Tuvākajā nākotnē vienīgā vieta Latvijā, kur vecākiem aizvest bērnus, lai tie apskatītos, piemēram, zilonīti, būs Rīgas zoodārzs, jo savvaļas dzīvnieku izmantošana cirkā būs aizliegta. Šādu likumprojektu ceturtdien Saeima nodeva izskatīšanai komisijās. Likumprojektam gan nepieciešami uzlabojumi, jo šā brīža redakcijā tas apdraud arī dažas Zooloģiskā dārza ikdienas aktivitātes.
Saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta iniciētajām izmaiņām Dzīvnieku aizsardzības likumā nākotnē būs aizliegta savvaļas sugu dzīvnieku - gan savvaļā iegūtu, gan nebrīvē audzētu - apmācīšana un izmantošana cirka izrādēs vai atrakcijās.
Nemāca cieņu
Šī norma būs attiecināma gan uz ceļojošajiem cirkiem, kas reģistrēti Eiropas Savienībā un var brīvi pārvietoties tās robežās, gan uz trešo valstu ceļojošajiem cirkiem. Savukārt mājas vai lauksaimniecības dzīvnieku - cūku, kaķu un zirgu - izmantošana cirkā joprojām būs atļauta.
Par likumprojektu atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja biedrs Ingmārs Līdaka šādu likumprojektu atbalsta, jo viņam šķiet, ka cirkā savvaļas dzīvniekus kariķē. «Tam lācim liek braukt ar riteni, ko viņš dara neveikli, sliktāk par cilvēku, mēs par to smejamies. Vēl viņam uzvelk kaut kādus bruncīšus, un arī par to mēs smejamies. Cirks nemāca cienīt to dzīvnieku,» saka ilggadējais Rīgas Zooloģiskā dārza darbinieks.
Kā pretēju piemēru viņš min Zooloģiskā dārza tīģeru māju. Kādreiz zoodārza apmeklētāji uz lielo plēsēju skatījās no augšas, nostiprinot apziņu, ka cilvēks ir visas dzīvās radības pavēlnieks. «Tagad, kad to tīģeri redzi vienā līmenī ar sevi, kad viņš pienāk tev pavisam klāt, tu saproti, kurš īsti te ir karalis,» saka I. Līdaka.
Zoodārzam jāuzmanās
Tomēr politiķiem pie šā likumprojekta būs jāpasvīst, jo Saeimā nevalda vienots viedoklis par savvaļas dzīvnieku izmantošanu cirkā. Turklāt pašreizējās redakcijas juridiskie formulējumi apdraudot arī dažas zoodārza aktivitātes. Piemēram, kādam aktīvistam varētu šķist, ka par izrādi pārvērstā dzīvnieku barošana vai roņu spēlēšanās ar bumbu ir pielīdzināma dzīvnieku izmantošanai atrakcijās.
I. Līdaka gan skaidro, ka tā nebūt nav, bet kārtības labad, sargājot zoodārza kārtību, uzlabojumi būs jāveic. «Zoodārzā viena no lielākajām problēmām ir tā, ka dzīvniekiem ir vienmuļš, monotons dzīvesveids. Tā roņu spēlēšanās viņus izklaidē, un dzīvnieki tur nedara neko tādu, ko viņi nedarītu savvaļā. Turklāt šo aktivitāšu laikā skatītājiem stāsta par dzīvniekiem, par viņu aizsargāšanu,» zoodārza pasākumu izglītojošo un dzīvniekiem veselīgo aspektu skaidro politiķis.
Profesionāļi pretojas
Jaunajai iecerei, protams, pretojas cirka darbinieki, kas pie Saeimas nama veikuši arī protesta akcijas. Cirka darbinieki uzskata, ka savvaļas dzīvnieku izmantošanas aizliegums apdraudētu cirka tradīcijas un pastāvēšanu. Cirka darbinieki arī noraida pārmetumus, ka cirkā dzīvniekus pazemo vai pat spīdzina. Realitāte esot pavisam cita - starp dzīvnieku un viņa dresētāju izveidojoties patiesas un ciešas attiecības.
Cirka tiesības turpināt savās izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus aizstāvēt sācis arī atmodas laika līderis Dainis Īvāns, kuru uztrauc, ka Latvija savu simtgadi sagaidīs bez tradicionālā cirka.
«Ja Zemkopības ministrija ar Kultūras ministriju drīzumā gūs Saeimas atbalstu savvaļas dzīvnieku priekšnesumu aizliegšanai, Latvijas simtgadi mēs sagaidīsim bez Rīgas cirka. Tas ir, bez klasiskā cirka. Bez tāda cirka, kas vairāk nekā simts gadu mums un mūsu priekštečiem reizē ar cilvēka spēju demonstrējumiem ļāvis izprast savvaļas dzīvnieku uzvedību, mācījis tos saudzēt un sargāt,» pauž D. Īvāns.
Viņš ir arī pārliecināts, ka runas par dzīvnieku spīdzināšanu cirkā ir nepamatotas, jo dzīvnieks nespētu piedot savam pāridarītājam un kopīgi uzstāties arēnā.
Daudzās Eiropas valstīs savvaļas sugu dzīvnieku izmantošana cirkā jau ir aizliegta. Latvijas cirkos nav pastāvīgi izmitinātu savvaļas sugu dzīvnieku. Visi savvaļas sugu dzīvnieki, kas tiek izmantoti cirka izrādēs Latvijā, tiek ievesti ar ceļojošiem cirkiem no citām valstīm.
