Satiksmes ministrs Uldis Augulis un lidostas Rīga valdes priekšsēdētājas pienākumu pildītāja Ilona Līce pārrunājuši uzņēmuma attīstību 2017. gadā un tālākā nākotnē.
Lidosta jau tagad ir Latvijas vizītkarte gan tiešā, gan pārnestā nozīmē kā apliecinājums veiksmes stāstiem Latvijas uzņēmējdarbībā. Pagājušo gadu lidosta pabeidza ar apkalpoto pasažieru skaita pieaugumu par 5% un pasažieru kopskaitu mazliet virs 5,4 miljoniem cilvēku. Tas atbilst pusei no kopējā pasažieru skaita Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lidostās. Apkalpotu gaisa kravu segmenta pieaugumu pērn izsaka +4,8%. «Esošie izaugsmes rādītāji apliecina, ka uzņēmums mērķtiecīgi īsteno savu biznesa stratēģiju, kā arī tie nesuši būtiskus rezultātus. Jāatzīmē, ka to veicinājušas investīcijas uzņēmuma attīstībā, ir nozīmīgi modernizēta lidlauka infrastruktūra, paplašināts pasažieru terminālis, paaugstināta lidostas konkurētspēja, kā arī radīta labvēlīga biznesa vide aviokompānijām, tajā skaitā stratēģiski nozīmīgo tālo maršrutu lidojumu attīstībai. Taču pie paveiktā nevar apstāties un jāturpina aktīvs darbs, lai Rīgas lidosta iezīmētu sevi kā nozīmīgāko tranzīta punktu aviācijas pārvadājumos, jo konkurence nozarē ir arvien pieaugoša,» atzīmēja U. Augulis.
Viens no tuvākajiem uzdevumiem lidostai ir nomainīt valdes priekšsēdētājas pienākumu pildītāju ar pastāvīgu priekšsēdētāju. Valsts oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētajā sludinājumā norādīti kritēriji, kuriem atbilstošu cilvēku pieteikumus lidostas padome gaidīs līdz 17. februārim. Nebūtu pārsteigums, ja šī procedūra beigtos, uzticot I. Līcei pastāvīgās vadītājas pilnvaras.
Viena no lidostas iezīmēm ir atrašanās gandrīz nepārtrauktā paplašināšanās procesā. Pagājušais gads beidzās ar jaunuzceltā Ziemeļu termināļa atklāšanu pasažieriem. Savukārt lidostas pasažieriem praktiski nepamanāmi bija pārveidojumi lidlauka manevrēšanas ceļā, uzlabojumi lidostas perimetra nožogojumā, ceļu tīkla sakārtošana kravu noliktavu teritorijā u. tml. Šādā stilā būvdarbi turpināsies arī šogad, uzbūvējot otru ātro nobrauktuvi lidlaukā, helikopteru nosēšanās laukumu, aprīkojot peronu manevrēšanas ceļus ar ass gaismām, rekonstruējot lidostas publiskās daļas lietusūdens kanalizācijas sistēmu un samazinot oglekļa dioksīda emisijas lidostas teritorijas apgaismojuma infrastruktūrā. Šo darbu finansēšanā būs pieejama Eiropas Savienības palīdzība.
Plānošanas un projektēšanas stadijā šogad jāvirza savienojums starp lidostu un Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju pa Eiropas platuma dzelzceļa Rail Baltica sliedēm un termināļa publiskās daļas paplašināšana. Ar publisko daļu jāsaprot tās telpas, kurās pasažieri reģistrējas lidojumiem, nodod bagāžu un vienkārši pavada laiku pirms drošības kontroles iziešanas. Aiz tās viņi nonāk tranzīta zonā, kur vieta 7,5-8 miljoniem cilvēku gadā, kamēr publiskās zonas kapacitāte dažkārt rada neērtības jau tagadējam pasažieru skaitam.
