Pirms sešpadsmit gadiem uzņēmēji informējuši Ventspils pilsētas domi, ka ostas teritorijā plāno uzstādīt apkures katlu ūdens sildīšanai. 2007. gadā prokurori lēmuši, ka uzņēmēju sniegtā informācija par apkures katlu arī noderīga Aivara Lemberga apsūdzēšanai.
2001. gada 17. septembrī Ventspils domes deputāti lēma pieņemt zināšanai SIA Noord Natie Ventspils Teminals pieteikumu vides aizsardzības licences papildināšanai par apkures katla uzstādīšanu kravu pārkraušanas tehnikas apkopes centrā Ventspilī, Brīvības ielā 2. Uzņēmēji informēja Ventspils domi, ka plāno ierīkot autonomu apkures sistēmu siltā ūdens ražošanai, uzstādot ar dīzeļdegvielu kurināmo ūdens apsildes katlu ar jaudu līdz simt astoņdesmit kilovatiem.
Apsūdzības konstrukcija
Ventspils domē iesniegtais pieteikums vides licences papildināšanai nenozīmēja, ka tiek lūgta atļauja uzstādīt katlu. Tiesības lemt par atļaujām vai aizliegumiem saistībā ar vidi ir tikai valsts institūcijām. Vides licence ir Ventspils pārņemtā pieredze no Roterdamas pilsētas. Tā ir brīvprātīga vienošanās starp pašvaldību un ostā strādājošajiem uzņēmējiem par to, ka tie informē pašvaldību un līdz ar to arī iedzīvotājus, kādas konkrētas darbības tiks veiktas ostas teritorijā strādājošajos uzņēmumos. Konkrētais papildinājums vides licencei nozīmēja uzņēmēju labo gribu sniegt informāciju ventspilniekiem par nodomiem uzstādīt jaunu ar dīzeļdegvielu darbināmu apkures katlu siltā ūdens ražošanai un tā izmantošanai ostas tehnikas mazgāšanai.
No tiesā citētajiem 2016. gada vasarā prokuroru pārrakstītajiem apsūdzības fragmentiem izriet, ka prokurori jautājumu par apkures katlu iekļāvuši apsūdzībā, jo pašvaldības lēmumā pieminēta SIA Noord Natie Ventspils Terminals. Pēc prokuroru apgalvojuma, A. Lembergs un viņa ģimenes locekļi esot «patiesā labuma guvēji» šajā sabiedrībā, tāpēc A. Lembergs apsūdzams par dalību neatļautos darījumos, kas valstij un sabiedrībai nodarījuši būtisku kaitējumu. A. Lembergs, liecinot Rīgas apgabaltiesā, vairākkārt norādīja, ka Uzņēmumu reģistra datos ikviens var pārliecināties, ka nedz viņam, nedz viņa radiniekiem SIA Noord Natie Ventspils Terminals nav piederējusi un nepieder.
Kur materiālās intereses?
Liecinot par apsūdzībā minēto nodarīto būtisko kaitējumu, A. Lembergs teica: «Pēc apsūdzības būtisks kaitējums esot izpaudies tādā veidā, ka, piedaloties šī lēmuma pieņemšanā, es esot ietekmējis savas, dēla Anrija Lemberga un meitas Līgas Lembergas mantiskās, iekavās, materiālās, intereses SIA Noord Natie Ventspils Terminals. Šis Ventspils pilsētas domes lēmums nekādā veidā neietekmēja SIA Noord Natie Ventspils Termināls darbību, jo SIA Noord Natie Ventspils Termināls darbībai nekādas atļaujas no Ventspils pilsētas domes nebija jāsaņem. Saimnieciskās darbības veikšanai nekādas atļaujas no pašvaldības komersantiem nebija jāsaņem, izņemot vienu īsu brīdi par darbību ar bīstamiem atkritumiem. Bet arī par to slēdzienu, lai varētu pieņemt lēmumu, deva Valsts vides dienests. Savukārt par vides aizsardzības jautājumiem visus neatkarības gadus pašvaldībai nav bijušas nekādas tiesības pieņemt lēmumus par atļaujām. Vides aizsardzības licence - tā nebija licence tādā klasiskā izpratnē. Tā bija forma, kā informēt sabiedrību par gaidāmām izmaiņām attiecīgā komersanta darbībā. Šajā gadījumā par to, ka SIA Noord Natie Ventspils Terminals plāno Brīvības ielā 2 uzstādīt apkures katlu. Līdz ar to nekāda veida materiālās intereses te nevienam neradās un nevarēja rasties - ne SIA Noord Natie Ventspils Terminals, ne man, ne dēlam Anrijam Lembergam vai meitai Līgai Lembergai. Apsūdzība šajā sadaļā par būtisko kaitējumu aprobežojas ar apgalvojumu par mantiskajām interesēm - ka tādas ir bijušas. Apsūdzība nesaka neko konkrētu, kā tad izpaudās šīs materiālās intereses, to skaitā, kā izpaudās manas, dēla un meitas materiālās intereses. Tā apsūdzība ir nekonkrēta, vispārēja, rakstīta caur koppapīru visiem dzīves gadījumiem, tad es šāda veida apsūdzību sadaļā par būtisku kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm nesaprotu. Es lūdzu izskaidrot, bet man tika atteikts izskaidrot apsūdzību. Līdz ar to man ir liegtas tiesības uz aizstāvību.»
Atklātība nodrošināta
Prokurori vaino A. Lembergu, ka viņš, piedaloties šajā lemšanā, esot nodarījis būtisku kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm, jo neesot nodrošinājis «tiesību normu tiesisku, precīzu un efektīvu piemērošanu publiski tiesiskās attiecībās» un neesot nodrošinājis atklātību pret sabiedrību. Par šo apsūdzības fragmentu A. Lembergs liecināja: «Taisni otrādi, šāda veida lēmums bija virzīts ar vienīgo mērķi - informēt sabiedrību, jebkuru sabiedrības locekli, izmantojot publisku Ventspils pilsētas domes lēmumu, ka Noord Natie Ventspils Terminals plāno uzstādīt apkures katlu konkrētā adresē - Brīvības ielā 2. Tas varēja interesēt tos Ventspils pilsētas iedzīvotājus, kuri dzīvo netālu no katlumājas. Kā nekā, katlumājai strādājot, rodas izmeši, dūmi, iespējams, smaka. Līdz ar to iedzīvotājiem ir pamats interesēties Valsts vides dienestā, kādi tad ir šie parametri, tajā skaitā piesārņojošie, emisijas, izkliedes parametri. Tad iedzīvotāji var pieņemt lēmumu - iesniegt vai neiesniegt kaut kādus iebildumus Valsts vides dienestam par katla darbību.»
Saistībā ar apkures katlu prokurori apsūdz A. Lembergu, ka viņš esot ignorējis, neievērojis valsts un sabiedrības intereses par demokrātisku valsts iekārtu. A. Lembergs tiesai teica: «Dotais lēmums ievēroja valsts un sabiedrības intereses par demokrātisku valsts iekārtu, jo bija virzīts uz sabiedrības informēšanu par vides aizsardzības jautājumiem un būvniecības jauno ieceri, lai sabiedrība var vērtēt un pieņemt lēmumu piedalīties šī procesa vērtēšanā vai nepiedalīties, vai vienkārši aprobežoties ar informācijas gūšanu.».
