Elektroenerģijas tirgus atvēršanas galvenie ieguvumi ir lielāka konkurence tirgotāju sektorā un lielāka tirdzniecības piedāvājumu izvēle, iespējas lietotājiem saņemt vajadzībām atbilstošāko piedāvājumu un tirgotājam sagatavot piedāvājumu atbilstoši katra lietotāja elektroenerģijas patēriņa raksturam, intervijā Neatkarīgajai atklāj Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Patmalnieks.
- Šogad apritēs desmit gadi, kopš Latvijā ir brīvais elektrības tirgus, savukārt mājsaimniecības brīvā tirgus apstākļos elektroenerģiju pērk jau trešo gadu. Kā šo gadu laikā ir mainījies elektrības tirgus?
- Brīvais elektrības tirgus ir nesis diezgan lielas pārmaiņas tirgū - gan tajā, kādā veidā Latvijā tiek pirkta un pārdota elektroenerģija, gan arī tajā, kā uzņēmumi un mājsaimniecības attiecas pret savu elektrības patēriņu. Manuprāt, izmaiņas ir bijušas pozitīvas - uzņēmumi un mājsaimniecības, iesaistoties brīvajā elektrības tirgū, daudzos gadījumos ir spējuši samazināt savus elektrības rēķinus, gan izvēloties tirgotāju, gan sev piemērotāko tarifu plānu.
- Pirms elektrības tirgus atvēršanas mājsaimniecībām iedzīvotājos valdīja diezgan liels satraukums, kā notiks pāreja no regulētā tirgus uz brīvo tirgu, vai viņi nepaliks bez elektrības, cik tad galu galā maksās elektrība utt. Kā, jūsuprāt, notika šī pāreja?
- Domāju, ka kopumā pāreja bija salīdzinoši veiksmīga. Mēs redzam, ka daļa mājsaimniecību tupināja lietot elektrību un par to norēķināties tā, kā bija pieraduši. Elektrību saņem visas mājsaimniecības, neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav aktīvi iesaistījušās brīvajā tirgū. Īpaši pozitīvi vērtējams tas, ka liela daļa mājsaimniecību izmanto brīvā tirgus priekšrocības, regulāri izvērtē dažādu tirgotāju piedāvājumus un izvēlas sev piemērotāko tirgotāju un tarifu plānu, tādā veidā samazinot savu elektrības rēķinu.
- Lielākās bažas bija par elektrības cenu, kas mājsaimniecībām brīvā tirgū ir augstāka nekā bija regulētajā tirgū.
- Elektrības gala cena sastāv no vairākām komponentēm - elektroenerģijas cenas, sadales tarifa, obligātās iepirkuma komponentes un pievienotās vērtības nodokļa. Elektroenerģijas cena brīvā tirgū ir tāda, kāda tā ir - to nosaka piedāvājums un pieprasījums. Mehānisms, kādā tiek noteikta elektrības cena visā Ziemeļeiropas reģionā (Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā Dānijā un Baltijā), ir caurspīdīgs un skaidrs. Tas tiek atzīts par labāko modeli Eiropā, un tas ir viens no labākajiem pasaulē.
Turklāt elektrības cena, pateicoties Ekonomikas ministrijas virzītiem pasākumiem, samazinās. Izbūvētie starpsavienojumi nodrošina Latvijai pieeju jauniem reģioniem, kas dod iespēju samazināt elektroenerģijas cenu. Papildus tam jau ir uzsākts darbs pie jauna starpsavienojuma ar Igauniju būvniecības. Tas mums palīdzēs vēl vairāk izlīdzināt elektrības cenas ar Somiju un Igauniju.
Projekts paredz savienot Rīgas TEC 2 apakšstaciju un KilingiNomme Igaunijā, kā arī Igaunijas pusē izbūvēt savienojumu starp Harku un Sindi. Projektu paredzēts realizēt līdz 2019. gadam, un tas nodrošinās caurlaides spējas palielinājumu starp Latviju un Igauniju 500-600 MW apjomā. Ministru kabinets pagājušā gada beigās šo ieceri atbalstīja.
Turklāt Latvijā ir aptuveni 100 000 aizsargāto lietotāju, kuriem valsts dod iespēju pirkt elektrību par daudz zemāku cenu par tirgus cenu. Atbilstoši likumam atbalstu norēķiniem par elektrību var saņemt daudzbērnu ģimenes, kurās ir trīs un vairāk bērnu vai aizbilstamo vecumā līdz 18 gadiem. Ja ģimenē ar trim un vairāk bērniem viens vai vairāki bērni ir vecumā no 18 līdz 24 gadiem un turpina mācīties, tad arī šī ģimene var saņemt atbalstu. Tāpat aizsargātie lietotāji ir arī personas ar 1. grupas invaliditāti, ģimenes, kuru aprūpē ir bērns invalīds vecumā līdz 18 gadiem, kā arī trūcīgas un maznodrošinātas personas.
- Latvijā no 80 uzņēmumiem, kuriem ir aktīvas licences elektroenerģijas tirdzniecībai, mājsaimniecībām elektrību piedāvā vien septiņi. Vai noteikumi, ar kādiem uzņēmumi var iesaistīties elektrības tirdzniecībā, ir pietiekami draudzīgi jauniem tirgus dalībniekiem?
- Tas, ka elektrības tirgū šobrīd ir tiesības darboties 80 uzņēmumiem, liecina, ka ienākšanai šajā tirgū nav nekādu birokrātisku barjeru. Uzņēmumiem, kuri vēlas tirgot elektrību, protams, ir jāatbilst zināmām prasībām un ir jāsaņem licence, taču tas tiek darīts, lai aizsargātu elektrības pircējus.
Savukārt tas, ar kādu elektrības lietotāju segmentu strādāt, ir katra paša uzņēmuma lēmums, kas ir atkarīgs no tā biznesa modeļa un tā, kurā sektorā uzņēmums saskata savas attīstības iespējas. Tāpēc fakts, ka mājsaimniecībām elektrību piedāvā tikai septiņi uzņēmumi, nebūt nenozīmē, ka ienākšanai mājsaimniecību tirgū būtu kādi šķēršļi. Es pat gribētu teikt, ka šajā sektorā darbojas jau septiņi uzņēmumi. Jo pirms diviem gadiem, atveroties elektrības tirgum mājsaimniecībām, šim sektoram elektrību piedāvāja tikai četri uzņēmumi.
- Vai elektrības tirgū ir vieta jauniem tirgus spēlētājiem?
- Jauniem elektrības tirgotājiem vieta vienmēr atradīsies. Ekonomikas ministrija ir ieplānojusi veikt elektrības tirgus novērtējumu, kura laikā ar esošajiem un potenciālajiem tirgus dalībniekiem pārrunāsim tirgus darbību un regulējumu, kā arī problēmas, kas traucē uzņēmumu straujākai ienākšanai un attīstībai šajā tirgū.
- Pagājušā gada 1. augustā stājās spēkā jauni sadales tīkla tarifi, kas būtiski mainīja tarifu aprēķināšanas kārtību. Kādas izmaiņas gaida elektrības lietotājus nākotnē?
- Lielākās izmaiņas gaidāmas saistībā ar obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Lai nepieļautu tās pieaugumu, Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi tādu OIK finansēšanas modeli, kas būs atkarīgs no elektroenerģijas pieslēguma efektivitātes, proti, OIK maksājums tiks sadalīts divās daļās - pēc elektroenerģijas patēriņa un pēc pieprasītās pieslēguma jaudas. Tas ļaus OIK maksājumu noturēt pašreizējā līmenī - 26,79 eiro par MWh.
Vienlaikus jaunā modeļa ieviešana nodrošinās Eiropas reģionā konkurētspējīgu elektroenerģijas cenu energointensīviem uzņēmumiem, tādējādi stimulējot rūpniecības sektora konkurētspēju ilgtermiņā un veicinot OIK ietekmes mazināšanu uz apstrādes rūpniecības mainīgajām ražošanas izmaksām.
Stājoties spēkā jaunajai OIK aprēķināšanas kārtībai, lielākajai daļai mājsaimniecību un energoefektīviem uzņēmumiem maksa par elektrību samazināsies. Tas ir pozitīvs signāls gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem, jo ļaus ģimenēm vairāk izmantot elektroierīces, kas padarīs dzīvi ērtāku un patīkamāku, savukārt uzņēmumus stimulēs attīstīties, jo, palielinoties elektrības patēriņam, katra nākamā kilovatstunda izmaksās lētāk nekā iepriekšējā.
Ekonomikas ministrijas sagatavoto risinājumu jau ir atbalstījis Ministru kabinets un Saeima. Jaunā kārtība stāsies spēkā 2018. gada 1. janvārī.
- Ieviešot izlīdzinātos sadales tarifus, daļai lietotāju maksa par elektrību pieauga. Vai tā nebūs arī šajā gadījumā?
- Tiem, kuri neefektīvi izmanto sava pieslēguma jaudas, maksājums par OIK varētu pieaugt. Faktiski var teikt tā, ka tiem, kuriem sadales tīkla rēķins samazinājās, arī OIK maksājums būs mazāks. Pārējiem vajadzētu vēlreiz izvērtēt pieslēgto jaudu nepieciešamību un atteikties no liekajām jaudām, tādējādi samazinot savas izmaksas un vienlaikus sakārtojot kopējo elektroenerģijas apgādes sistēmu.
