Tenkas par soda mēriem nereģistrētu suņu saimniekiem laukos un nesaudzīgiem suņu reidiem Rīgā neatbilst patiesībai, taču čipēšanas un reģistrācijas procesu tās sekmē.
Pašlaik Latvijas suņu reģistrs ir lielākais un modernākais Baltijā. Tajā iekļauti 83 515 suņi - stipri vairāk nekā Lietuvā un Igaunijā. Turklāt reģistrācijas procedūra pēc ilgām politiskām batālijām padarīta pavisam lēta un vienkārša. Īpašnieks to var izdarīt pats, autorizējoties caur internetbanku un samaksājot 3,5 eiro. Latvijas Veterinārārstu biedrības priekšsēdētāja Māra Viduža uzteic reģistra tehnisko izpildījumu: «Pēdējā laikā dzirdam nepārtrauktas sūdzības no mediķiem par eveselību, bet par Lauksaimniecības datu centra mīļdzīvnieku reģistru veterinārārsti var teikt tikai labus vārdus.»
Jāatgādina, suņu čipēšana un reģistrēšana vajadzīga ne tikai pašvaldībām, lai kontrolētu suņu nodevas nomaksu, bet arī pašiem iedzīvotājiem un suņiem. Pēc mikroshēmas numura var atrast noklīdušu duksi un viņa saimnieku, tāpat noskaidrot, kurš suni ļaunprātīgi pametis vai nav mācējis viņu audzināt citām dzīvām radībām draudzīgā garā.
Pēc Zemkopības ministrijas aplēsēm, Latvijā kopumā varētu būt ap 150 000 suņu. Tātad jau vairāk nekā puse iekļauti reģistrā. Taču maldīgi ir domāt, ka suņu skaits pašvaldībās ir proporcionāls iedzīvotāju skaitam. Veterinārārste Lita Konopore skaidro, ka pašvaldībās, kuras suņu turēšanas problemātika neinteresē, saimnieki suņus čipēt nesteidzas. Daļēji par to arī valdība atbildīga, jo pieradinājusi iedzīvotājus pie savu nodomu nepastāvības. Obligātā čipēšana tika pa vairākām reizēm atlikta teju desmit gadu garumā. Taču tagad suņi patiešām ir jāreģistrē.
Neatkarīgā aprēķināja vidējo suņu skaitu uz 100 iedzīvotājiem lielajās Latvijas pilsētās, un rezultāts parāda, ka atsevišķās pašvaldībās suņu apsaimniekošana notiek daudz rūpīgāk. Citādi nav izskaidrojams, kāpēc Jelgavā uz 100 iedzīvotājiem ir četri suņi, kamēr Rēzeknē tikai divi.
No Latgales gan pienāk ziņas, ka arī tur suņu īpašnieki sarosījušies. Tas notiek arī patiesībai neatbilstošu baumu dēļ. Kā stāsta Lauku atbalsta dienestā, ļaudis mēļo, ka gadījumā, ja saimniecībā tiks uzieti nereģistrēti suņi vai kādi citi dzīvnieki, automātiski tiks samazināti platībmaksājumi. Ko tādu arī veterinārārsti dzirdējuši. Taču nekas tāds nav plānots. Dzīvnieku uzraudzība ir Pārtikas un veterinārā dienesta, kā arī pašvaldību institūciju pārziņā, kam par platībmaksājumiem nav un nebūs nekādas teikšanas.
Arī galvaspilsētā suņumīļus papildus normatīvajiem aktiem motivē dažādas blēņas. Imantā un Zolitūdē tantes tenko par briesmīgiem pašvaldības policijas reidiem un šausmīgiem sodiem. Bet tādu reidu nemaz nevar būt, jo vēl nav nopirktas ierīces, ar kurām nolasīs mikroshēmu numurus. Savukārt žetonam, kas apliecina suņu nodevas nomaksu, jābūt nopirktam līdz 1. martam. Tātad pagaidām pašvaldības policists suņa saimniekam uzmanību pievērš vien tad, ja duksis skraida bez pavadas neatļautā vietā vai abi ar saimnieku dara kādas citas palaidnības.
