Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Latvijā

Latvenergo ir, ko atbildēt konkurentiem

AS Latvenergo valdes loceklis, komercdirektors Uldis Bariss: «Elektrības tirgus attīstās ļoti strauji – jaunie valstu elektroenerģijas starpsavienojumi pavēruši jaunas tirgus iespējas, ikdienas elektrības patēriņā ienāk viedie pakalpojumi, notiek tīkla digitalizācija un tiek atvērti jauni enerģētikas tirgi. Latvenergo aktīvi iesaistās visos šajos procesos © Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Elektrības tirdzniecībai Latvijā šobrīd ir reģistrējušies aptuveni 80 uzņēmumi, no tiem astoņi – 2016. gadā. Katrs jaunais tirgus dalībnieks cenšas klientus piesaistīt vai nu ar lētāku cenu, vai interesantāku piedāvājumu, AS Latvenergo valdes loceklis, komercdirektors Uldis Bariss intervijā Neatkarīgajai atklāj elektrības tirgus aizkulises.

- Kādas ir Latvenergo pozīcijas tirgū? Vai jūs nebaida jaunu tirgus dalībnieku ienākšana, kas varētu saasināt konkurenci ar visām no tās izrietošajām sekām - iespējamu klientu skaita samazināšanos, tirgus daļu zaudēšanu?

- Elektrības tirgū Latvenergo ir zināmas priekšrocības - mēs esam vienīgais elektrības tirgotājs Latvijā, kas pats arī ražo elektrību. Pērn savās hidroelektrostacijās esam saražojuši apmēram 1,5 reizes vairāk elektrības, nekā mājsaimniecības spēj patērēt. Kopumā esam saražojuši 2,5 reizes vairāk elektrības nekā mājsaimniecību vajadzības. Tāpēc varam elektrību pārdot ne tikai privātpersonām, bet arī biznesam un vēl arī eksportēt. Tas mums ļauj garantēt, ka varēsim nodrošināt saviem klientiem līgumos solīto cenu. Kā to varēs izdarīt citi tirgotāji, ja mainīsies situācija biržā, būs viņu pašu ziņā.

Turklāt kopā ar saviem klientiem esam bijuši ļoti ilgi. Viņi zina mūs, mēs pazīstam viņus. Un uz šīm savstarpējām attiecībām varam balstīt tālākas konkurences pozīcijas. Uzklausām klientu vēlmes un cenšamies tās īstenot. Piemēram, klienti, kuriem ir vairāki pieslēgumi, vēlējās, lai rēķinos tiktu atspoguļota informācija par katru objektu atsevišķi. Šobrīd strādājam, lai varētu piedāvāt rēķinus arī šādā formātā.

- Vai nākotnē konkurence elektrības tirgū varētu būt vēl asāka?

- Konkurence noteikti saasināsies. Taču, kā zināms, konkurence ir dzinējspēks. Turklāt jārēķinās, ka elektrības tirgū ienāks ne tikai vietējie uzņēmēji. Mēs sekmīgi pārdodam elektrību Igaunijā un Lietuvā, un, bez šaubām, arī kaimiņvalstu kompānijas saskata attīstības potenciālu Latvijas elektrības tirgū. Mēs tam esam gatavi.

- Latvija elektrības tirgu atvēra 2007. gada 1. jūlijā. Sākotnēji tas bija saistošs tikai uzņēmumiem, bet kopš 2015. gada arī mājsaimniecībām. Kādas ir to izvēles iespējas?

- Elektrības tirgus pēdējo desmit gadu laikā tiešām ir piedzīvojis pārmaiņas un jo īpaši pēdējo divu gadu laikā, kopš brīvajā tirgū ir iesaistījušās mājsaimniecības. Privātpersonām ir jāizvēlas ne tikai elektrības tirgotājs, bet arī konkrētais produkts. Lai gan šobrīd vēl nav ļoti daudz elektrības tirgotāju, katrā piedāvājumā ir vairāki produkti un līdz ar to izvēļu klāsts ir ļoti plašs. Līdz ar to izvēle ne vienmēr ir tik vienkārša, kā gribētos. Gandrīz katrs tirgotājs šobrīd piedāvā biržas tarifu, un tas nozīmē, ka elektrības cena var mainīties katru mēnesi, jo tā ir tieši atkarīga no biržas cenas. Arī mēs saviem klientiem piedāvājam biržas tarifu Elektrum Dinamiskais. Tomēr lielākā daļa klientu izvēlas stabilitāti, tas ir, tarifus ar fiksētu cenu visā līguma darbības laikā, kā arī ar izlīdzināto maksājumu.

Atvērtais tirgus ir ienesis jaunus piedāvājumus, bet, kā jau tas parasti mēdz būt, reizēm jaunumiem nāk līdzi neliela neskaidrība. Līdz ar to mums ļoti daudz zvana klienti un taujā par konkrētiem produktiem. Darbs ir abās pusēs - gan klientiem, gan mums ir jāsaprot, kādi ir jaunie spēles noteikumi.

- Vai klienti ir kļuvuši zinošāki šo divu gadu laikā?

- Noteikti. Protams, mēs kā nozare nevaram cerēt, ka būsim klientiem tik interesanti kā mobilie telefoni vai sociālās aplikācijas Facebook, Twitter, kur cilvēki ielūkojas vairākas reizes dienā. Par elektrības tirgotāju atceras tikai tad, kad ir jāpārslēdz līgums, vai arī tad, ja ar elektrību rodas kādas problēmas. Jācer gan, ka otrais gadījums notiek ļoti reti vai vispār nenotiek. Mēs koncentrējamies uz to, lai klientu apkalpošana notiktu maksimāli vienkārši un ērti, tai pašā laikā nodrošinot kvalitatīvu pakalpojumu.

- Mājsaimniecības šobrīd piemērotāko elektrības piedāvājumu var izvēlēties no piecu tirgotāju kopumā piedāvātajiem 24 produktiem. Ko jūs ieteiktu jaunam klientam, kurš pirmo reizi domā par elektroenerģijas tirgotāja izvēli? Kas ir svarīgākās lietas, kurām jāpievērš uzmanība?

- Vispirms ir jāizšķiras, vai viņš vēlas lietot biržas produktu vai fiksētu tarifu. Katram no tiem ir savas priekšrocības un savi riski. Biržas produkts ir piemērots tiem, kuri vēlas sekot līdzi savam elektrības patēriņam un apzināti cenšas elektroenerģiju lietot tajās stundās, kad tā ir lētāka. Šobrīd biržas produkts ir arī lētāks nekā fiksētie tarifi, taču jārēķinās, ka gadījumā, ja biržā elektrības cena kāps, arī klientam par elektrību būs jāmaksā dārgāk. Savukārt fiksēta tarifa gadījumā risku par iespējamu cenu kāpumu uzņemas elektrības tirgotājs, un pat gadījumā, ja biržā elektrības cena kāpj, klientam ir jāsaņem elektrība par tādu cenu, kā paredz līgums.

Kad klients ir nosliecies par labu vienam vai otram produktam, tad var skatīties, kura tirgotāja piedāvājums ir visatbilstošākais vēlmēm. Taču lielākā kļūda ir salīdzināt viena tirgotāja biržas produktu ar otra tirgotāja fiksētu tarifu.

Tāpat jāpievērš uzmanība, kas ir rakstīts līgumā maziem burtiņiem, piemēram, kādas ir līguma laušanas sankcijas, soda procenti par laikus nesamaksātu rēķinu utt. Gadījumos, kad klients izvēlas fiksētu tarifu, noteikti jāizlasa līguma noteikumi attiecībā uz iespējamām cenas izmaiņām. Saku to tāpēc, ka man ir nācies redzēt atsevišķu konkurentu līgumus, kuri vieš šaubas par fiksētas cenas saglabāšanu gadījumā, ja pieaug biržas cena.

Svarīgas ir arī norēķinu un saziņas iespējas. Latvenergo kā liels, uz klientiem orientēts uzņēmums nodrošina ļoti plašas iespējas - attālinātus norēķinus un saziņu dažādos kanālos, klātienes norēķinus un saziņu klientu apkalpošanas centros. Citiem tirgotājiem varbūt ir pieejams tikai viens - attālināts - kanāls.

Tāpat ir vērts pievērst uzmanību dažādiem papildu pakalpojumiem, ko piedāvā elektrības tirgotājs. Latvenergo piedāvā pakalpojumu Elektrum Apdrošināts, kas palīdz kompensēt zaudējumus, ko izraisījis, iekšējo tīklu neplānots pārspriegums, ārējo tīklu pārspriegums (piemēram, vētras laikā krītot kokam un pārraujot elektrolīniju), remontdarbu kļūda, cilvēku ļaunprātīga rīcība, uzlaužot transformatoru, dabas stihijas (zibens, vējš, plūdi). Šis pakalpojums nodrošina arī elektrospeciālista palīdzību dažādu pēkšņu elektroinstalāciju bojājumu novēršanai mājoklī. Lai cilvēki to neizmantotu ļaunprātīgi, speciālistu izsaukšana bez maksas ir paredzēta ne vairāk kā divas reizes gadā. Elektrum Apdrošināts jau izmanto vairāk nekā 8000 mājsaimniecību, un interese par šo produktu turpina augt.

- Vai joprojām lielākā daļa Latvenergo mājsaimniecības klientu izmanto universālo pakalpojumu, aktīvi neiesaistoties tirgū?

- Elektrību universālā pakalpojuma ietvaros izmanto diezgan daudz mūsu klientu. Mēs jau no paša sākuma šo pakalpojumu pozicionējām kā ērtu un vienkāršu produktu mājsaimniecībām ar nelielu elektrības patēriņu. Tas ir piemērots tiem, kuri negrib aktīvi piedalīties elektrības tirgū, aktīvi sekot līdzi jaunākajiem piedāvājumiem un salīdzināt iespējas, bet gan vēlas elektrības iegādi maksimāli vienkāršu. Universālo pakalpojumu piedāvājam kopā ar izlīdzināto maksājumu, kas nozīmē, ka mājsaimniecībām nav katru mēnesi jānolasa un jāziņo par patērēto elektrības apjomu un tā savas finanses var plānot jau gadu uz priekšu. Šo iemeslu dēļ joprojām daudzas mājsaimniecības izmanto šo pakalpojumu.

- Tai pašā laikā noteikti ir daļa klientu, kuri seko līdzi tirgus aktivitātēm un varbūt ir paspējuši ne tikai izmēģināt dažādus pakalpojumus, bet arī vairākas reizes mainīt tirgotāju?

- Jā, protams, tādi ir. Mēnesī vienu pakalpojumu pret citu maina vairāki tūkstoši mūsu klientu, izvēloties, piemēram, no fiksēta tarifa pāriet uz biržas tarifu vai otrādi, vai arī izvēloties savam patēriņam atbilstīgāku piedāvājumu. Tirgotāju mēdz mainīt aptuveni 100 mājsaimniecību mēnesī. Tāpat ik mēnesi pie mums atgriežas klienti, kuri agrāk bija aizgājuši pie kāda cita tirgotāja, cerot uz labākiem nosacījumiem, bet sapratuši, ka ne viss, kas tiek solīts reklāmas, atbilst patiesībai. Tāpēc viņi nolēmuši elektrību atkal pirkt no mums.

- Vai var apdrošināties arī pret elektrības cenas kāpumu?

- Fiksētais tarifs jau darbojas kā sava veida apdrošināšana, jo pat gadījumā, ja birža cena kāpj, klientam ir jāsaņem elektrība par fiksētu cenu visu līguma periodu. Kā jau iepriekš minēju, uzmanīgi jāizlasa līgums, lai nebūtu tā, ka klients ir piekritis vienpusējām līguma cenu izmaiņām, piemēram, cenu paaugstinājumam.

- Pagaidām gan par elektrības cenas kāpumu nebūtu jāraizējas, jo pēdējo divu gadu laikā elektrība ir kļuvusi lētāka. Vai tas ir brīvā tirgus nopelns, starpsavienojumu izveide, vai tam ir kāds cits iemesls?

- Līdz ar Zviedrijas - Lietuvas starpsavienojuma atklāšanu elektrības cenu samazinājums bija gaidāms, un tas ir brīvā tirgus nopelns. Zviedrijas - Lietuvas kabelis ļauj nosegt Lietuvas elektroenerģijas deficītu, kas zināmā mērā arī Latvijā turēja augstāku cenu nekā Igaunijā. Kopš pagājušā gada pavasara elektrības cenas Latvijas un Igaunijas biržā ir daudz līdzīgākas.

- Vai, samazinoties biržas cenai, Latvenergo klienti var iegādāties lētāku elektrību?

- Jā, tā tiešām ir. 2017. gada piedāvājumā elektrības cena ir zemāka nekā pirms gada vai 2015. gadā. Vienlaikus jūtam, kā attīstās tirgus un klientu vēlmes. Tāpēc uzmanīgi vērtējam pieprasījumu, strādājam pie jauniem piedāvājumiem. Pagaidām nevaram atklāt visu, ko esam iecerējuši, jo arī konkurenti nesnauž. Bet tas, ko varam garantēt, ir turpināt pakalpojumu attīstību, vienlaikus nodrošinot, lai tie būtu ērti izmantojami.

- Vai elektrības cenas samazināšanās nav mazinājusi lietotāju vēlmi taupīt?

- Latvijā gandrīz visu cenšas taupīt, tai skaita arī elektrību, taču taupīt var dažādi. Elektrības taupīšanā būtiska ir energoefektivitāte, tas ir, resursu racionāla lietošana. Lielākā daļa sabiedrības to ir apzinājusies un, iegādājoties jaunas elektroierīces, tiešām pievērš tam uzmanību. Tai pašā laikā mani pārsteidz, ka joprojām daļa pircēju dod priekšroku mazāk efektīvām spuldzēm. Tiesa, energoefektīvāko spuldžu cena ir nedaudz augstākā, taču tās ātrāk atmaksājas. Šobrīd depozītu likmes bankās ir ļoti zemas, tāpēc eksperti nesaskata būtiskus ieguvumus, glabājot ietaupījumus vienkārši depozītā. Savukārt šāda elektroefektīva spuldze jau pēc pusgada vai gada (atkarībā no lietošanas biežuma) sevi būs atpelnījusi un sāks, nosacīti sakot, pelnīt. Tāpēc mūsu ierosinājums būtu - nelikt naudu depozītā, bet ieguldīt energoefektivitātē - atdeve būs lielāka. Diemžēl pētījumi liecina, ka mazāk turīgās mājsaimniecības resursus tērē nelietderīgāk, jo tām trūkst kapitāla, lai iegādātos energoefektīvas ierīces. Šāda problēma nav tikai Latvijā vien, līdzīgas tendences ir arī citās valstīs.

Tomēr kopumā Latvijā elektroenerģija tiek tērēta racionālāk. Tas gan nenozīmē, ka samazinātos kopējais elektrības patēriņš, jo ietaupījumu kompensē IKP un ražošanas pieaugums.

- Kā jums izdodas ieinteresēt Lietuvas un Igaunijas elektrības lietotājus izvēlēties Latvenergo produktus, nevis kāda vietējā uzņēmuma piedāvājumu?

- Tāpat kā Latvijā, arī kaimiņvalstī mēs cenšamies veidot vienkāršus, saprotamus, ērti lietojamus piedāvājumus, vienlaikus būdami maksimāli atvērti, klientiem sasniedzami un inovatīvi. Tā kā Lietuvā elektrības tirgus mājsaimniecībām vēl nav atvērts, mūsu klienti lielākoties ir Lietuvas juridiskās personas, bet Igaunijā elektrības tirgu pilnībā atvēra pāris gadus pirms Latvijas, un tāpēc šajā valstī esam pārstāvēti visās lietotāju grupās.