Izklausījās tā, ka viņa sāks raudāt.»

Rēķinu par kafiju Jānis no Rīgas Juridiskās augstskolas samaksājis, izvelkot ļoti lielu naudas žūksni un no tā izņemot vienu banknoti. «Acīmredzot gribēja parādīt, kā arī es varētu dzīvot,» secināja E. Ratnieks un piebilda, ka savu rēķinu apmaksājis pats ar debetkarti.

Īsts apjukums

Neatkarīgās publikācija (Izgāžas vervēšana Zatlergeitas atbalstam, 2011. gada 15. jūnijs) radīja nebijušu apjukumu Sorosa fonda darbiniekos un atbalstītājos. Tās pašas dienas pēcpusdienā tika rīkota Sorosa fonds Latvija (SFL) preses konference, tika atrasts pilnīgi reālais «Jānis no Rīgas Juridiskās augstskolas», arī pati augstskola izplatīja paziņojumu.

Galvenā ziņa, ko visi šie ziņotāji gribēja pateikt, - studentu nemierus V. Zatlera atbalstam gribējuši organizēt nevis SFL vai Rīgas Juridiskā augstskola kā ietekmīgas struktūras, bet gan tikai «Jānis» jeb īstajā vārdā Jānis Griķis, tobrīd vēl Rīgas Juridiskās augstskolas studentu pašpārvaldes amatpersona.

SFL izpilddirektors Andris Aukmanis preses konferencē apgalvoja, ka viņa vadītais Sorosa fonds nefinansē politiskās partijas un manifestācijas. SFL nosaukuma saistīšana ar protesta akciju organizēšanu esot SFL nomelnošana, kura cita starpā turpinoties jau septiņus astoņus gadus.

A. Aukmanis žurnālistiem pastāstīja, ka paspējis noskaidrot - «Jānis» ir pavisam reāls Jānis Griķis. Sazinoties ar J. Griķi, A. Aukmanis uzzinājis, ka «viņš pārstāv kādu sabiedrisku organizāciju, kura vēlējusies iegūt finansējumu politiskām darbībām no Sorosa fonda un miljonāra Borisa Berezovska».

Savukārt pats J. Griķis aģentūrai LETA jau drīz vien stāstīja, ka ir prezidents kādai nevalstiskai organizācijai, kurā apvienojušies 30 cilvēku. Ar SFL savas aktivitātes J. Griķis nav saskaņojis, bet «esot iecerējis tikt pie Džordža Sorosa starptautiskā fonda līdzekļiem, kontaktējoties ar bijušo fonda darbinieku no ASV».

Savukārt ar E. Ratnieku sazinājies, jo vēlējies noskaidrot studentu noskaņojumu, kā arī - mēģiniet iztēloties vienkārša studenta intereses - «noskaidrot situāciju Pareksa bankā un kas noticis ar Kirgizstānā gāztā diktatora Kurmanbeka Bakijeva naudu».

Interesanti, ka trešdienas rītā, kad parādījās Neatkarīgās publikācija par studentu vervēšanu V. Zatlera atbalstam, Rīgas Juridiskās augstskolas mājaslapu rotāja uzziņa, ka J. Griķis ir šīs augstskolas Studentu asociācijas sabiedrisko attiecību komitejas pārstāvis, bet pēcpusdienā J. Griķa vārds no mājaslapas bija pazudis.

Pietika ar šo...

Jāatgādina, ka tā dēvētā oligarhu krimināllieta tika uzsākta nedēļu pirms V. Zatlera «apvērsumiņa» - 20. maija rītā -, t.i., tieši tad, kad kļuva skaidrs: V. Zatleram būs konkurents uz Valsts prezidenta amatu, kas faktiski pārvilka strīpu viņa izredzēm tikt pārvēlētam uz otru termiņu. Jau tās pašas dienas pēcpusdienā Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa saņēma procesa virzītājas - KNAB izmeklētājas Ilzes Kivlenieces - ierosinājumus par kratīšanas izdarīšanu kopumā 42 vietās Rīgā un Ventspilī.

Izmeklēšanas tiesneša akceptētās kratīšanas notika 25. maijā. KNAB lūdza Saeimas atļauju veikt kratīšanu arī deputāta A. Šlesera dzīvesvietā. Likums nosaka, ka šādos gadījumos lūdzējam jābūt nevis KNAB, bet gan Ģenerālprokuratūrai. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju pārņēma neizpratne. Deputāti lūdza paskaidrojumus no Ģenerālprokuratūras, vai atļauja kratīšanas veikšanai tiek lūgta pamatoti.

26. maijā Saeimas deputāti nolēma nepiekrist kratīšanai deputāta A. Šlesera dzīvesvietā. 28. maijā V. Zatlers izsludināja savu Rīkojumu Nr. 2 par Saeimas atlaišanu.

Daļa no t.s. oligarhu krimināllietas tika izbeigta jau 2015. gada 10. septembrī, bet 2016. gada 12. decembrī krimināllieta tika pilnībā izbeigta, tā arī nekonstatējot tajā noziedzīga nodarījuma sastāvu.