Augļiem, dārzeņiem un ogām samazinot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi no pašreizējā 21% uz 5%, iedzīvotāji varētu atļauties šos pārtikas produktus iegādāties vairāk un biežāk, vietējie audzētāji paplašinātu savu ražošanu un reizē samazinātos arī ēnu ekonomika šajā nozarē, vakar sprieda Zemkopības ministrijas (ZM) izveidotā ekspertu darba grupu.
No 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm tikai piecās valstīs, tai skaitā Latvijā, pārtikai tiek piemērota tāda pati likme kā citām precēm. Latvijā samazinātā PVN likme 12% apmērā attiecas vienīgi uz specializētu zīdaiņu pārtiku, par visām pārējām pārtikas precēm ir jāmaksā 21% liels nodoklis. Zemkopības ministrijas apkopotā informācija liecina, ka Polijā, kur ir vienas no zemākajām lauksaimniecības produkcijas cenām, tiek piemērota 5% likme (nepārstrādātiem un daļēji pārstrādātiem pārtikas produktiem) un 8% likme (pārstrādātiem produktiem). Šāds pārtikai labvēlīgs režīms šajā valstī ir spēkā jau kopš 1993. gada. Savukārt Ungārijā samazināto PVN likmi 5% apmērā sākotnēji ieviesa 2009. gadā svaigai gaļai, lai izvairītos no PVN izkrāpšanas shēmas šajā nozarē. Rumānijā samazināto PVN likmi daļai pārtikas produktu sāka piemērot 2013. gadā un pēc diviem gadiem šo likmi jau attiecināja uz visiem pārtikas produktiem. ZM izpētījusi, ka samazinātās likmes dēļ Rumānijā pārtikas cenas samazinājās par 12%, savukārt ieņēmumi no PVN pieauga par 18 procentiem, jo krietni palielinājās pārtikas produktu patēriņš.
Tajā pašā laika Latvijā joprojām ir bažas, ka, samazinot PVN likmi produktiem, valsts budžets ciestu zaudējumus. Finanšu ministrija pirms vairākiem gadiem bija aprēķinājusi, ka PVN samazināšana pārtikai varētu radīt pat 200 miljonu eiro caurumu valsts budžetā. Savukārt Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) pētnieki 2013. gadā bija aprēķinājuši, ka, pārdodot identisku daudzumu preču, PVN ieņēmumi samazinātos par 122 miljoniem eiro. Ja PVN 5% apmērā ieviestu tikai augļiem un dārzeņiem, tad PVN ieņēmumi saruktu par 11 miljoniem eiro. LLU pētnieki apņēmušies līdz nākamajai darba grupas sēdei aprēķināt precīzu ietekmi, ņemot vērā jaunāko informāciju. Tā kā, pārtikai kļūstot lētākai, parasti pieaug patēriņš, tad LLU rektore un ekonomikas zinātņu doktore Irina Pilvere pieļauj, ka PVN ieņēmumi vispār neciestu vai tie pat pieaugtu.
Tāpat darba grupas pārstāvji bažījas, vai PVN likmes reducēšana tiešām atspoguļotos arī veikala cenās. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis solīja, ka veikalnieki pret izmaiņām izturēsies godīgi un viņi ir pat gatavi parakstīt līdzīgu memorandu, kā tas tika darīts, ieviešot eiro. No lētā importa, kā izrādās, cieš arī tirgotāji, jo, tiklīdz āra tirdzniecībā parādās lēti augļi vai dārzeņi, kas parasti ir ievesti no ārvalstīm un tiek tirgoti bez nodokļiem, pircējs dod priekšroku tiem.
Arī LLU pētnieki ir secinājuši, ka augstā PVN likme Latvijā īstenībā sekmē importa ieplūšanu
no valstīm, kur ir zemāks PVN. Īpaši smaga situācija ir dārzeņu, augļu un ogu nozarē, kur, pēc pašu audzētāju aprēķiniem, bez nodokļiem tiek pārdoti aptuveni 30-50 procenti. Tāpēc lauksaimnieki gandrīz ir vienisprātis, ka PVN samazināšana ir jāsāk tieši ar šo nozari. To atbalsta arī Veselības ministrija, kura cer, ka, samazinoties cenai, iedzīvotāji uzturā vairāk lietos tieši šos pārtikas produktus.
Darba grupa turpinās strādāt, izvērtējot iespēju samazināt PVN pārtikai vai atsevišķām produktu grupām, un savus priekšlikumus iesniegs zemkopības ministram Jānim Dūklavam. Pēc tam šie priekšlikumi varētu tikt virzīti apspriešanai valdībā.
