Latvijā: Pensiju KNAB vadītājam pielāgot būs sarežģīti 4 komentāri
 
Latvijā

Pensiju KNAB vadītājam pielāgot būs sarežģīti

 
F64

Pagājusi jau nedēļa, kopš izsludināts konkurss uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatu, bet Saeimā draud iesprūst likumprojekts, kas paredzēts, lai konkursam pieteiktos pēc iespējas prasmīgāki un pieredzes bagātāki kandidāti.

Pirmajā konkursā atlasi neizturēja neviens kandidāts - pat ne biroja priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks. Tādēļ Saeima janvārī jau grozīja likumu, kas paģērēja, ka personai, kas vēlas vadīt biroju, jābūt vismaz triju gadu pieredzei tieši vadošā amatā publiskajā pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā. Valsts pārvaldes vadītāju atlases pieredze 2016. gadā liecināja, ka laiks vadošā amatā ne vienmēr tieši saistīts ar pilnvērtīgām kandidāta vadības prasmēm, tādēļ šī prasība no likuma tika dzēsta.

Otrs solis ceļā uz labu KNAB vadītāju paredzēja mainīt izdienas pensijas noteikumus.

Saskaņā ar likumu persona, kas sasniegusi noteiktu vecumu un, piemēram, policijā nodienējusi 20 gadus, var iet izdienas pensijā. 20 gadu stāžu var arī summēt, ja cilvēks maina darbu no Valsts policijas uz, piemēram, Satversmes aizsardzības biroju (SAB). Taču, aizejot no SAB un kļūstot par KNAB priekšnieku, izdienas stāžs netiek summēts. Ja personai līdz izdienas pensijai atlicis kaut vai gads, tad, aizejot uz KNAB, tā zaudē šo iespēju. Tiek uzskatīts, ka šis apstāklis biroja vadītāja amatu augsta līmeņa profesionāļu acīs padara mazāk pievilcīgu.

Lai KNAB vadītāja amats kļūtu pievilcīgāks, tika radīti grozījumi likumā par KNAB amatpersonu izdienas pensiju. Izmaiņas paredz, ka tiesības uz izdienas pensiju KNAB priekšniekam ir neatkarīgi no vecuma, ja izdienas stāžs ir 20 gadu, no kuriem ne mazāk kā trīs pēdējie gadi nostrādāti biroja priekšnieka amatā.

Biroja priekšnieka izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, rosināts ieskaitīt laiku, kas nostrādāts prokurora amatos vai tiesneša amatos. Pašreizējā likuma redakcija paredz, ka izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, ieskaita laiku, kas nostrādāts prokurora amatos vai tiesneša amatos, ja birojā amatpersona nostrādājusi vismaz desmit gadus.

Tāpat grozījumi paredz, ka izdienas stāžā ieskaitīs 80% no nostrādātā laika valsts institūcijās amatpersonas statusā. Pašreizējā likuma redakcija paredz, ka izdienas stāžā ieskaita 80% no nostrādātā laika valsts institūcijās amatpersonas statusā, ja birojā amatpersona nostrādājusi vismaz 15 gadus.

Saeima šo likumprojektu atzina par steidzamu un, neraugoties uz atbildīgo komisiju iebildumiem, to pirmajā lasījumā jau apstiprinājusi. Tika uzskatīts, ka komisiju un Saeimas Juridiskā dienesta jaunajā regulējumā konstatētās neprecizitātes ir novēršamas. Piemēram, Nacionālo apvienību pārstāvošais Einārs Cilinskis pauda pārliecību, ka, sadarbojoties Juridiskajam birojam un Labklājības ministrijai, nepilnības ir viegli novēršamas.

Taču atklājās, ka arī Labklājības ministrija iebilst šādām izmaiņām, un par likumprojektu atbildīgā Saeimas Sociālo un darba lietu komisija likumprojektu otrdien noraidīja.

Neviens no komisijas deputātiem neatbalstīja šo likumprojektu, septiņi bija pret un divi - atturējās. Piemēram, Saskaņas deputāts Andrejs Klementjevs uzskata, ka mēģinājums pielāgot likumu vienam konkursam neliecina par labas pārvaldības principu ievērošanu.

Savukārt Latvijas Reģionu apvienības pārstāvim Mārtiņam Šicam šķita amorāli iemānīt cilvēku darbā, solot nākotnes labumus, šajā gadījumā izdienas pensiju, pēc samērā īsa termiņa.

Debates izraisījušo likumprojektu galīgajā lasījumā Saeima skatīs rīt, bet šodien valdošā koalīcija pieņems lēmumu, kā tai rīkoties balsojumā. Pilnīgi iespējams, ka koalīcija kapitulēs nepieciešamības pēc KNAB vadītāja priekšā un ignorēs gan Juridiskā biroja, gan atbildīgo komisiju un Labklājības ministrijas iebildumus.



Komentāri [4]
#
Dotošny 10.marts 2017 16:18 atbildēt
:) 132 rubļi mēnesī.
 
#
Vara 9.marts 2017 18:04 atbildēt
Ikvienam būtu jāizlasa kā cīnīties pret maskavas propagandu - www.spokiem.lv/ka-rikoties/ un jāsāk filtrēt informācija, ko lasa.
 
#
Vienas aplamības 8.marts 2017 12:59 atbildēt
Par KNAba priekšnieci ieceļiet Jutu Srīķi (ak Lembergs to neļaus) un viss nostāsies savā vietā. Viņa strādās godīgi pēc visiem likumiem. Viņa netraucēs izmeklēšnas priekšniekam un izmeklētājiem, kā tas bijis ar visiem priekšniekiem: likums nav ierādījis vietu ietādes priekšniekam, tam nolūkam tiek vismaz noteikts izmeklēšnas priekšnieks - priekšnieka vietnieks. Bet, diemžēl, kā varēs nocieties priekšnieks nebāzt savu degunu izmeklēšnā, ja viņam pakļauti visi, arī izmeklētāji.

Neviens gudrīts nav vērtējiis, ka tieši šo attiecību dēļ kā policijā, tā VIDā, tā KNABā ir strīdi un nesaskaņas, ka nav nošķirta izmeklēšana kā patstāvīga iestāde tiesībsargājošas ietādes struktūrā, kura nedrīkst pakļauties iestādes priekšniekam. Juta STRĪĶE gribēja būt neatkarīga, par ko visi priekšnieki viņu vajāja - ko, neklausīsi, septiņas rteizees izmetīsim no amata, mums tacū ja'dod ziņas Lembergam un citiem, pret ko un kādas lietas ierosinātas. Tā nav? Pierādi, ka tā nav! Man liekas, ka tieši tādēl neviens priekšnieks nevar sadzīvot ar izmeklētājiem, jo priekšnieki grib zināt un bāzt savu degunu tur, kur viņeim nebūtu daļas.

To, ka priekšnieki kontroilē izmeklēšanu, pierāda arī tas, ka neviens izmeklētājs vai izmeklēšnas priekšnieks nedrīkst komentēt situāciju izmeklēšanā, bet to komentē priekšnieks vai viņa sabiedriskais stukačs - lien lietās un stučī priekšniekiem. Tā izskatās.
 
#
s » Vienas aplamības 10.marts 2017 14:36 atbildēt
Savā ziņā tev taisnība, taču tikai tikmēr, kamēr izmeklētāji un operi ir godprātīgi. Ja kāds no viņiem pats ir korumpēts, tad kontroles trūkums pār viņu rad nesodāmības situāciju.
Kā atrast līdzsvaru starp izmeklētāju un operu neatkarību no vienas puses un korumpētības nepieļaušanu, ir sarežģīts jautājums. Taču valsts pārvaldē ir daudz profesionāļu, kuri varētu pie šā jautājuma domāt.
Faktiski tā vietā tiek tikai meklēts iespējami labākais iestādes priekšnieks, kuram jau pilnībā tiks deleģēta atbildība par tā jautājuma risināšanu.
Tam ir "zemūdens akmeņi", jo neveiksmīgas izvēles gadījumā kaut ko mainīt nevar ilgi, jo pats priekšnieks ir neatkarīgs. Un KNAB gadījumā arī jābūt neatkarīgam.
Šķiet, šī mokošā situācija nebeigsies tikmēr, kamēr Lembergs beidzot nebūs vai notiesāts, t.sk. ar mantas konfiskāciju, līdz ar to zaudējot ietekmi, vai arī attaisnots, lai tad jau pilnībā diriģētu visu Latvijas hercogisti un vairs neviens te savstarpēji neplēstos (aptuveni, kā bija Brežņeva laikā).
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers