Latviju un Čehiju saista daudzas savstarpējās ietekmes. Modernizējot latviešu rakstību, čehu rakstības zīmes tika izmantotas par paraugu latviešu valodas šņāceņiem. Padomju laikā izcilā čehu rakstnieka Jaroslava Hašeka satīra par čehu kareivju dienestu svešas lielvaras (Austroungārijas) armijā bija tik ļoti līdzīga latviešu dienesta apstākļiem padomju armijā, ka romāns Krietnā kareivja Šveika dēkas pasaules karā kļuva par vienu no populārākajām grāmatām Latvijā daudzus gadu desmitus. Šodien Latviju un Čehiju vieno kopēja izpratne par Eiropas vērtībām un ES nākotni.Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Čehijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Miroslavs Koseks.
- Kāds Čehijā ir skatījums uz Eiropas nākotni?
- Protams, Čehijas iedzīvotāju vairākums izjūt sevi kā daļu no Eiropas. Atgriešanās Eiropā bija čehu tautas sapnis ilgus gadus pēc Otrā pasaules kara. Tagad mēs esam atgriezušies Eiropas saimē. Eiropas vērtības ir mūsu vērtības. Cita ceļa, izņemot dalību ES, Čehijai vienkārši nebija. Taču pavisam cits jautājums ir, kādu ES mēs vēlamies veidot. Ir valstis, kas aicina ātri pārvalstiskot Eiropas Savienību. Taču ir valstis, kuras vēl nav gatavas tik straujam attīstības pavērsienam.
Viens no cēloņiem, kāpēc Lielbritānija izlēma pamest Eiropas Savienību, ir ES pārvalstiskošana, kad ES jau uzņēmās ļoti daudzas valstiskas funkcijas un ietekmēja iekšpolitiskos procesus.
Lielbritānija izlēma ES pamest, un es ceru, ka neviena cita valsts nesekos šim piemēram. Ikvienā valstī ir dažādi politiskie strāvojumi, kuru dalībnieki aicina sekot Lielbritānijas piemēram. Čehijā šādi spēki nav nozīmīgi.
- Ja salīdzina tās šausmas, kuras piemeklēja Eiropu 20. gadsimta pirmajā pusē, tad ES izveidošana ir līdz šim vēsturē nepieredzēts panākums, kad karu un naida plosīta pasaules daļa iemācījās sadzīvot kopā. Pat tie, kas apgalvo, ka ir pret ES, atzīst šo sasniegumu un to, ka miers un tautu naida izbeigšanās ir milzīga vērtība. Es nesaprotu Eiropas federālistu ekstrēmistus, kuri, pieprasot integrācijas ātruma palielināšanu, ir gatavi apdraudēt ES nākotni. Manuprāt, tieši forsētā ES federalizācija ir lielākais drauds ES nākotnei. Varbūt, ja integrācijas temps nebūtu tik straujš, arī Lielbritānijas izvēle būtu cita.
- Es tam piekrītu. Eiropas dibinātājvalstīs ir vēlēšanās paātrināt integrāciju, bet citas valstis, piemēram, Višegradas grupa, kurā ietilpst Polija, Ungārija, Čehija un Slovākija, nevēlas, lai pārmaiņas notiktu pārāk strauji. ES ir jānostiprina, bet pārmaiņām ir jānotiek pakāpeniski. Piemēram, Čehija nav pievienojusies eirozonai, bet mēs neuzskatām, ka šāds solis būtu jāsasteidz.
- Čehija var izpildīt visus Māstrihtas nosacījumus. Kāpēc ar tik labiem ekonomiskiem rādītājiem jūs neesat eirozonā?
- Tāpēc, ka šis nav tikai un vienīgi ekonomikas jautājums. Tas ir arī politisks jautājums, un tas ir arī nacionālās neatkarības jautājums. Nacionālā valūta ir neatkarīgas valsts atribūts. Atsakoties no nacionālās valūtas, ir jāatsakās no viena neatkarības simbola. Politisko partiju vairākums Čehijā šobrīd neatbalsta strauju pāreju uz eiro. Pie mums ir vairākas partijas, kas izsakās par ātru pāreju uz eiro, bet tās nav pārstāvētas valdībā. Neviens nozīmīgs politisks spēks nav pret eirozonu. Kopēja atbilde - pašlaik šis jautājums būtu jāatliek uz kādiem pieciem gadiem. Visi ekonomiskie kritēriji (inflācija u.c.) ir izpildīti, tāpēc, ja mēs uzsāktu iestāšanās procesu, tad pievienošanās notiktu dažu gadu laikā. Turklāt pašlaik eirozonā ir vērojamas nozīmīgas problēmas. Daudzas valstis - Grieķija u.c. -, kuras ir eirozonas dalībnieces, nepilda Māstrihtas kritērijus, tāpēc saprātīga rīcība ir nogaidīt, līdz šīs problēmas tiks atrisinātas. Neskaidrība nenāk par labu šādām pārmaiņām. Čehijas pievienošanās eirozonai varētu notikt pēc pieciem sešiem gadiem vai vēlāk. Čehijas partiju vairākums ir pret tūlītēju pāreju uz eiro.
Taču varu apliecināt, ka Čehija ekonomiski ir pilnīgi gatava pievienoties eirozonai.
- Jums ir partijas, kuras aicina Čehiju izstāties no ES. Vai šie cilvēki vēlas, lai Čehija kļūtu par anklāvu ES iekšienē?
- Es teicu, ka tādas partijas ir, bet tās nav pārstāvētas parlamentā. Partijas, kuras aicina rīkot referendumu par izstāšanos no ES, nav pārstāvētas parlamentā. Visu parlamenta partiju pozīcija ir par Čehija palikšanu ES, bet, protams, ir svarīgi, kāds būs ES attīstības virziens un vai tas būs atbilstošs Čehijas interesēm. Čehijas iedzīvotāju vairākums nevēlas, lai ES ātri pārtaptu par valsti. Vairums Čehijas iedzīvotāju vēlas, lai ES būtu neatkarīgu valstu savienība, kurā būtu brīva iedzīvotāju, preču un kapitāla kustība. Mēs atbalstām Lisabonas līguma prasības, bet uzskatām, ka pagaidām būtu jāatturas no vēl ciešākas integrācijas.
- Kā Čehiju ietekmēja 2015. gada migrācijas krīze?
- Šis jautājums šobrīd vairs nav svarīgākais politiskajās debatēs. Tā kā pēc pusgada Čehijā notiks parlamenta vēlēšanas, ikvienai partijai vēlētājiem jāizsaka sava attieksme un savs vēstījums par visiem aktuālajiem jautājumiem. Pagaidām migrācijas jautājums Čehiju tieši neskar. Migrantiem Čehija nav galamērķis. Mēs varētu runāt par vairākiem simtiem migrantu, bet Čehija nav šo cilvēku mērķis. Tie, kas ierodas Čehijā atbilstoši ES valstu solidaritātei, Čehijā nepaliek, bet ātri pārceļas uz Vācija, kas ir Čehijas kaimiņvalsts.
- Pagājušajā gadā pirmie divdesmit migranti, kas tika atvesti uz Latviju no Grieķijas un kas saņēma bēgļu vai alternatīvo statusu, Latviju jau ir pametuši.
- Čehijas pieredze ir līdzīga. Nedaudz vairāk nekā pirms gada Čehija nosūtīja lidmašīnu, lai uz Čehiju pārvietotu Irākas kristiešus, kuriem patiešām draudēja briesmas. Čehija uzņēma vairākus desmitus bēgļu ģimeņu. Katrai ģimenei tika piešķirts dzīvoklis, nokārtots jautājamu par darbu un izglītību. Pēc pāris nedēļām šie cilvēki Čehiju pameta un pārcēlās uz Vāciju. Viņi apgalvoja, ka Čehijā pret viņiem izturējās slikti un vietējie viņus uzņēma naidīgi utt. Šengenas zonā robežu nav. Mēs nevienu uz robežas nevaram aizturēt. No Prāgas 150 km attālumā jau ir Vācijas robeža.
- Viena no Latvijas problēmām ir migrācija. Iedzīvotāju skaits dramatiski samazinās. Ļoti daudzi latvieši tagad dzīvo Norvēģijā, Lielbritānijā, Īrijā u.c. Vai migrācija ir nozīmīga Čehijas problēma?
- Migrācijas apjoms nav ļoti liels. Pirms jauno valstu uzņemšanas ES vecās Eiropas valstīs bija bažas, ka pēc pārejas perioda ļaudis masveidā pārcelsies darba meklējumos uz Vāciju vai citām bagātām valstīm. Attiecībā uz Čehiju nekas tāds nav noticis. Jā! Desmiti tūkstoši cilvēku ir pārcēlušies, bet, salīdzinot ar citām valstīm, šis skaitlis nav liels. Visai liels cilvēku skaits dzīvo Čehijā, bet katru dienu brauc strādāt uz Vāciju. Ja līdz darbavietai Vācijā ir jābrauc 50 km, bet var palikt dzīvot Čehijā, tad daudziem šāda izvēle šķiet daudz pieņemamāka. Salīdzinot ar Poliju vai Slovākiju, migrācijas apjomi no Čehijas nav lieli. Turklāt ne no vienas ES valsts nav dzirdēts, ka viņiem kādas problēmas sagādātu tieši iebraucēji no Čehijas. Turklāt liela daļa no tiem, kuri savulaik aizbrauca, jau ir atgriezušies atpakaļ.
- Cik viegli atrodat kopēju valodu ar Latvijas kolēģiem, meklējot vienotu nostāju pirms svarīgu jautājumu pieņemšanas ES līmenī?
- Es varu apstiprināt viedokli, kuru jau ir izteicis gan Čehijas ārlietu ministrs, gan Čehijas premjerministrs. Latvijas un Čehijas pozīcijas un viedokļi ir ļoti līdzīgi. Arī Baltijas valstu un Višegradas grupas ārpolitika ir ļoti līdzīga. Pieejas ir līdzīgas. Kad es vēroju Latvijas politikas izpausmes tādos jautājumos kā migrācijas krīze un citos jautājumos, tad mums nav bijušas problēmas saprast Latvijas nostāju, un es ceru, ka tas ir abpusēji.
- Latvijas iedzīvotāji Čehiju apmeklē vairāk nekā čehi Latviju. Kā to varētu mainīt? Kā panākt, lai čehi vairāk brauktu uz Latviju?
- Latvijai ir ļoti augsts tūrisma potenciāls. Lai palielinātu Čehijas tūristu skaitu uz Latviju, Latvija Čehijā ir jāreklamē. Ir jāinformē cilvēki Čehijā, ka Latvijas daba ir skaista, īpaši Latvijas upes. Čehiem ļoti populāra ir aktīvā atpūta, īpaši aktīvā atpūta uz ūdens, kad brīvdienās tūkstošiem cilvēku ar laivām ceļo pa upēm. Čehijā šādam mērķim ir piemērotas tikai piecas vai sešas upes, bet Latvijā šādu upju ir gandrīz simts. Pa Gauju var braukt vairāk nekā simt kilometru ar laivu vai plostu.
- Kad es savulaik uzņēmu studentus no Prāgas Kārļa universitātes, tad kā pirmo apskates objektu Latvijā viņi vēlējās redzēt jūru.
- Jā! Jūrai ir liela nozīme. Mums nav jūras. Mums tas ir ļoti interesanti. No Čehijas līdz tuvākajai jūra ir ļoti tālu. Jums tas ir tik pierasti, ka jūra ir tepat blakām, bet mums tas ir kaut kas saistošs un neparasts.
Otrais jautājums ir par tūrisma infrastruktūru. Jūrmalā tūrisma infrastruktūra ir, bet citviet to var uzlabot. Minēšu vienu piemēru.
Esmu daudz ceļojis pa Latviju ar velosipēdu, un man ir jāsecina, ka Latvijā nav viegli atrast pareizo maršrutu. Tūrisma ceļi netiek marķēti.
- Čehijā tūristu kalnu takas ir marķētas tā, lai būtu neiespējami nomaldīties.
- Jā! Čehu tūristi gaida kaut ko tamlīdzīgu arī citur, lai būtu saprotami, kur ko var atrast, kur ir iespējams paēst, kur iedzert alu utt. Mana pieredze liecina, ka Latvijā vasaras sezonā viss ir, bet citā gadalaikā pat atrast vietu, kur ieēst pusdienas, nav vienkārši.
Latvija ir izcili piemērota vieta aktīvai atpūtai, bet čehu tūristi par to ir jāinformē. Pievilcīga vieta ir arī Rīga, kas ir ļoti interesanta pilsēta.
Pagājušajā nedēļā Rīgā noslēdzās tūrisma izstāde. Latvijas tūrisma operatoriem ir jābrauc uz līdzīgām izstādēm Čehijā un jāpiedāvā, jāreklamē Latvija. No Čehijas līdz Latvijai ar auto var atbraukt 16 stundās. Katru dienu ir lidmašīna starp Rīgu un Prāgu. Turklāt Latvijas ļaudis ir ļoti labestīgi un viesmīlīgi.
- Latvijas vecākās paaudzes izglītotu cilvēku mājās var atrast daudz čehu autoru grāmatu. Manā grāmatu plauktā ir Jaroslava Hašeka, Karela Čapeka un vēl vairāku citu čehu autoru darbi. Vai šie rakstnieki ir pazīstami mūsdienu Čehijā?
- Tie ir čehu literatūras klasiķi. Jaroslava Hašeka romāns Krietnā kareivja Šveika dēkas pasaules karā ir visvairāk citās zemēs izdotā čehu autoru grāmata. Tā ir populāra arī šodien, tāpat kā pēc grāmatas motīviem uzņemtās filmas. Ļoti populārs ir arī Karels Čapeks. Tie ir paši pazīstamākie, bet ir arī daudzi citi ne tik slaveni čehu autori. Man ir grūt vērtēt, vai tas ir daudz, bet pēdējos divos gados latviešu valodā iznāca septiņu grāmatu tulkojumi no čehu valodas. Šogad Čehijas vēstniecībā notika Pāvela Kohouta grāmatas Diplomēts bende tulkojuma prezentācija. Latvijā ir daudz labu tulku no čehu valodas. Piemēram, Jāņa Krastiņa tulkojumā iznāca Josefa Škvorecka romāns Cilvēka dvēseles inženiera stāsts.
- Vai kāds latviešu rakstnieks ir plaši pazīstams Čehijā?
- Manuprāt, nē. Čehu lasītājiem ne tikai Latvijas, bet visu Baltijas valstu literatūra ir maz pazīstama. Tā ir vēl viena iespēja, kurā sadarbība ir uzlabojama.
- Ar Čehijas Republikas vēstniecības palīdzību 7. februārī muzejā Ebreji Latvijā (Rīga, Skolas iela 6) tika atklāta izstāde Ebreji gulagā, kas veltīta Čehoslovākijas ebreju likteņiem gulagā Otrā pasaules kara laikā.
- Tā ir cita lappuse par ebreju likteņiem Otrā pasaules kara laikā, kas varbūt ir mazāk zināma, salīdzinot ar to, ko zinām par holokaustu un koncentrācijas nometnēm.
Daudzi ebreju izcelsmes Čehoslovākijas pilsoņi centās pamest Čehoslovākiju, pirms 1939. gadā varu pārņēma nacistiskā Vācija. Viens no glābšanās ceļiem bija nokļūt Polijā, lai no turienes pārceltos uz kādu citu Eiropas valsti. Kad sākās Otrais pasaules karš un atbilstoši Molotova - Ribentropa paktam Polija tika sadalīta starp nacistisko Vāciju un PSRS, tad daļa no Čehoslovākijas ebrejiem nokļuva padomju karaspēka okupētajā Polijas daļā. Šie cilvēki bija ārzemnieki, un padomju iestādes viņus kā ārzemniekus nosūtīja uz gulaga nometnēm. Izstādē tiks atklāti desmit cilvēku likteņi. Kad sākās karš starp Vāciju un PSRS, tad daļa no šiem cilvēkiem varēja izkļūt no nometnēm, ja viņi pieteicās ar padomju valdības atļauju veidotajā Čehoslovākijas korpusā, kuru vadīja Ludvigs Svoboda. Daudzi no viņiem pēc tam Čehoslovākijas korpusa sastāvā karoja pret nacistisko Vāciju.
- Daudzi Latvijas ebreji, kuri paguva evakuēties, pirms Latvijā ienāca vācu armija, vēlāk iestājās latviešu strēlnieku divīzijā, kuru formēja pie Maskavas.
- Jā! Šīs vēstures lappuses mums ir visai līdzīgas. Tāpēc izstāde būs interesanta Latvijas iedzīvotājiem. Daudzi no Čehoslovākijas ebrejiem krita kaujās, daudzi jau pēc kara tika represēti no komunistiskās varas puses, savukārt citi ieguva ietekmīgus amatus Čehoslovākijas kompartijā, bet citi emigrēja uz Izraēlu. Likteņi bija dažādi. Ar izstādi Ebreji gulagā mēs parādām, cik neviennozīmīgi veidojās likteņi tiem, kam paveicās aizbēgt no nacistiem.
- Vai tiek apskatīts arī to cilvēku liktenis, kas atbilstoši PSRS un Čehoslovākijas 1945. gada 29. jūnija līgumam nonāca Padomju Savienības sastāvā, kad Aizkarpatu Ukraina, kas pirms tam bija Čehoslovākijas daļa, tika atdota Padomju Savienībai?
- Izstādes kontekstā ar vārdu Čehoslovākija tiek apzīmēta Čehoslovākija pirmskara robežās, kurā bija gan Čehija, gan Slovākija, gan tā zeme, kuru jūs nosaucāt par Aizkarpatu Ukrainu, bet kuru tolaik mēs dēvējām par Piekarpatu apgabalu. Kad pēc kara mainījās valstu robežas, tad daudzi nevēlējās palikt padomju varā un pārcēlās uz Čehoslovākiju. Izstādē būs stāsts par vienas ģimenes likteni no Piekarpatu apgabala. Izstāde ir interesanta, un aicinu visus to apmeklēt.
