Saeimas Sociālo un darba lietu komisija pirmdien neatbalstīja ierosinājumu militārpersonām reizi gadā pārskatīt izdienas pensijas, vajadzības gadījumā izlīdzinot to ar izdienas pensiju apmēru, ko tajā brīdī saņem militārpersonas ar tādu pašu dienesta pakāpi un izdienas stāžu.
Kā skaidroja priekšlikuma iesniedzējs, Saeimas deputāts Kārlis Krēsliņš (VL-TB/LNNK), karavīri saņem izdienas pensijas, kamēr pienāk laiks saņemt vecuma pensiju. Tomēr atkarībā no gada, kad karavīrs ir devies izdienas pensijā, var atšķirties arī viņa izdienas pensijas apmērs. Līdz ar to gadās situācijas, kad augstākas pakāpes militārpersonai izdienas pensija ir mazāka nekā viņa padotajiem, kuri izdienas pensijā devušies vēlāk, kad militārpersonām bijis lielāks atalgojums, skaidroja Krēsliņš.
Viņš rosināja šo atšķirību izlīdzināt, ja pārskatīšanas brīdī citu militārpersonu ar tādu pašu dienesta pakāpi un stāžu izdienas pensija ir lielāka nekā konkrētajai personai.
Tam gan iebilda Labklājības ministrija (LM), Aizsardzības ministrija (AM), kā arī Tiesībsarga birojs. LM pārstāvji skaidroja, ka šobrīd visām deviņiem izdienas pensiju veidiem pa dažādām jomām ir vienota kārtība. Nosakot atsevišķu pārskatīšanas kārtību militārpersonu izdienas pensijām, tiks radīts precedents, norādīja LM. Arī Tiesībsarga biroja pārstāvji piekrita LM paustajam, ka šādi tiks radīta nevienlīdzība, kas var novest pie citu jomu izdienas pensiju saņēmēju vēršanās tiesā.
Arī AM piekrita šādam viedoklim, norādot, ka nebūtu pareizi militārpersonas izdalīt no citiem iedzīvotājiem.
Krēsliņš vēl centās oponēt, norādot, ka piemēram, Lietuvai nācās atgriezties pie obligātā militārā dienesta, jo profesionālajai armijai neizdevās piesaistīt pietiekami daudz cilvēkus. Viņš brīdināja, ka jāņem vērā arī morālais aspekts, proti, tas, ka jaunie karavīri redz, ka par viņiem vēlāk arī parūpējas. AM gan norādīja, ka šobrīd militārpersonas lielākoties izdienas pensijā dodas objektīvu iemeslu dēļ, proti, vecuma vai veselības stāvokļa dēļ.
Līdz ar to Sociālo un darba lietu komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Jau ziņots, ka Saeima vasarā pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus Militārpersonu izdienas pensiju likumā, kas rosinātas, lai motivētu turpināt profesionālo dienestu maksimāli ilgi, kā arī mudinātu atgriezties profesionālajā dienestā pēc atvaļināšanās.
Kā aģentūru LETA iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā, likumprojekts paredz aprēķināt lielāku izdienas pensiju visiem karavīriem, kuri profesionālajā militārajā dienestā ir nodienējuši ne mazāk kā 25 gadus un tiek atvaļināti, beidzoties līguma termiņam, - viņu izdienas pensijas aprēķinam piemēros 55% bāzi.
Patlaban šādu bāzi piemēro, ja karavīrs tiek atvaļināts maksimālā vecuma vai slimības dēļ, vai vienības likvidācijas vai reorganizācijas dēļ, bet pārējos gadījumos - 40% no dienesta atalgojuma vidējā apmēra par pēdējiem pieciem gadiem.
Kā vēsta Nacionālo bruņoto spēku apkopotie dati, vidēji gadā no profesionālā dienesta atvaļināti teju 300 karavīri, kuri atbilst statusam "rezerves karavīrs" un uzņemti rezerves uzskaitē. Izdienas pensija tiek piešķirta vidēji katrai trešajai no dienesta atvaļinātajai militārpersonai, un tās vidējais apmērs ir 380 eiro.
