Latvijā: Grāmatvediska pieeja neglābj pacientus 1 komentāri
 
Latvijā

Grāmatvediska pieeja neglābj pacientus

 
Ekrānšāviņš no avīzes

Kompensējamo zāļu sarakstu Latvijā papildinājuši inovatīvie medikamenti C hepatīta ārstēšanai, kuri tiek piešķirti, prioretizējot pacientus, proti, nosakot, kuram pacientam modernie medikamenti tiks piešķirti vispirms, ņemot vērā slimības jau nodarīto kaitējumu. Taču joprojām Latvija izskatās kā bārenīte uz kaimiņu valstu fona – Latvijas Veselības ekonomikas asociācija secinājusi: valsts kompensējamo zāļu sarakstā Lietuvā un Igaunijā ir iekļauts divreiz vairāk jaunākās paaudzes medikamentu nekā Latvijā.

Asociācijas apkopotie dati par zāļu pieejamību Baltijas valstīs rāda, ka Latvijā kompensējamo zāļu sarakstā iekļauti 24, Lietuvā 51, bet Igaunijā - 53 medikamenti dažādu lokalizāciju vēža, multiplās sklerozes, šizofrēnijas, depresijas, cukura diabēta un citu slimību ārstēšanai. Asociācijas eksperti secina: kaut gan visās trijās Baltijas valstīs jaunās zāles pirms iekļaušanas kompensējamo zāļu sistēmā tiek vērtētas līdzīgi, apkopotie dati ļauj secināt, ka «Igaunijā un Lietuvā lēmumu pieņēmēji acīmredzot labāk novērtē šo zāļu sniegtos ieguvumus, vienlaicīgi atvēlot tam lielāku finansējumu». Latvijā arī tie jaunākās paaudzes medikamenti, kas atzīti par izmaksu efektīviem, nav iekļauti kompensējamo zāļu sistēmā. «Latvijā uz jaunu zāļu iekļaušanu kompensējamo medikamentu sarakstā gaidīšana var ilgt pat astoņus gadus, kas ir pat ilgāk nekā Rumānijā (7,2 gadi), secina asociācija. Attīstītajās Eiropas valstīs pieeja jaunākajiem medikamentiem tiek nodrošināta vidēji gada laikā (Šveice - četri mēneši, Vācija, Lielbritānija - pusgads). Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja Daiga Behmane par lielāko kļūdu uzskata jauno zāļu vienpusēju vērtēšanu - proti, tiek vērtēta zāļu izmaksu ietekme uz ierobežoto zāļu budžetu, nevis ietekme uz kopējo veselības budžetu. «Neviens neņem vērā ieguvumus un ietekmi, piemēram, uz sociālo budžetu, no kura tiek maksāti slimības un invaliditātes pabalsti, līdz ar to ikviens jauns medikaments, kurš pārsniedz plānotā zāļu budžeta griestus, lai cik terapeitiski augstus ieguvumus nodrošina pacientam un lai cik izmaksu efektīvs būtu, Latvijā automātiski tiek noraidīts, un valsts pacientiem tā lietošanu neapmaksā,» saka eksperte. Viņa uzskata, ka jauno zāļu izvērtēšanā un lēmumu pieņemšanā par iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā būtu jāievieš ekonomiskā pieeja, kad vērtētas tiek ne tikai zāļu tiešās izmaksas, bet arī klīniskais un ekonomiskais ieguvums - vai mazinās saslimstība, ar invaliditāti saistītās izmaksas, mirstība.

No 30 biežāk izmantotajiem jaunajiem vēža medikamentiem, ko Eiropas valstīs izplatītāko audzēju lokalizāciju ārstēšanai izmantoja jau 2015. gadā, Latvijā ir pieejami tikai seši, liecina asociācijas dati. Vissmagākajā situācijā ir metastātiskā vēža slimnieki, kam Latvijā valsts jaunākās paaudzes zāles kompensē ļoti ierobežoti. Piemēram, Latvijas sarakstā nav iekļauti jaunākās paaudzes medikamenti aknu vēža ārstēšanai, ne arī metastātiska kolorektālā vēža ārstēšanai - savukārt gan Igaunijā, gan Lietuvā pacienti tos var saņemt. «Jauno zāļu vietā tiek lietoti sen zināmi un izmantotie ķīmijterapijas medikamenti, kas neļauj sasniegt labākos iespējamos ārstēšanas rezultātus, un jaunās terapijas iespējas tiek nodrošinātas galvenokārt tām pacientu grupām, kuras ir ierobežotas jeb nelielas un kuru terapijas izmaksas ir mazākas un labāk prognozējamas,» secina D. Behmane. Savukārt lielajām pacientu grupām, piemēram, plaušu audzēju, kolorektālā vēža slimniekiem, jaunās zāles netiek kompensētas, jo izmaksas ir daudz lielākas. Ir arī vairāki medikamenti, kuri nav iekļauti nevienā no Baltijas valstu sarakstiem, bet kuri ir Eiropā, piemēram, Nīderlandē, pacientiem ir pieejami praktiski visi jaunākās paaudzes medikamenti.

***

Kompensējamo zāļu saraksts

(Baltijas valstīs - iekļauti jaunākās paaudzes medikamenti)

Latvijā 24

Lietuvā 51

Igaunijā 53

Latvijā jaunākās paaudzes medikamenti ir iekļauti šādu slimību ārstēšanai

• Vietēji progresējošs galvas kakla vēzis

• Agrīns krūts vēzis

• Metastātisks krūts vēzis

• Krūts vēža neadjuvanta terapija

• Hroniska limfoleikoze un citi asins vēža veidi (vairāki medikamenti)

• Metastātiska nieru šūnu karcioma

• Progresējoša/metastātiska nieru šūnu karcinoma

• Šizofrēnija (3 medikamenti)

• Zvīņēde (psoriasis), psoriātiskais artrīts, Krona slimība

• Koronārs angioplastisks implantāts un transplantāts

• Insulīnneatkarīgs cukura diabēts

• Depresija

• C hepatīts

(2 medikamenti)

*

Avots: Latvijas Veselības ekonomikas asociācija

***

Viedoklis

Daiga BEHMANE, Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas vadītāja:

- Lielākā kļūda Latvijā ir tā, ka tiek vērtēta tikai jauno zāļu izmaksu ietekme uz ierobežoto kompensējamo zāļu budžetu, nevis veselības aprūpes budžetu kopumā. Līdz ar to ikviens jauns medikaments, kurš pārsniedz plānotā zāļu budžeta griestus, lai cik terapeitiski augstus ieguvumus nodrošina pacientam un lai cik izmaksu efektīvs būtu, Latvijā automātiski tiek noraidīts, un valsts pacientiem tā lietošanu neapmaksā.

Šī grāmatvedībā balstītā principa vietā svarīgi būtu ieviest ekonomisko pieeju, kad vērtē ne tikai zāļu tiešās izmaksas, bet arī klīnisko un ekonomisko ieguvumu.



Komentāri [1]
#
ak 24.marts 2017 19:15 atbildēt
100% atlaide zālēm nenozīmē - bezmaksas. Shēma ir sarežģīta un iespējams sashēmota par labu farmācijas bosiem.
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers