Rindu mazināšanai veselības nozarē papildus tiks piešķirti 22 miljoni eiro. Veselības ministre Anda Čakša piekrīt, ka tā nav reforma, tomēr rindu jautājums Latvijas pacientiem ir tik samilzis, kas tas steidzami jārisina. Ar reformu plānu valdība apsolījusi nākt klajā pavasarī.
Neatkarīgā rakstīja, ka rindu garums uz dažādiem veselības aprūpes pakalpojumiem - speciālistu konsultācijas, izmeklējumi, rehabilitācija, ārstniecība dienas stacionārā - atšķiras, taču vidēji uz speciālistu konsultācijām par valsts budžeta finansējumu jāgaida vairāki mēneši, savukārt ir operācijas dienas stacionārā, kur jāgaida pat gadiem (acu operācijas). Sāpīgs ir jautājums par rehabilitācijas un fizioterapijas pieejamību, tostarp bērniem, kur jāgaida pat līdz gadam, tas ir, iespējams, līdz brīdim, kad rehabilitācija vai fizioterapija ir nokavēta.
Nauda - 22 miljoni eiro - ir daļa no finansējuma, ko, palielinot budžeta deficītu, atļāvusi izmantot Eiropas Komisija. Kopumā veselības nozarei izmantojamā summa ir 34 miljoni eiro. Veselības ministre stāsta, ka šī nauda palīdzēs risināt divus būtiskus jautājumus - uzlabos pieejamību diagnostikas izmeklējumiem, speciālistu konsultācijām, rehabilitācijai un dienas stacionārā veiktajiem pakalpojumiem, kā arī ļaus nodrošināt modernus medikamentus C hepatīta pacientiem. «Vēlamies panākt agrīnu slimību diagnostiku, ārstēšanu un slimības lapu skaita samazināšanos,» sacīja A. Čakša.
Latvijā vismaz 16 procenti iedzīvotāju nesaņem veselības aprūpes pakalpojumus finansiālu iemeslu vai nepieejamības - garo rindu - dēļ. Slimību profilakses un kontroles centrs modelēja situāciju līdz 2021. gadam divos iespējamos variantos - ieguldot vai neieguldot līdzekļus veselības pieejamības nodrošināšanā. Ja līdzekļi netiek ieguldīti, 2021. gadā vēl vairāk cilvēku nevarēs saņemt medicīnisku palīdzību (jau apmēram 18 procenti), savukārt, ieguldot rindu mazināšanā, veselības aprūpi nesaņēmušo cilvēku īpatsvars samazināsies līdz deviņiem procentiem.
Pēc Veselības ministrijas aprēķiniem, gaidīšanas rindu apjoms ambulatorajā sektorā samazināsies par 25 procentiem un turpmākajos gados - par 50 procentiem, protams, ar vienu svarīgu nosacījumu - ja tiks piešķirts papildu finansējums arī turpmāk (katru gadu papildus bāzes finansējumam ir nepieciešami 24 miljoni eiro). Tāpēc ir vietā jautājums - vai, kad un kā tiks realizēta reforma, lai nodrošinātu finansējumu veselības aprūpei 12 procentu apmērā no valsts kopējiem budžeta izdevumiem pašreizējo deviņu procentu vietā. To valdība ir apņēmusies. Veselības ministre atturējās komentēt iespējamās nodokļu sistēmas izmaiņas, taču atzina, ka Finanšu ministrija un premjerministrs pie tā strādā. «Aprīlī nāksim valdībā ar savu ziņojumu, kā redzam reformu veselības aprūpes jomā, tas notiks paralēli ar valdības piedāvāto risinājumu nodokļu izmaiņām, taču par to man nav mandāta runāt,» teica A. Čakša.
Nākamais posms, izsakoties ministres vārdiem, būs atalgojuma jautājums medicīnas darbiniekiem. Veselības ministrija rēķina, ka gan 2018., gan 2019. gadā personāla atalgojumam ir jānovirza 150 miljoni eiro. Šogad naudas veselības aprūpē pieticis, lai palielinātu tikai mediķu atalgojumu minimālās darba algas pieauguma dēļ. Vai mediķu algām nākamgad būs šie miljoni? Ministrei tam ticēt ļauj veselības nozares pasludināšana par prioritāti 2018. gadā…
***
VESELĪBAS APRŪPĒ PAPILDU NAUDA
• Par piešķirto finansējumu papildu veselības aprūpi varēs saņemt:
• 270 200 pacientu speciālistu konsultācijas
• 328 000 pacientu ambulatoros izmeklējumus
• 62 400 pacientu dienas stacionāra pakalpojumus
• 70 000 pacientu ambulatorās rehabilitācijas pakalpojumus
Avots: Veselības ministrija
