Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētāja Ivara Beltes ierosinājumu vairāk veidot sabiedriskā medija saturu krievu valodā nozares eksperti vērtē visai piesardzīgi. Diez vai tas būtu darāms, veltot procentuāli lielāku daļu LTV7 kanālā, iespējams, ka labāk tam vajadzētu atvēlēt interneta platformu, piesaistot satura izstrādei talantīgus žurnālistus.
Ik pa laikam publiskajā telpā izskan līdzīga veida paziņojumi, kuriem trūkst seguma. Patiesībā visu laiku notiek tāda kā koķetēšana ar krievu auditoriju - tā kā gribam to, tā kā ne, uzskata Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekle Gunta Līdaka. I. Beltes ierosinājums, ka LTV7 varētu būt tas kanāls, kur lielāku vietu atvēlēt raidījumiem krievu valodā, viņai šķietot visai nesaprotams, jo pašas LTV uzstādījums visu laiku bijis, ka šajā kanālā jāliek akcents uz sporta un jauniešu raidījumiem. Bijis taču pat priekšlikums LTV7 «pavisam attīrīt no krievu valodas», bet nu uzstādījums mainījies uz pretējo pusi. Ja tomēr ko tādu paziņo, tad jābūt pamatojumam, kā to realizēt, uzskata G. Līdaka, pieļaujot, ka skaidrākas atbildes būs nākamajā nedēļā, kad NEPLP ir plānojusi tikties ar LTV valdi.
Arī Ieva Beitika, kura NEPLP atbild par sabiedrisko televīziju, atzīst, ka viņai neesot skaidrojuma LTV vadītāja izteikumiem. Šis esot jautājums, par kuru noteikti runās, tiekoties ar LTV valdi. Jo svarīgi ir izstrādāt rīcības plānu, nevis skatīt, izraujot no konteksta. Pašlaik esot vairāki modeļi, kā varētu labāk uzrunāt krieviski runājošo auditoriju. Taču, pirms kādu no tiem īstenot, noteikti vajadzīgs pētījums, kas ļautu noskaidrot šīs skatītāju daļas elektronisko mediju lietošanas paradumus. Līdz šim tāds pētījums nav bijis, tāpēc viens no pirmajiem soļiem būs to izstrādāt, uzsver I. Beitika.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Inese Laizāne ir pret satura palielināšanu krievu valodā. Viņa šaubās, vai tādā veidā sabiedriskā medija auditoriju izdosies palielināt. Kas gan būtu jādara, - jāuzlabo kvalitāte, jo, ko skatīties, cilvēki izvēlas nevis pēc valodas, bet raidījuma tēmas un izpildījuma. Viņa arī piesauc Igaunijas piemēru, kur izveidots atsevišķs kanāls krievu valodā. Atsauksmes liecinot, ka īpaši veiksmīgs risinājums tas nav bijis, tāpēc negribētos, ka Latvija uzkāptu uz tā paša grābekļa. Ja tomēr I. Belte vēlētos grozījumus likuma normā, lai mainītu limitus saturam krievu valodā, viņam vispirms jāvēršas NEPLP vai komisijā, bet līdz šim viņš to neesot darījis. Katrā ziņā komisija būtu gatava par šo jautājumu diskutēt.
Savukārt komisijas loceklis Boriss Cilēvičs atbalsta LTV vadītāja ierosinājumu. Viņš atgādina, cik kļūdains bijis 90. gadu sākumā pieņemtais lēmums pakāpeniski samazināt televīzijas saturu krievu valodā, cerot - ja nebūs raidījumu krieviski, tad skatīsies latviski. Tas izrādījies nepareizs pieņēmums, jo līdz ar tehnoloģiju attīstību nebija problēmu redzēt to, ko gribas un no kurienes, - arī no lielās kaimiņvalsts. Politiķis uzsver, ka nedarīt neko arī nebūtu pareizi, jo pretspars Krievijas propagandai, kura uzņēmusi lielus apgriezienus, jādod. Alternatīva jāpiedāvā, taču tas diez vai būtu darāms televīzijas formātā. Labāk tam izmantot interneta vidi, kurā pamatā «apgrozās» cilvēki līdz 40 gadiem, kas ir nozīmīga sabiedrības daļa. «Vietne, kurā tiktu piedāvāts plašs un kvalitatīvs saturs, ko izstrādātu talantīgi žurnālisti, vairāk piesaistītu krievu valodā runājošo auditoriju,» uzskata politiķis.
