Zemo cenu aviokompānija Wizz Air piedāvā savus lidojumus līdzīgi lētām greznumlietiņām, kādas cilvēki var atļauties nopirkt bez pārdomāšanas un naudas krāšanas.
Vakar aviosabiedrība izziņoja divus jaunus galamērķus lidojumiem no Rīgas. Par nieka 19,99 eiro no 25. jūnija divreiz nedēļā būs sasniedzama Bari - «burvīgā Apūlijas reģiona galvaspilsēta Itālijas dienvidos, kas ir populārs tūrisma galamērķis ar saulainu laiku, baltām kalnu pilsētām un garu Vidusjūras piekrasti» utt. Vienlaikus sāksies dārgākie, bet ne dārgie lidojumi par 39,99 eiro uz Islandes galvaspilsētu Reikjavīku - «vienu no drošākajām, zaļākajām un tīrākajām galvaspilsētām pasaulē» ar tik vilinošām iespējām kā «zemledus makšķerēšana un, protams, ziemeļblāzmas vērošana». Jauno lidojumu galamērķu raksturojumi ņemti no Wizz Air izplatītā paziņojuma par reisu atklāšanu.
Jaunie maršruti būtu kā brīvdienu greznojums skarbajai ikdienai - lidojumiem uz Londonu, Liverpūli un Šefīldu Lielbritānijā, Dortmundi Vācijā un Oslo Norvēģijā, kas izskatās pakārtoti Latvijas viesstrādnieku vajadzībām strādāt Rietumeiropā un viesoties Latvijā. Vairāk atpūtai nekā darbam pieskaņoti lidojumi no Rīgas uz Barselonu Spānijā un Telavivu Izraēlā.
Wizz Air izaugsme ir apbrīnojama, ko sevišķi uzskatāmi parāda tās salīdzinājums ar airBaltic. 2004. gadā dibinātā Wizz Air togad paguva atzīmēties ar 700 tūkstošiem pasažieru - apmēram tikpat, cik spēja agrāk startējušais airBaltic, kas 2004. gadā varēja lepoties ar pasažieru skaita pieaugumu par 75% līdz 589 288 cilvēkiem. Diez vai jāstrīdas par to, ka izaugsmes iespējas abām aviokompānijām deva Eiropas Savienības paplašināšana, iekļaujot tur Latviju un Ungāriju, no kurienes nāk Wizz Air. Šo iespēju izmantošana bijusi tāda, ka 2016. gadā airBaltic nav jākaunas par +10% pasažieru līdz 2 891 365 cilvēkiem, lai gan to kopskaits ir apmēram tikpat liels, cik Wizz Air ieguva vēl klāt, palielinot savu pasažieru skaitu no 19 miljoniem 2015. gadā līdz 22,7 miljoniem pagājušajā gadā.
Var atsaukties uz nepārvaramām varām, kāpēc ES nomalē Latvijā airBaltic nespēja attīstīties tā, kā izdevās Wizz Air. Mūsu pašapziņas stiprināšanai der atgādinājums par Ungārijas nacionālās aviokompānijas Malev piespiedu likvidāciju 2012. gada februārī, kas deva Wizz Air ievērojamu izaugsmes potenciālu. Latvijā kaut kas attāli līdzīgs notika tāltālajos pagājušā gadsimta 90. gados, kad airBaltic nāca LatAvio vietā, bet toreiz nebija tā, kā tagad. Proti, tagad ES robežās jebkura aviosabiedrība drīkst lidot ne tikai uz, bet arī no jebkuras lidostas, kas nedrīkst un arī vairs negrib dot priekšrocības vietējai aviokompānijai, kur tāda vai tādas ir. Wizz Air izmantoja brīdi, kad šādas iespējas parādījās, lai kļūtu par lielāko zemo cenu aviokompāniju Centrālajā un Austrumu Eiropā. Tās tagadējo izaugsmi visvieglāk izskaidrot ar iespējām piedāvāt lētākas biļetes, kamēr pārvadājumu apjoms ļauj šīs cenas palētināt, bet cenu palētināšana ļauj audzēt apjomu. Uzņēmuma pārstāvis Gābors Vašārheji vakar atbildēja Neatkarīgajai, ka Wizz Air vēl nav izsmēlis sava tagadējā biznesa modeļa iespējas un neplāno pievērsties ne transkontinentāliem lidojumiem, ne ar citām aviokompānijām kopīgi veidotu reisu piedāvāšanai. Wizz Air lidmašīnās mīļi gaidīti arī tādi pasažieri, kuri paši spēj saprast, kā izmantot tālākiem lidojumiem no Rīgas sasniegto Lutonas lidostu, vai kuri atceras, ka Reikjavīka vēsturiski ir izveidojusies par atbalsta punktu daudziem starpkontinentālajiem reisiem starp Amerikas Savienotajām Valstīm un pārējo pasauli.
